Kāpēc vakcinēties, ja slimo arī potētie? Jaunie zinātnieki atspēko izplatītākos mītus par Covid-19 vīrusu un vakcīnām (60)

Pasākuma pirmajā daļā pētnieki no Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra (BMC) atbildēja uz iepriekš iesūtītajiem, kā arī biežāk uzdotajiem jautājumiem par vakcīnām un to iedarbību, kā arī raksturos vakcīnu veidus: mRNS vakcīnu, Adenovīrusa vektora vakcīnu un proteīnu (antigēna) vakcīnu.

Vēlāk interesenti varēja uzzināt par SARS-CoV-2 vīrusa evolūciju. BMC zinātnieki sadarbībā ar Slimību profilakses un kontroles centru, Latvijas Infektoloģijas centru un citām institūcijām jau kopš 2020. gada aprīļa nodrošina SARS-CoV-2 vīrusa genoma izpēti, iegūstot nozīmīgu informāciju par vīrusa dažādību, potenciālajiem riskiem un mainību Latvijā.

Pasākumā "Vakcīnu un vīrusu sacīkstes" piedalījās BMC pētnieces Ilze Elbere, Anna Kiršteina, Elīna Černooka, Monta Brīvība, zinātniskie asistenti Laura Ansone un Ņikita Zrelovs.

Mīts: Covid-19 vakcīnas nemaz nav vakcīnas

Patiesība - visas Latvijā apstiprinātās koronavīrusa vakcīnas ir izgājušas drošības un efektivitātes pārbaudes. Visas koronavīrusa vakcīnas atbilst tās galvenajam uzdevumam un definīcijai - mērķis ir nodrošināt aizsardzību pret konkrētiem patogēniem, tieši caur antivielu produkciju mūsu imūnšūnās. Tāpat konkrētās antivielas derēs tikai konkrētajiem patogēniem.

Kāpēc šāds mīts vispār tiek pieņemts? Jaunie zinātnieki skaidro, ka šāds pieņēmums radies, jo ir baumas, ka šīs vakcīnas joprojām ir eksperimentālas un nav pietiekami pārbaudītas.

Sākotnēji notiek priekšizpēte, kas notiek zinātniskās laboratorijās un šis process ilgst vairākus gadus, arī tādos gadījumos, ja nav zināms potenciālais vīruss vai patogēns, ar kuru cilvēkiem būs jācīnās. Tieši šis ir posms, kas atspēko mītu, ka šīs vakcīnas nav pietiekami izpētītas un tehnoloģijas ir pietiekami jaunas. 

Nākamajā procesā jau ir atlasītas potenciālās tehnoloģijas, kuras ir nepieciešams testēt un pārbaudīt, vai tās ir efektīvas un sasniedz vēlamos rezultātus. Tas tālāk notiek pirmsklīniskajā izpētē - visbiežāk to dara "In vitro" (mēģenē ar šūnu kultrūrām) vai "In vivo" (dzīvā organismā). 

Tālāk notiek klīniskā izpēte, kurā vakcīna tiek ievadīta cilvēku organismos. Pirmajā fāzē tiek iesaistīti vien daži desmiti cilvēku (brīvprātīgie), lai saprastu vakcīnu drošumu. Līdz ko ir iegūti dati, norit otrā fāze, kurā piedalās jau vairāki simti cilvēku - šajā fāzē tiek pielāgota vakcīnas deva un iegūtie dati tiek paplašināti. Savukārt trešajā fāzē - iesaista vairākus tūkstošus cilvēkus. Papildus drošumam tiek vērtēta arī efektivitāte.

Kad ir izietas visas fāzes, dati tālāk tiek nodoti kontrolējošajām iestādēm vakcīnu izvērtēšanai un reģistrācijai. Tālāk vakcīnas tiek ražotas un vairākus gadus notiek to drošības pētījumi.

