Augstākā tiesa sagatavojusi tiesu prakses apkopojumu mantojuma lietās

LETA
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: ZozerEblola/Shutterstock.com

Lai tiesību normu piemērotājiem sniegt pārskatu par Augstākās tiesas (AT) jeb Senāta tiesu prakses atziņām ar mantojuma tiesībām saistītu jautājumu izlemšanā, AT sagatavojusi attiecīgu apkopojumu, informēja AT pārstāve Rasma Zvejniece.

Tajā aplūkoti tādi nozīmīgi jautājumi kā mantojuma atklāšanās un pieņemšana, likumiskā, testamentārā un līgumiskā mantošana, mantojuma dalīšana un izbeigšanās, kā arī mantojuma lietu vešanas kārtība un ar mantojuma tiesībām saistītie nodokļu jautājumi, norāda AT pārstāve.

Mantojuma tiesības noregulē tiesiskās attiecības pēc personas mūža beigām un noteic konkrētu kārtību, kādā mantojuma sastāvā ietilpstošās mantas, lietu tiesības un saistību tiesības pāriet uz mantinieku.

Latvijā mantojuma tiesību juridisko pamatu veido Civillikuma otrā daļa, un tiesu prakses apkopojums veidots kā Civillikuma mantojuma tiesību, kā arī ar mantošanu cieši saistītu citu likumu normu komentārs, skaidro Zvejniece.

Darba struktūra veidota, ievērojot normatīvajos aktos izveidoto struktūru - norādīts attiecīgās tiesību normas teksts, bet pēc tam saistībā ar konkrēto tiesību normas interpretāciju un piemērošanu paustās tiesas atziņas. Tāpat ietvertas arī ziņas par lietas faktiskajiem apstākļiem.

Apkopojumā galvenokārt izmantoti Senāta nolēmumi laikā no 2013.gada līdz 2021.gada aprīlim, taču ietverti arī atsevišķi nozīmīgi senāki Senāta nolēmumi.

Tiesu prakse var attīstīties, tādēļ katra apkopojumā paustā atziņa vienmēr ir aplūkojama kopsakarā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu, uzsver AT.

Darbu sagatavoja AT Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļa sadarbībā ar Senāta Civillietu departamentu. Tas pieejams AT mājaslapā sadaļā "Tiesu prakse/ Tiesu prakses apkopojumi/Civiltiesības".

Tēmas

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu