Ministrija rosina paplašināt kriminālsodu iespēju par diskrimināciju rasu vai nacionālās piederības dēļ (1)

Patlaban Krimināllikums paredz atbildību par diskrimināciju rasu, nacionālās, etniskās vai reliģiskās piederības dēļ vai par cita veida diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona, uzņēmuma vai organizācijas atbildīgs darbinieks, personu grupa vai ja tas izdarīts, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu.

Krimināllikums par minēto noziegumu paredz brīvības atņemšanu līdz trim gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Minētajā normā nav ietverta spīdzināšana, lai gan likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" ir ietverta spīdzināšanas definīcija, proti, ar spīdzināšanu saprot apzinātu vairākkārtēju vai ilgstošu personas darbību vai bezdarbību, nodarot citai personai stipras fiziskas sāpes vai psihiskas ciešanas, vai apzinātu vienreizēju personas darbību vai bezdarbību, sagādājot citai personai stipras fiziskas vai psihiskas ciešanas, lai ietekmētu tās vai citas personas apziņu vai gribu.

ANO Spīdzināšanas izskaušanas komitejas eksperti ir atzinīgi novērtējuši Latvijas īstenotās likumdošanas iniciatīvas ANO konvencijas īstenošanai nozīmīgās jomās. Tomēr komiteja savos secinājumos arīdzan aicina Latvijas iestādes precizēt tiesību aktus atbilstoši konvencijas prasībām.

Komiteja secinājusi, ka Latvijas normatīvie akti joprojām neietver visas ANO konvencijā pantā noteiktās pazīmes, kas nosaka, ka konvencijā termins "spīdzināšana" nozīmē jebkādu aktu, ar kuru kādai personai tīši tiek nodarītas stipras fiziskas vai garīgas sāpes vai ciešanas, lai no tās vai no kādas trešās personas iegūtu ziņas vai atzīšanos, lai sodītu par kādu darbību vai arī iebaidītu.

Patlaban likuma grozījumi izskatīti valsts sekretāru sanāksmē, taču tie vēl būs jāskata valdībā un jāpieņem Saeimai.