Covid-19 sekas ⟩ Gandrīz katrs otrais mediķis jūt depresijas simptomus, bet katrs trešais - trauksmes simptomus

Slimnīcas gaitenis. Ilustratīvs attēls.

FOTO: Paula Čurkste/LETA

Pētījums Latvijā atklāj, ka 48% mediķu jūt depresijas simptomus, bet 29% trauksmes simptomus. Situācija nozarē ir nopietna, atzīst RSU Psihosomatikas un psihoterapijas katedras un klīnikas vadītāja, profesore Gunta Ancāne raidījumā "900 sekundes".

Pirmie dati tika ievākti Covid-19 pandēmijas sākumā 2020. gada aprīlī un maijā no medicīnas iestādēm visā Latvijā. Kopumā pētījumā piedalās vairāk kā 800 mediķu. Jau pirmajā posmā tika konstatēts, ka depresija uzrādījās 24%, bet trauksme 17% medicīnā nodarbinātajiem.

"Domāju, mēs labi saprotam, ka jau pirms pandēmijas izdegšana bija bieži sastopama mediķu vidū, taču tagad situācija ir kļuvusi vēl nopietnāka,"

2

sacīja pētījuma autore, RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras pasniedzēja un doktorante Laura Valaine.

Viņa skaidroja, ka mediķi tiek aptaujāti ik pēc trīs mēnešiem, un dati rāda, ka vissmagākā situācija bija 2021. gada februārī, kad depresija tika konstatēta 43%, bet trauksme 29% respondentu.

"Jāpiebilst, ka pašreiz runa nav par agrīnām iezīmēm, bet gan par klīniski nozīmīgiem simptomiem, kur būtībā nepieciešama ārstēšana," pauda Valaine.

2

Pēc pētījuma prezentēšanas RSU Psihosomatikas un psihoterapijas katedras vadītāja profesore Gunta Ancāne plašāk pastāstīs par katedras 25 gadu gaitā paveikto, kā arī informēs par katedras un klīnikas svētkiem veltītas grāmatas izdošanu oktobrī un plašas zinātniskās monogrāfijas izdošanu nākamgad.

"Katedras 25 gadu un klīnikas 10 gadu jubileju gribam svinēt kopā ar kolēģiem un draugiem, no Latvijas un ārzemēm, dodot nelielu ieskatu mūsu padarītajā. Esam izveidojuši Latvijā no nulles gan studentu un ārstniecības personu pieprasītas un mīlētas mācību programmas psihosomatikā un psihoterapijā, gan izveidojuši klīniku, kurai pacienti un kolēģi izrāda lielu uzticēšanos un pieprasījums pēc kuras veido pie ārstiem rindas mēnešu garumā, gan sākuši nopietni pievērsties pētniecībai. Darāmā ir vēl daudz un mēs ceram, ka katedras un klīnikas nemitīgā izaugsme turpināsies," teica Ancāne.