Gruzija pirms vairāk nekā 15 gadiem atteicās no bērnunamiem, liekot uzsvaru uz bērnu atgriešanos bioloģiskajās ģimenēs vai lielo valsts iestāžu aizstāšanu ar alternatīviem aizbildniecības veidiem.

Nesenais skandāls Gruzijas patriarhāta pakļautībā esošajā bērnu internātskolā parādīja, ka reforma nav pilnīga, un izraisīja diskusijas par Gruzijas pareizticīgo baznīcu, kas ir viena no autoritatīvākajām institūcijām valstī.

28. jūnijā nepieejamās patriarhāta pansijas Ninotsmindā, kas atrodas Gruzijas dienvidos, durvis tika atvērtas cilvēktiesību aizstāvim - Gruzijas sabiedriskajam aizstāvim (ombudam). Pirms tam šīs organizācijas darbinieki divas reizes neveiksmīgi mēģināja iekļūt šajā iestādē.

Toreizējais pansionāta vadītājs arhibīskaps Spiridons (Goča Abuladze) viņus neielaida un atteikumu skaidroja, ka šīs cilvēktiesību organizācijas pārstāvji it kā "pieprasa legalizēt viendzimuma laulības" Gruzijā, tādējādi viņiem nevajadzētu ļaut tuvoties bērniem.

Pirms tam, atsaucoties uz koronavīrusu, gandrīz gadu valsts drošības aģentūras sociālie darbinieki netika ielaisti šajā iestādē. Cilvēktiesību aizstāvjiem bija aizdomas, ka slēgto durvju iemesls patiesībā ir pārkāpumi un cietsirdīgas izturēšanās metodes pret bērniem, un apsūdzēja varas iestādes bezdarbībā.

Lūkasa stāsts

"Mani ceļi bija nobrāzti, un tecēja asinis. Es jau vairākkārt to biju piedzīvojis," savu stāstu raidsabiedrībai BBC uztic 19 gadus vecais Lūkass. Viņš bija viens no pirmajiem, kurš žurnālistiem pastāstīja savu pieredzi, dzīvojot Ninotsmindā. Zēna miesīgā māte atstāja viņu pie pansijas vārtiem. Viņš tobrīd bija tikai nedēļu vecs.

Lūkass atceras, kā pret bērniem tika piemērotas dažādas soda metodes - sitieni ar līstēm, nūjām un citiem priekšmetiem. Bērniem lika visu dienu stāvēt uz kviešu un rīsu graudiem, vai tika izdomāti cita veida sodi.

1

"Man vajadzēja apmēram divus gadus apmeklēt psihiatrus un pat lietot psihotropas vielas, lai es nomierinātu nervus pēc visa pārdzīvotā pēc tam, kad tiku prom no šīs iestādes," stāsta Lūkass, kurš pirms četriem gadiem pameta pansiju. Tagad viņš cīnās par to, lai visi skolēni pamestu pansiju un šo iestādi slēgtu.

Sods un izmeklēšanas gaita

Cilvēktiesību aktīvisti runāja par soda praksi Ninotsmindā jau pirms sešiem gadiem. Šajā pirms sešiem gadiem tapušajā ziņojumā īpaši tika uzsvērts, ka bērnus var atstāt bez vakariņām un kā sodu piespiest rāpot pa koridoru uz ceļiem, bet rokām jābūt aizliktām aiz galvas. Tas bija jādara vienaudžu priekšā.

Šovasar kļuva zināms, ka 2016. gadā tika sākta iespējamo vardarbības faktu izmeklēšana. Jūnijā Gruzijas Iekšlietu ministrija uzsāka jaunu izmeklēšanu par vardarbību. Kopumā šo gadu gaitā ierosinātas piecas krimināllietas un izmeklēšana turpinās.

Arhibīskaps Spiridons uzrakstīja atlūgumu pēc paša vēlēšanās un šā gada jūnija sākumā lielākā daļa skolēnu pameta pansionātu. Bet cilvēktiesību aktīvisti uzskata, ka vēl par agru izbeigt šo jautājumu. Viņi uzstāj, ka visi bērni ir jāizņem no Ninotsmindas, pretējā gadījumā organizācijas "Partnerība cilvēktiesībām" izpilddirektore Anna Arganašvili ir pārliecināta, ka vardarbības risks saglabājas.

"Izglītības pasākumi šajā pansijā ir jāpārtrauc līdz noslēgsies izmeklēšana. Bērni nekavējoties jāizved no turienes, līdz kļūst skaidrs, kas tur īsti notika. Tas ir neapstrīdams risinājums bērnu aizsardzības jomā. Tieši tā būtu rīkojušās arī citas valstis," saka cilvēktiesību aktīviste. Tieši viņas organizācija vērsās tiesā ar lūgumu par bērnu izņemšanu.

Tbilisi pilsētas tiesa nostājās cilvēktiesību organizācijas pusē un uzdeva valsts iestādēm izņemt bērnus ar invaliditāti no bērnu pansijas (organizācija rīkojās tieši viņu vārdā).

Gruzijas patriarhs nepiekrita tiesas lēmumam, bet tajā pašā laikā paziņoja, ka pilnībā atbalsta bērnunamu reformu un deinstitucionalizāciju (princips, ka bērni nedrīkst dzīvot lielos bērnunamos, internātskolās vai pansijās, bet gan ģimenēs, kopā ar aizbildņiem vai tā sauktajās mazajās ģimenes mājās).

Tagad sociālie darbinieki dežurē bērnunamā visu diennakti un iestādes reforma tika uzticēta Bodbes arhibīskapam Jēkabam. 59 gadus vecais bīskaps Jēkabs nomainīja Spiridonu.

Neilgi pirms iecelšanas jaunajā amatā viņš teica, ka "nav nekā pārsteidzoša faktā, ka kāds, nespējot izskaidrot vārdos, gāja un pielietoja spēku. Nepietiek nervu". Bet viņš arī atzīmēja, ka neatbalsta spēka izmantošanu.

Vēlāk, esot jau direktora amatā, bīskaps apsolīja, ka pansijā nepaliks neviens no darbiniekiem, pret kuriem bērniem būtu pretenzijas. Pēc jaunā vadītāja ierašanās apmēram puse skolotāju jau bija pametuši pansionātu - visi, kā apgalvoja arhimandrīts, tika nosūtīti īslaicīgā atvaļinājumā.

Dažiem jaunā vadītāja veiklība šķita aizdomīga.

Teologs Zviads Tsabadze neizslēdz, ka šādā veidā jaunais vadītājs veic "tīrīšanu": "Viņš jau ir atlaidis problemātisko personālu, un tagad "apstrādā" bērnus, lai viņi neko neteiktu sabiedrības aizstāvim."

Jaunais vadītājs to nedarīja uzreiz, bet tomēr atvēra durvis amatpersonai Nino Lomdžarī pirmo reizi kopš 2018. gada.

Jau pirms vizītes viņa atkārtoja savu ieteikumu pārējos 15 bērnus nodot alternatīvai aprūpei. "Es domāju, ka tomēr ir zināms spiediens pret viņiem no pedagogiem, ar kuriem viņi dzīvoja kopā gadiem ilgi un kuri nevēlas, lai bērni pamet šīs telpas," viņa sacīja.

Pēc vizītes Nino Lomdžarī ar gandarījumu atzīmēja pansionāta direktora gatavību sadarboties un apsolīja, ka uzraudzība tiks turpināta. "Protams, no bērnu puses bija jūtama atsvešinātība, nepatiesi uzskati vai bailes, tāpēc šodienas vizītes galvenais mērķis bija iepazīt, sazināties un sarunāties ar bērniem," sacīja Lomdžarī.

"Mēs gan reaģētu"

Gruzijas patriarhs stāsta, ka viņi tikai no plašsaziņas līdzekļiem uzzinājuši par vardarbības faktu izmeklēšanu un to, ka Gruzijas ombuds nevarēja nokļūt pansijas teritorijā. Patriarhs sūdzējās, ka cilvēktiesību organizācija nav tieši sazinājusies ar viņiem.

"Viņiem bija jāsazinās ar mums, mēs reaģētu un cilvēktiesību pārstāve uzreiz varētu iekļūt pansijā," saka patriarhijas advokāts Edišers Karčava.

Pēc viņa teiktā, Gruzijas patriarhs aicināja tiesībsargājošās iestādes izmeklēt katru iespējamā pārkāpuma faktu, lai nepaliktu jautājumi, uz kuriem netiek sniegtas atbildes.

Neredzamie bērni

Neskatoties uz 15 gadu deinstitucionalizāciju (atteikšanos no lieliem bērnu namiem), pēc cilvēktiesību aktīvistu domām, aptuveni tūkstotis bērnu joprojām dzīvo lielās valsts aprūpes iestādēs.

Pēc Annas Arganašvili teiktā, lielākā daļa šo bērnu nav iekļauti valsts oficiālajos ziņojumos un nokļūst iestādēs, apejot juridiskās procedūras.

"Tas sevī ietver cilvēku tirdzniecības risku," viņa atzīmē.

1

Kā teikts ziņojumā par to, kā Gruzija īsteno Asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību, joprojām ir divas lielas valsts iestādes, kurās dzīvo aptuveni 80 bērnu ar invaliditāti. Vairāk kā 900 bērnu dzīvo 38 neregulētās iestādēs, lielākoties pašvaldībās, Gruzijas pareizticīgo baznīcā un musulmaņu kopienā.

Valstij nav precīzu datu par to, cik bērnu ir reliģiskajās pansijās, liecina sabiedriskā aizstāvja 2019. gada ziņojums. Tikai trim iestādēm, ieskaitot pansionātu Ninotsmindā, bija licences darbam, taču tajās gandrīz nebija valsts uzraudzības un kontroles.

Gruzijas varas iestādes saka, ka pansionāts Ninotsmindā nav vienīgā lielā iestāde, kuru vajag slēgt un no kuras viņi pārvedīs bērnus. Tāpat amatpersonas sola, ka likumdošanā paredzēta šādu iestāžu obligāta slēgšana, kas stāsies spēkā no 2022. gada aprīļa.

"Jums nevajadzētu koncentrēties tikai uz Ninotsmindu. Nedz Ninsotsmindā, nedz citur Gruzijā nevajadzētu būt plašiem bērnunamiem," pēc tikšanās ar starptautisko organizāciju un baznīcas pārstāvjiem žurnālistiem sacīja veselības ministra vietnieks Tamars Barkalaja.

Gruzijas patriarhs neiebilst pret reformu, bet viņi nevēlas pilnībā atteikties no pansijas Ninotsmindā - jaunā vadība jau paziņo par izmaiņām - jaunu mazu māju celtniecību Ninotsmindā, kas paredzētas 6-10 bērniem, un dienas centra atklāšanu pašreizējās internātskolas vietā. Cerams, ka viss process tiks pabeigts līdz 2022. gada aprīlim.

"Valsts valstī"

Ninotsmindā notiekošais ir kļuvis par vēl vienu rādītāju ne tikai vardarbības draudiem lielos bērnunamos, bet arī Gruzijas Pareizticīgās baznīcas ietekmei, norāda analītiķi.

Teoloģiskie eksperti faktu, ka varas iestādes uz pansionātā notiekošo ilgi nereaģēja, uzskata par pierādījumu tam, ka viņi par katru cenu gribēja izvairīties no tieša konflikta ar baznīcu.

Liedzot pieeju valsts iestādei, kurai ir likumīgas tiesības pārbaudīt iestādi, baznīca diktē savus noteikumus un paziņo valstij, ka tā nav vienīgā valdība, bet ir otra, ne mazāk spēcīgā valdības puse, uzskata profesors, teologs Goča Barnovi no Sulkhan-Saba Orbeliani universitātes.

Viņaprāt, varas iestādes neuzsāk atklātu konfrontāciju ar ietekmīgo baznīcu, jo tām ir vajadzīgs tās atbalsts vēlēšanās: "Mums vēlēšanas notiek gandrīz katru gadu un, pamatojoties uz to, attieksme - man tu esi vajadzīgs un es tev - darbojas nemainīgā režīmā."

Pēc Barnovi domām, baznīcai ir sava taktika - tai ir laba attieksme pret jaunievēlēto valdību, un tā saglabāsies, ja valdības reitings līdz otrajam termiņam saglabāsies augsts.

Ja gadījumā reitings pazeminās un valdība ir nolemta neveiksmei, baznīcas atbalstu saņem topošā vara, kas arī notika 2012. gadā.

Vairāk nekā 80% Gruzijas iedzīvotāju ir pareizticīgie. Saskaņā ar Starptautiskā republikāņu institūta aptauju 79% iedzīvotāju pozitīvi vērtē baznīcas darbību, un iestāžu rangā tā ieņem otro vietu pēc armijas.

Gruzijas pareizticīgās baznīcas vadītājs, patriarhs Iļja II ir vispopulārākā persona - viņš bauda 89% iedzīvotāju atbalstu, ievērojami apsteidzot valsts politiķus un citas ietekmīgas personas.

Daži garīdznieki un ticīgie ir pārliecināti, ka skandāls ar pansiju ir daļa no mērķtiecīgas kampaņas, kuras mērķis ir diskreditēt Gruzijas pareizticīgo baznīcu. Kampaņu, viņuprāt, atbalsta "liberāļi" un "LGBT cilvēku aizstāvji".

1

Teologs un patriarhāta analītiskās grupas pārstāvis Levans Abašidze nav viens no tiem, kas uzskata, ka pastāv kaut kāda "sazvērestība pret baznīcu", bet gan to, ka incidents Ninotsmindā izraisīja skaļu apsūdzību un kritikas vētru pret pareizticīgo baznīcu, kas savukārt nevarēja izraisīt atbildes reakciju no citas sabiedrības daļas.

"Kad šis konflikts sākās, daudzi cilvēki to ātri paķēra - prese, dažādas nevalstiskās organizācijas un eksperti-teologi, kuri nelaida garām iespēju, lai pateiktu kaut ko par pareizticīgo baznīcu.

Un, protams, bija neobjektivitāte šajā virzienā. Redziet, kad baznīca tiek apsūdzēta, ka viņi tur slepkavo, izvaro, bet izrādās, ka mūsu sabiedrībā nav - vismaz nav pierādījumu tam. Nevajag pārkāpt robežu un vainot tajā, kas nav. 

1

Skandāls ap pansiju ne tikai nesatricinās, bet var pat paaugstināt jau tā augsto baznīcas reitingu Gruzijā," šādu pieņēmumu izsaka teologs Zviads Tsabadze, jo notiekošo patriarhāts pasniedz kā ombuda mēģinājumu izmantot bērnus cīņai pret ģimenes un morālajām vērtībām, kuras patriarhāts aizsargā un saglabā.

"Lielākā daļa bez analīzes un akli izpilda to, ko prasa hierarhija un baznīca. Tas ir nepieļaujami, pamatojoties uz kristīgo mācību, bet gadu gaitā mums ir izveidojusies un joprojām saglabājas sagrozīta izpratne par kristietību," tā Tsabadze.

Saskaņā ar Gruzijas pētījumu centra pagājušā gada rudenī veikto pētījumu, 80% piekrīt, ka pareizticīgā baznīca veicina morālo vērtību saglabāšanu Gruzijas sabiedrībā, 79% uzskata, ka šī baznīca ir gruzīnu identitātes pamats un 83% saka, ka tā ir svarīga viņu ģimenei.

Seko mums arī Instagram un TikTok – uzzini visu pirmais!