FOTO ⟩ "Dzīvnieku brīvība" pie Saeimas prasa aizliegt zvēraudzēšanas pasākumu
Papildināts

Sāksies dzīvnieku aizstāvības akcija "Mēnesis sprostā"

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Trešdien, 15. septembrī, pie Saeimas nama Rīgā sākās mēnesi ilga organizācijas "Dzīvnieku brīvība" akcija, kuras laikā aktīvisti sēdēs sprostā un šādi aicinās aizliegt Latvijā zvēraudzēšanu.

Kā informēja dzīvnieku aizstāvības organizācijas "Dzīvnieku brīvība" pārstāvji, sprostos sēdēšanas akcija notiks saistībā ar septembrī gaidāmajiem Saeimas balsojumiem par grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas varētu noteikt kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā.

Dzīvnieku aizsardzības akcija "Mēnesis sprostā" norisināsies līdz 14.oktobrim, un to organizē dzīvnieku aizsardzības biedrība "Dzīvnieku brīvība". 30 dienas un naktis pie Saeimas lielā metāla sprotā un infoteltī nepārtraukti atradīsies cilvēki, mudinot Saeimas deputātus balsot par zvēraudzēšanas aizliegumu Latvijā.

Trešdien plkst. 11.30 pie Saeimas sāksies mēnesi ilga organizācijas "Dzīvnieku brīvība" akcija, kuras laikā aktīvisti sēdēs sprostā un šādi aicinās aizliegt Latvijā zvēraudzēšanu, bet ap plkst. 11 pie parlamenta notiks pikets pret cūku un vistu nogalināšanu pārtikas ieguvei. Šīs protesta akcijas organizators ir Renārs Atopkins.

Kā aģentūru LETA informēja dzīvnieku aizstāvības organizācijas "Dzīvnieku brīvība" pārstāvji, sprostos sēdēšanas akcija notiks saistībā ar septembrī gaidāmajiem Saeimas balsojumiem par grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas varētu noteikt kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā.

Dzīvnieku aizsardzības akcija "Mēnesis sprostā" norisināsies līdz 14. oktobrim, un to organizē dzīvnieku aizsardzības biedrība "Dzīvnieku brīvība". 30 dienas un naktis pie Saeimas lielā metāla sprotā un infoteltī nepārtraukti atradīsies cilvēki, mudinot Saeimas deputātus balsot par zvēraudzēšanas aizliegumu Latvijā.

Biedrības "Dzīvnieku brīvība" vadītāja Katrīna Krīgere stāstīja, ka akcijā iesaistīsies brīvprātīgie, katrs pavadot 12 stundas sprostā, "lai kopā panāktu pārmaiņas un atbrīvotu no ciešanām nevainīgos dzīvniekus, kuri pašlaik nīkst ieslodzīti Latvijas zvēraudzētavu sprostos".

Kā apgalvo biedrība, SKDS šogad veiktās socioloģiskās aptaujas rezultāti rādot, ka gandrīz divas trešdaļas jeb 63% Latvijas iedzīvotāju ir negatīvi noskaņoti pret dzīvnieku audzēšanu un nogalināšanu kažokādu ieguvei, bet to atbalsta 32%.

Latvijā pašlaik darbojas piecas zvēraudzētavas, kurās kopā ir apmēram pusmiljons dzīvnieku - ūdeļu, lapsu un šinšillu. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, dzīvniekus zvēraudzētavās tur režģu būros - katrai lapsai ir jānodrošina 0,75 kvadrātmetru (m2), bet divām ūdelēm 0,25 m2 platība sprostā.

Kā uzskata organizācija, šaurajos sprostos šiem plēsīgajiem savvaļas sugu zvēriem ir liegtas dabiskas uzvedības iespējas - viņi nevar skriet, peldēt, rakt alas, medīt, veidot ģimenes un citi. Rudenī zvēraudzētavu dzīvniekus nonāvē.

Arī protestā pret cūku un vistu nogalināšanu pārtikas ieguvei improvizētos sprostos atradīsies cūku un vistu tērpos ieģērbti cilvēki, lai dotu ieskatu, cik, pēc organizatoru vārdiem, necilvēcīgos jeb lopiskos apstākļos tiek turēti dzīvnieki, lai tos nežēlīgi nogalinātu un pēc tam apēstu.

Atopkins uzsvēra, ka katru gadu Latvijā tiek nokautas 700 000 cūkas un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai "piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt savu garšas kārpiņu prasības un piepildītu vēderu".

Aktīvistu grupa nolēmusi vērst Saeimas uzmanību uz šo problēmu, aicinot aizliegt Latvijā audzēt lietošanai pārtikā cūkas un vistas. Ņemot vērā, ka parlamentā plānots izskatīt iniciatīvu par ūdeļu audzēšanas aizliegumu kažokādu ieguvei, aktīvistu grupa uzskata, ka esot jāiet tālāk un jārūpējas ne tikai par ūdelēm, bet arī par citiem dzīvniekiem.

LETA jau ziņoja, ka Saeimā iesniegti grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz no 2026. gada 1. janvāra aizliegt Latvijā kažokzvēru audzēšanu ar mērķi iegūt kažokādas.

Likumprojektu sagatavoja deputāti no teju visām Saeimas frakcijām, kas pārstāv gan valdības koalīciju, gan opozīciju. Likumprojektu nav parakstījis neviens deputāts no Nacionālās apvienības, kuru pārstāvis Kaspars Gerhards vada par kažokzvēru audzēšanas nozari atbildīgo Zemkopības ministriju.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka dzīvnieku audzēšana un nogalināšana kažokādu dēļ ir neētisks, cietsirdīgs un izzūdošs uzņēmējdarbības veids, kam mūsdienās vairs nav attaisnojuma. Tas piesārņo vidi un nedod pienesumu tautsaimniecībai.

Grozījumu mērķis ir aizliegt kažokzvēru audzēšanu Latvijā kažokādu dēļ. Paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī, un tie neaizliedz kažokādu ieguvi medību ceļā vai kažokādu tirdzniecību.

Grozījumi ļaus novērst kažokzvēru nāvi un ciešanas, ko lielākā daļa Latvijas sabiedrības uzskata par nepamatotām, norāda likumprojekta autori. Dzīvnieku aizsardzības likuma preamubulā noteikts, ka "nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt," kas esot pretrunā ar lapsu, ūdeļu un šinšillu audzēšanu un nonāvēšanu kažokādu dēļ.

Grozījumu autori iepriekš norādīja, ka socioloģisko aptauju rezultāti parāda, ka sabiedrības vairākums kažokādu ieguvi neuzskata par pamatotu iemeslu audzēt un nogalināt dzīvniekus. Atsaucoties uz sabiedrības nostāju, daudzās valstīs likumdevēji jau ir pieņēmuši atbilstošus lēmumus.

Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra sniegto informāciju, 2020. gada 1. jūlijā zvēraudzētavās kopā bija 579 945 dzīvnieki, tajā skaitā 579 320 ūdeles, 443 lapsas un 182 šinšillas. Tātad ūdeļu kopskaits veido ap 99% no kažokzvēru kopskaita.