Ekskluzīvi "Apollo.lv" ⟩ Andris Ērglis: Cilvēkiem jāsaprot, ka mūziķi nepeldas naudā

"Tas jau bija tikai normāli, ka meklēju risinājumu, ko darīt laikā, kad nevarēja muzicēt un būt uz skatuves. Paldies Dievam, es šo risinājumu atradu. Tiesa gan, es neatklāšu, ko tieši es darīju, bet meklēju risinājumu un sāku darboties ne mūzikas, bet citā nozarē.

Paldies Dievam, ka nepadevos! Teikšu godīgi, jo gāja ļoti grūti un neteikšu, ka tagad ir krietni vieglāk.

Tas jau nenozīmē, ka par vasaras koncertiem, kuros biju dziedājis, esmu nopelnījis tik daudz naudas, lai gadu varētu dzīvot nestrādājot. Mēs nedzīvojam tādā valstī, lai tā varētu.

Cilvēkiem būtu arī jāsaprot, ka mūziķi nepeldas naudā.

Ja kāds no mums ir aizbraucis uz ārzemēm, ziniet, piedodiet, bet aviobiļeti var iegādāties par salīdzinoši mazām naudām. Taču no malas cilvēkiem liekas, ka mūziķi redz, tie gan labi dzīvo, jo var atļauties uz ārzemēm aizbraukt un tajā pašā laikā vēl atļaujas no valsts prasīt atbalstu. Apmēram tāda sajūta, ka mēs būtu liekēži. Taču, kad bija lokdauns un ierobežojumi, ko cilvēki darīja valsts svētkos un Ziemassvētkos? Mājās sēdēja pie televizoriem un skatījās koncertus, kurus radījuši tie paši jūsu norādītie liekēži.

Mēs mūziķi esam tādi paši cilvēki kā visi citi. Arī mums ir tādas pašas vajadzības kā ikvienam cilvēkam un daram to pašu, ko citi. Tikai tā atšķirība, ka mēs esam publiski redzamāki nekā citi un tas arī viss.

Šajā pandēmijas situācijā, ja cilvēki pamanīja, ka publiska persona var arī darīt tādas pašas lietas kā citi cilvēki un pat ne sliktāk, tas ir lauzis šo stereotipu, kas ir mākslinieks un ka viņš tikai var paturēt mikrofonu rokā," situāciju raksturo Andris Ērglis.

Dziedātājs teic, ka pārorientēties un darboties citā sfērā nav bijis viegli. "Vajadzēja ieguldīt lielāku darbu un arī savu resursu, lai vispār kaut ko tādu varētu darīt. Bet tajā pašā laikā nonācu pie atklāsmes – jo grūtāki laiki, jo kļūsti stiprāks un redzi, ka vari ne tikai darboties vienas porfesijas ietvaros, bet arī darīt citas lietas.

Tas atkarīgs no paša cilvēka, cik būsi stiprs gan garīgi, gan fiziski. Pirms pieciem gadiem nespēju pat iedomāties, ka kaut ko tādu varētu darīt," atklāts ir dziedātājs.

Lai arī atgriezusies koncertdzīve un pasākumi, kā arī pedagoga darbs mūzikas skolā, Andris Ērglis uz gaidāmo rudeni un ziemu raugās ar bažām: "Tagad jau zinu to oderi un zinu, ko sagaidīt. Pirms pusotra gada bija salikts koncertu grafiks pusotru un divus mēnešus uz priekšu, un tad varēju plānot savu dzīvi. Taču tagad vairs neticu šim grafikam, ticēšu vien tad, kad pasākums būs noticis. Bet, lai teiktu, ka metīšu plinti krūmos, tā vis nebūs!"