Mīts: Covid-19 vakcīnas nav domātas, lai cilvēkus pasargātu, tās ir "nedabiskas" un bojā cilvēka imūnsistēmu

Tas, kas tiek panākts ar vakcīnām - cilvēkam antivielas jau ir pirms saskaršanās ar patogēnu. Tas ir ļoti svarīgi, jo tad, kad cilvēks nonāk kontaktā ar patogēnu, nav jāgaida vairākas dienas, kamēr organisms saražos antivielas. Tās jau būs organismā un varēs veikt savas funkcijas, lai ātrāk neitralizētu un iznīcinātu vīrusu.

Mīts: Nav jēgas vakcinēties, ja slimo arī vakcinētie

Ar Covid-19 var saslimt arī vakcinētie, tā ir taisnība. Šobrīd dzīvojam pandēmijā, kur daļa populācijas ir vakcinēta un daļa, nav tāpēc inficēšanās gadījumi ir abos gadījumos. 

Viens no iemesliem, kāpēc vakcinēties, ir tāds, ka neviens no medikamentiem nav 100% pret šo vīrusu, jo katrs cilvēks ir bioloģiski citādāks, kā rezultātā atšķiras arī vakcīnu efektivitāte. 

Neatkarīgi no tā, vakcinācija samazina infekcijas risku, smagas slimības gaitas risku, hospitalizācijas risku, kā arī nāves risku.

Būtiski ir atšķirībā no tā, vai esam vai neesam vakcinēti, mainās arī tas, cik ilgi mūsu organismam ir vajadzīgs laiks, lai sāktu cīnīties ar šo vīrusu.

Ja nevakcinējamies, tad organismam ir vajadzīgas aptuveni septiņas līdz 14 dienas, lai izstrādātu antivielas. Pa šo laiku vīruss jau ir nonācis orgānos un šūnās, jo cilvēkam ir parādījuši dažādi simptomi, kā rezultātā vīruss izplatās. 

Ja cilvēks ir vakcinējies, tad imūnā atbilde ilgst vien dažas dienas - respektīvi, cilvēks slimos ļoti īsu laiku vai to pat nepamanīs. Līdz ar to arī simptomi var nebūt izteikti, kā rezultātā sabiedrībā vīruss netiks izplatīts tik ļoti.

Mīts: Vakcīnu sastāvu no mums slēpj, jo tās satur dažādas bīstamas vielas

Uz šo mītu atbilde ir pavisam vienkārša - visu Latvijā reģistrēto vakcīnu pret Covid-19 sastāvs ir publiski pieejams Eiropas Zāļu aģentūras mājaslapā, kā arī Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā.

Video: Pilns pasākuma ieraksts

Kāpēc valstīs, kur ir liela vakcinācijas aptvere, Covid-19 atkal sāk izplatīties?

27. jūlijā, Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļa sadarbībā ar Veselības ministriju rīkoja preses konferenci, kurā tika sniegtas atbildes uz iedzīvotāju visbiežāk uzdotajiem jautājumiem saistībā ar vakcināciju pret Covid-19.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja prof. Dace Zavadska norādīja, ka šajā gadījumā jāsaprot, ka ir centieni "izķert" katru inficēšanās gadījumu, kā rezultātā arī rodas šī statistika. "Ja mēs skatāmies uz to, cik smagi cilvēki šajās valstīs saslimst, tad tur ir cita aina - visi šie gadījumi ir vieglā formā vai asimptomātiski. Katrā gadījumā ne Izraēlā, ne Islandē, ne Lielbritānijā nepieaug stacionēto pacientu skaits."

Viņa arī norādīja, ka šie inficēšanās gadījumi novēroti gados jaunu cilvēku vidū un tāda aina sastopama arī Latvijā.

Profesore Kroiča papildināja: "Ko nozīmē, ka slimo daudzi? Piemēram, Izraēlā ir deviņi miljoni iedzīvotāju un vakcinācijas aptvere ir aptuveni 54%-55% cilvēku. Tas nozīmē, ka nevakcinēti ir trīs līdz četri miljoni cilvēku, kuros ietilpst bērni."

"Iedzīvotāju skaita ziņā tas ir tikpat daudz, cik Latvijā un Igaunijā kopā. Iedomāsimies, ka šie iedzīvotāji nav vakcinēti un, vai tādā gadījumā vīrusam nebūs, kur "ieskrieties"? Tas pats ir arī Maltā un citās valstīs.

Viņa minēja, ka Kipra, Malta un citas dienvidu valstis ir satrauktas par saslimstības rādītāju pieaugumu, jo šīs valsts jūnijā bija plaši atvērtas tūristiem.

"Malta bija starp tām valstīm, kuras ieceļotājiem neprasīja būt vakcinētiem. Pašlaik situācija ir mainījusies un pieprasa tūristiem būt vakcinētiem. Tātad arī procesā valsts var pieņemt atšķirīgus lēmumus," piebilda profesore.

Ko darīt, ja vakcinācija veikta ar divām "AstraZeneca" potēm un aizsardzība pret Delta variantu ir aptuveni 60%? Gatavoties trešajai potei vai kāda cita ražotāja vakcīnai?

Dzalbs norādīja, ka arvien vairāk pienāk dati par vakcīnu efektivitāti pie dažādiem variantiem. "Aplūkojot datus, varam secināt, ka tik un tā vīrusa vektora un mRNS vakcīnas pasargā mūs no smagas slimnīcas gaitas un nokļūšanas stacionāros."

Kroiča minēja, ka katru dienu parādās jauni dati no ārzemēm. "Cilvēki šo situāciju, iespējams, pārprot, jo 64% nozīmē, ka cilvēkam ir iesnas, viņš jūtas nedaudz sasirdzis. Viņam veic šo pārbaudi un rezultāts ir pozitīvs, bet viņš nenonāk slimnīcā."

Kroiča, atsaucoties uz Skotijas datiem, norāda, ka šajā brīdī tie vairs neesot 64%, bet gan no 79% līdz 88%. "Izraēla iepriekš arī ziņoja par 60%, tur gan pārsvarā ir "Pfizer" vakcīna, taču dati ir precizēti un pašlaik 93% gadījumu cilvēki tiek pasargāti no hospitalizācijas."

Vai vakcīnas var ietekmēt reproduktīvo sistēmu un grūtniecības iestāšanos?

Vakcīnas, kas radītas pret Covid-19, nevar ietekmēt reproduktīvo sistēmu, turklāt tām nav ietekmes uz grūtniecības iestāšanos vai augļa attīstītību, Veselības ministrijas rīkotajā vebinārā pavēstīja Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska.

Eksperte skaidroja, ka vakcīnas, kas radītas pret Covid-19, nav "dzīvas", proti, tajās nav reāla SARS-CoV-2 vīrusa. Tā vietā ražotāji "Pfizer"/"BioNTech" un "Moderna" izmantojuši mRNS tehnoloģiju, savukārt "AstraZeneca" un "Johnson& Johnson" - vektoru tehnoloģiju. Abos gadījumos vakcīnā nav sastopams SARS-CoV-2 vīruss.

Taču, kā atzīmēja Zavadska, "dzīvo" vakcīnu gadījumā pēc injekcijas vīruss tomēr nedaudz turpina vairoties, līdz ar to kā papildu piesardzības mērs šajā gadījumā ir ieteikums mēnesi atturēties no grūtniecības iestāšanās. Vakcīnu pret Covid-19 gadījumā šāda ieteikuma nav, tās nav "dzīvas" un tām "nav iespējams arī bioloģiski ietekmēt reproduktīvo sistēmu, augļa attīstību vai grūtniecības iestāšanos", norādīja eksperte.

"Kā jebkurš medikaments arī vakcīnas viennozīmīgi, pirms tās tiek reģistrētas, tiek pārbaudītas pētījumos. Tajos arī vērtē ietekmi uz augli un reproduktīvo sistēmu, taču šīm vakcīnām pret Covid-19 dati apliecina, ka ietekmes nav," stāstīja Zavadska.