Kritiku izpelnās veselības ministrijas iecere par jaunu aptieku aizliegumu 500 metru rādiusā

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Saules aptieka. Ilustratīvs foto.
Saules aptieka. Ilustratīvs foto. Foto: Edijs Pālens/LETA

Veselības ministrija grib samazināt lielāko farmācijas tirgus dalībnieku ietekmi, lai nosargātu mazās aptiekas. Tiek plānoti attāluma ierobežojumi aptieku izvietojumā. Un turpmāk būs ierobežojums, cik aptieku drīkst būt uz vienu iedzīvotāju. Ministrija cer, ka tas veicinās aptieku atvēršanu vietās, kur to nav vispār. Bijusī Konkurences padomes vadītāja grozījumus salīdzina ar kosmētisko remontu ēkai, kurai nepieciešamas fundamentālās izmaiņas un aptieku izvietojums pēc būtības neietekmēs farmācijas milžus, ziņo raidījums "Nekā personīga".

Latvijā ir ap 800 aptieku. Puse no tām uz vietas izgatavo zāles. Vēl 20 strādā cauru diennakti. To tuvumā puskilometra rādiusā nedrīkst atvērt citu aptieku. Pēc idejas, ierobežojumi bija domāti, lai aizsargātu uzņēmējus, kuri sniedz vērtīgu pakalpojumu, bet kam bizness peļņu nenes. Taču šīs priekšrocības izmantoja negodīgi. Nereti īpašnieki šādu aptieku slēdza, tad atvēra līdzās citu savu aptieku, un iepriekš slēgtās atvēra no jauna, ziņo raidījums.

Kā norādīts trīs gadus senā Augstākās tiesas spriedumā, šis regulējums tika izmantots biznesa, ne iedzīvotāju interesēs. Tāpēc tagad ministrija iecerējusi 500 metru rādiusa ierobežojumus pilnīgi visu jaunu aptieku atvēršanas gadījumā.

Līdz 2002. gadam aptieku atvēršanai nebija ierobežojumu. Aptieku skaits turpināja pieaugt- iedzīvotāju skaits samazinājās. Tirgus liberalizācija nenesa cenu samazinājumu un aptiekas nekļuva pieejamākas. Jaunas atvērās, taču tikai biznesam izdevīgos punktos. Trīsdesmit astoņās vietās Latvijā aptieku nav vispār. Piemēram, Mērsragā, Ogresgalā, Zvejniekciemā, kur ir divi tūkstoši iedzīvotāju.

Ministrija iecerējusi, ka jaunajam regulējumam vajadzētu šo situāciju labot.

Grozījumi arī paredz izņēmumus. Lai novērstu tā dēvētos blokus, kad vienā stratēģiskā vietā koncentrējas vienas ķēdes aptiekas, veselības aprūpes iestāžu teritorijā nedrīkstēs būt vairākas vienam īpašniekam piederošas zāļu tirgotavas.

Rīgā slimnīcu tuvumā vai to teritorijās pamatā saimnieko "Mēness aptiekas".

Paula Stradiņa klīniskās universtātes slimnīcās apkārtnē ir tikai šī zīmola aptiekas. Viena arī pašā slimnīcas teritorijā, ziņo raidījums.

Vēl pirms četriem gadiem Stradiņu slimnīcas teritorijā saimniekoja "Farma Balt" aptieka, taču tagad īpašnieks ir cits.

Konkurence starp aptiekām ietekmē zāļu cenas. Par to "Nekā personīga" pārliecinājās arī nelielā eksperimentā. Pretsāpju zāļu Paracetamol cena “Mēness aptiekā” un jaunajā slimnīcas korpusā esošajā SIA“ Farma Balt Aptiekā” atšķiras divas reizes. 10 tabletes “ Mēness aptiekā” maksā eiro 45,bet 20 tabletes Farma Balt Aptiekā eiro 90. Atšķiras tikai zāļu ražotājs.

Ar jaunajiem grozījumiem nemierā ir "Repharm" uzņēmumu grupas īpašnieki. AS "Sentor Farma aptiekas" izmaiņas regulējumā skaršot visvairāk. Stradiņa slimnīca nav vienīgā veselības aprūpes iestāde, kuru teritorijā darbojas viņiem piederošās "Mēness aptiekas".

"Repharm" uzņēmumu grupas pārstāvis Dins Šmits vērš uzmanību, ka Ministru kabineta noteikumu projekts vairākkārt grozīts. Vienā no versijām kā izņēmums parādījušies lielveikali, taču, pēc iebildēm, konkrētā norma izņemta laukā. Viņš uzskata, ka jaunais regulējums varētu būt izdevīgs "Maximas grupai", jo tā savos tirdzniecības centros ļauj darboties pamatā Lietuvas uzņēmumam piederošajai "Euroaptiekai". Un tādējādi ar ministrijas iesaisti notiekot aptieku biznesa pārdale.

Uzņēmumā "Maxima Latvija" "Nekā personīga" norāda, ka tās tirdzniecības centros ir pieejamas vairākas aptiekas, tajā skaitā arī "Mēness aptieka" un "A Aptieka". Trīs reizes lielākā skaitā gan ir “Euroaptieka”. Ar ikvienu tiekot slēgts nomas līgums par tirgus cenu un sadarbībā ar aptiekām tiekot strikti ievērots regulējums.

Ministrijas darbu kritizē arī bijusī Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama. Viņasprāt, jaunais noteikumu projekts nerisina vairākus būtiskus jautājumus. Piemēram, vienā pilsētā esošās aptiekas var piederēt vienam tīklam un tam nav konkurentu, līdz ar to patērētājiem nav izvēles iespēju un to nerisinās arī 500 metru barjera.

Ministrija arī bija tā, kas savulaik pieļāva, ka izaug lielu uzņēmumu grupas, kam pieder ne vien aptieku ķēde, bet arī zāļu lieltirgotava, kas pamatā ir iemesls mazo aptieku izzušanai, ziņo raidījums.

Ābrama arī norāda, ka ministrijas optimismam par konkurences veicināšanu nav pamata, jo, modelējot nākotnes situāciju, nav veikts analītisks izvērtējums. Iebildes cēlušas arī Aptieku īpašnieku asociācija un Latvijas Farmaceitu biedrība. Projekts patlaban gaida apstiprināšanu valdībā, taču nav zināms, kad tieši to skatīs.

"Nekā personīga" uzrunāja vairākus individuālo aptieku īpašniekus, taču intervijai viņi nepiekrita. Labojumu jaunajā regulējumā esot bijis tik daudz, un tas vilcies tik ilgi, ka viņi vairs īsti nezinot, kādas tieši izmaiņas ministrija plāno un, kā tas atsauksies uz viņu darbu.

Plašāk skaties "Nekā personīga" sižetā:

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu