Laime vai liela atbildības nasta - ko iesākt, ja mantojumā nonācis mežs?

Ilustratīvs attēls

FOTO: Ondrej Zeleznik/ Shutterstock.com

Ko darīt situācijā, ja pēkšņi esi mantojis mežu? Kādi ir pirmie soļi un ar ko ir jārēķinās? Lai rastu atbildes uz šiem un citiem jautājumiem, portāls "Apollo.lv" uz sarunu aicināja Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētāju Arni Muižnieku.

Ar ko jāsāk?

Eksperts norāda, ka cilvēkam, kurš par konkrēto mežu iepriekš nav zinājis absolūti neko, vispirms jāsaprot, kas tad tajā aug. Jebkura meža īpašniekam reizi 20 gados ir jāveic tā dēvētā meža inventarizācija.

Līdz ar to personai, kura tikko savā īpašumā ieguvusi mežu, ir jāatrod dokumenti, kurā atspoguļota šī inventarizācija, vai arī, ja tā nav veikta, tas jāizdara pašam. Ja inventarizācija nav veikta, Valsts meža dienests konkrētā meža īpašnieku pat var sodīt.

"Šo inventarizāciju veic sertificēts speciālists, kurš ievāc datus par to, kas tad tajā mežā aug. Kādas koku sugas, kādi ir koku vecumi, augstumi, caurmēri. Kādi ir meža augšanas apstākļi konkrētajā platībā," inventarizācijas procesu skaidro speciālists.

4

Tāpat eksperts norāda, ka inventarizācijas datus var apskatīt papīra formātā, ja iepriekšējais meža īpašnieks tādus ir atstājis, vai arī jāsūta elektronisks pieteikums Valsts mežau dienestam, lai noslēgtu līgumu par piekļuvi meža valsts reģistram.

Šajā reģistrā tad arī būs iespējams apskatīt visus minētos datus, kuri iegūti inventarizācijas procesā.

Kā norāda eksperts, svarīgi jaunajam saimniekam ir zināt arī meža tipu. Atkarībā no konkrētā meža tipa saimnieks tad arī var izvēlēties, kā to turpmāk apsaimniekot - kādu kādu koku sugu audzēt, kāds ir konkrētā meža mitruma līmenis.

Pēc tam, kad jaunais meža saimnieks ir ticis skaidrībā ar dokumentāciju, ir jādodas dabā, lai apskatītu konkrētā meža robežas.

"Ja persona vēlēsies kaut ko ar mežu darīt, piemēram, pasūtīt jaunu meža inventarizāciju, cirst koksni, vai arī pieteikties kādam Eiropas projektam, tad Valsts meža dienests skatīsies, vai dabā šīs kupicas un stigas ir skaidri redzamas. Lai nebūtu tā, ka tiek pāriets pāri īpašuma robežām un kaut kas tiek nocirsts kaimiņa mežā," īpašuma fizisko robežu apzināšanu izceļ eksperts.

Nākamais solis paredz atgriešanos pie dokumentācijas, jo ir svarīgi apzināt, kādas darbības mežā iepriekš ir veiktas. Šajā situācijā ar inventarizācijas dokumentu papīra versiju vien var nepietikt, ņemot vērā, ka tur informācija var būt novecojusi.

Tāpēc eksperts norāda, ka aktuālā informācija par iepriekšējām darbībām būs pieejama iepriekšminētajā meža valsts reģistrā. Kāpēc tas ir svarīgi?

"Latvija ir starp tām valstīm, kurās gadījumā, ja mežu esi nocirtis, tas ir jāatjauno. Un, ja tu to noteiktos termiņos neatjauno, tevi par to var sodīt. Tomēr, sodam nevajadzētu būt galvenajam motivatoram, meža īpašniekam ir jāapzinās, ka tieši no viņa darbībām ir atkarīgs, cik produktīvi viņš izmanto sev piederošo zemi. Lai gan termiņš ir atkarīgs no meža tipa, bet vidēji tas ir jāatjauno piecu gadu laikā kopš nociršanas brīža. Tāpēc jaunajam īpašniekam ir jāpārliecinās, vai nav kāda platība, kura jau būtu jāatjauno," norāda eksperts.

4

Kad pirmie soļi ir veikti...

