Daļa ģimeņu iebilst pret epidemioloģiskajām prasībām skolās, tāpēc mācību gada priekšvakarā manāmi esot pieaudzis pieprasījums pēc iespējas skoloties tālmācības režīmā, vēsta "TV3 Ziņas".
VIDEO ⟩ Vecāki iebilst epidemiologu prasībām skolās. Izvēlas bērnus skolot tālmācības režīmā (2)
Izglītojamo skaits dažādās tālmācības programmās pieaug gadu no gada.
Ja uzsākot 2016./2017. mācību gadu, tālmācībā skolojās nepilni 3300 skolēnu un turpmākajos trijos gados pieaugums bija mērens, straujš lēciens noticis, sākoties Covid-19 pandēmijai. Pērn septembrī šādās programmās mācības uzsāka jau 5500 skolēnu, bet, noslēdzoties mācību gadam, šādā modelī mācījās vēl par teju 800 bērnu un jauniešu vairāk jeb 6300.
Un, lai gan aktuālos datus Izglītības ministrija vēl nav apkopojusi, tālmācības vidusskolas apstiprina, – šogad interese par šāda veida mācību modeli, visticamāk, būs pārspējusi visus iepriekšējos gadus. Turklāt novērota jauna tendence - zināšanas apgūt tālmācībā arvien biežāk izvēlas jaunāko klašu skolēni.
"Mums tik daudz šo mazo mācīties gribētāju nav bijis nevienu gadu, tā gan ir tendence, kur ir pieaugums, tieši mazajās klasītēs.
Lielie ir vienmēr gribējuši nākt mācīties tālmācībā, jo viņiem cita argumentācija, viņi grib strādāt vai sports un tādas lietas," norāda Rīgas 1. tālmācības vidusskolas direktore Gita Vāvere.
Rīgas 1. tālmācības vidusskolā šogad audzēkņu skaits pieaudzis par aptuveni 20%, to skaitam nu jau pārsniedzot 1500. Īpaši daudz darba bijis augusta beigās. Daudzi vecāki iekārtot bērnus skolā vēlējušies pēdējā brīdī – uzreiz pēc valdības lēmuma par stingrajām epidemioloģiskajām prasībām jaunajā mācību gadā.
"Tas pieplūdums mums bija tieši 29.,30.,31. augustā, kad mēs uzņēmām 70 skolēnus dienā, jo vecāki bija nogaidījuši, ko teiks valdība. Ir testi jānodod, kuriem viena daļa vecāku ļoti protestēja, un, protams, tās vakcinēšanās lietas, kas arī vienai daļai vecāku nav pieņemams," uz vecāku motivāciju norāda Vāvere.
Līdzīgs audzēkņu pieaugums, par aptuveni piektdaļu, arī Rīgas Tālmācības vidusskolā. Šogad tur ir pat deviņas 12. klases un trīs 9. klases. Skolas direktors stāsta, ka vieni šādu modeli izvēlējušies, jo attālinātais mācību režīms pagājušajā mācību gadā tiem iepaticies. Tomēr esot arī otra grupa.
"Otra grupa ir tie, sevišķi pamatizglītībā, kuri saka, mēs negribam vakcinēties, negribam nēsāt maskas ikdienā, tāpēc nākam uz tālmācību.
Mazajiem vecāki saka, lielie jau paši runā," norāda Rīgas Tālmācības vidusskolas direktors Edgars Grīnis.
Pieprasījums pēc tālmācības ir arī reģionos.
Piemēram, Brocēnu vidusskolā, kur attālināti var mācīties pat no pirmās klases, šogad tālmācības programmā audzēkņu skaits pieaudzis no 150 līdz 188. Tomēr šeit nostāja stingrāka - tālmācībā jāmācās vien tiem, kuriem šāds modelis ir tiešām vajadzīgs.
"Ja man ir vecāks, kas nupat zvana un saka, ka dzīvo Pļavniekos un vēlas mācīties šeit, es viņam uzreiz jautāju, vai jums Pļavniekos nav nevienas skolas, kur iet? Vai jums ir ārsta zīme, vai jums ir kaut kas tāds, kāpēc gribat neklātieni? Ja atbildes nav, tad es vispirms piedāvāju klātieni," norāda Brocēnu vidusskolas direktore Natālija Balode.
Lielākajā daļā tālmācības vidusskolu mācības ir maksas pakalpojums. Nevēlēšanās atbilstoši epidemioloģiskajām prasībām skoloties klātienē izmaksā no 35-50 eiro mēnesī.
Plašāk skaties "TV3 Ziņas" sižetā: