Latvijai īsā laika periodā jāsakārto normatīvie akti atbilstoši jaunākajam antidopinga kodeksam

Ilustratīvs attēls

FOTO: gaikova/ Shutterstock.com

Latvijai četru mēnešu laikā ir jāatjauno normatīvie akti, lai tie atbilstu jaunākajai antidopinga kodeksa redakcijai.

WADA otrdien publicēja sarakstu ar desmit valstīm, kurām līdz 2022.gada 14.janvārim ir jāsakārto normatīvie akti atbilstoši jaunākajai pasaules antidopinga kodeksa redakcijai. Šajā sarakstā bez Latvijas Antidopinga (LAB) biroja iekļauti uzraugi arī no Grieķijas, Irānas, Nīderlandes, Portugāles, Spānijas, Uzbekistānas un trīs Beļģijas reģioniem.

LAB vadītājs Mārtiņš Dimants aģentūrai LETA skaidroja, ka Latvijas puse daudz strādājusi, lai nenonāktu jau sankcijām pakļauto valstu sarakstā, tāpēc iekļaušana tikai šajā sarakstā ir labākais no iespējamajiem scenārijiem.

Pirmais solis tika veikts jūlija sākumā, kad Saeima galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Sporta likumā, kas paredz papildināt regulējumu antidopinga jomā un pārņemt pasaules antidopinga kodeksā noteiktās prasības. Nākamie soļi ir nacionālo antidopinga noteikumu un antidopinga biroja likuma pielāgošana.

"Esam nonākuši tajā posmā, kurā atbilstības komitejai iesniedzām detalizētu plānu, kurā atrunāts, kā mēs šo neatbilstību varam novērst. Visas saskaņošanas ar ministrijām ir notikušas, tāpat pēdējā redakcija saskaņota ar WADA. Nav pamata domāt, ka mēs nevarētu izpildīt pašu solījumu," stāstīja Dimants.

Biroja vadītājs ir optimistiski noskaņots, ka izdosies sakārtot normatīvos aktus solītajā termiņā. Nacionālie uzraugi, kuri līdz 14.janvārim nepagūs izpildīt šīs prasības, saņems oficiāli paziņojumu par neatbilstību pasaules antidopinga kodeksam bez atsevišķa WADA Izpildkomitejas lēmuma.

Neatbilstība pasaules antidopinga kodeksam var rezultēties ar to, ka sportisti starptautiskajās sacensībās nevar startēt zem savas valsts karoga, kā tas ir situācijā ar Krievijas atlētiem.