Tad jaunajam meža īpašniekam ir jāsaprot, ko tad viņš īsti ar šo mežu vēlas darīt. Ja meža īpašums nav pārāk liels, tad jaunais īpašnieks, iegūstot zināšanas, to var mēģināt apsaimniekot pats. Ja meža īpašums tomēr ir lielāks, un pašam visu darīt nav pa spēkam, tad jaunajam saimniekam ir vairākas opcijas.

"Pirmkārt, ir iespējams sameklēt kādu kompāniju, kas piedāvā meža apsaimniekošanas pakalpojumu pilnu ciklu - no nociršanas līdz iestādīšanai un kopšanai. Otra opcija ir kļūt par mežu īpašnieku kooperatīva biedru. Latvijā šī kooperatīva kustība jau ir sākusies. Šī ir vēl viena opcija, jo arī šis kooperatīvs piedāvās pilnu apsaimniekošanas ciklu," saka speciālists.

Ja meža īpašnieks savu īpašumu izvēlas apsaimniekot pats, tad jāsāk ar noteikšanu, kurai koksnei ir pienācis attiecīgais vecums, kad no tās var iegūt ražu. 

"Latvijā normatīvais regulējums paredz, ka katrai koku sugai ir konkrēts vecums, kad to drīkst cirst galvenajā, jeb atjaunošanas cirtē. Piemēram, priedei tas ir 101 gads, eglei 81 gads, un tā katrai koku sugai. Otrs kritērijs ir caurmērs - ja audzes koki sasniedz konkrētu resnumu, tad arī to drīkst cirst," saka eksperts.

4

Ņemot vērā, ka meža īpašuma vidējā platība nav liela, vidēji tie esot aptuveni 10 hektāri, tad jaunajam īpašniekam, protams, nebūtu loģiski koksni cirst brīdī, kad tās cenas ir zemas.

"Ir jāpaseko līdzi tirgus situācijai. Tajā cirsmā, ko viņš cirtīs, varēs atgriezties tikai pēc ļoti daudziem gadiem. Tāpēc ir jāpaskatās, kāda ir situācija koksnes tirgū," norādīja eksperts.

4

Cirst vai necirst?

Protams, šāds jautājums nav viennozīmīgi atbildams, jo pastāv dažādi ietekmējošie faktori, tai skaitā jau iepriekš pieminētie noteikumi saistībā ar audzes vecumu un situāciju tirgū. Situācijā, kad audze jau ievērojami pārsniedz noteikto ciršanas vecumu, sākas tās atmiršana. Arī tas ir aspekts, kas jaunajam meža saimniekam lēmumu cirst vai necirst koksni padara vienkāršāku.

"Primāri jāskatās, kāds ir audzes vecums. Protams, bērzu audze, kura ir ievērojami pārsniegusi noteikto vecumu, būtu jācērt ātrāk nekā, piemēram, priežu audze," koku sugas nozīmi izceļ eksperts.

Vēl viens būtisks aspekts, kā norāda eksperts, lēmuma pieņemšanā par audzes ciršanu ir arī tās teritoriālais izvietojums.

"Ja kaimiņš platību blakus manam īpašumam jau ir izcirtis, kā rezultātā izveidojies izcirtums vai jaunaudze, tad mans īpašums, kas aug blakus šādai teritorijai, būs daudz vairāk apdraudēts. Iespējams, konkrētā audze pat ir jaunāka par kādu citu no manā īpašumā esošām, bet tā būs daudz vairāk apdraudēta no vēja postījumiem," saka eksperts, piebilstot, ka tad vajadzētu apsvērt šādas audzes primāru ciršanu.

Tāpat pēdējo gadu laikā gan Eiropā, gan Latvijā mežsaimniekiem galvassāpes radījusi mizgraužu populācijas palielināšanās. Līdz ar to meži, kas saskārušies ar šo problēmu, arī pietuvojas ciršanas procesa prioritāšu galvgalim

"Šī audze vairs var nebūt produktīva. Tā aizņem zemes platību, bet īsti vairs neražo. No zemes apsaimniekošanas viedokļa tad būtu prioritāri sākt ar šādas bojātas audzes ciršanu," saka speciālists.

"Tā ka kopumā apstākļi, pēc kuriem vadīties, pieņemot lēmumu, ir vairāki. Bet allaž ir jāievēro normatīvais regulējums, kas nosaka, kādā vecumā un pie kādiem caurmēriem kokus var cirst. Bet tālāk jau ir jāskatās un jāņem vērā iepriekšminētie aspekti," nobeigumā piebilst eksperts. 

4

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.