Robežsardze turpinās ierobežot masu mediju vizītes Baltkrievijas robežas tuvumā

Latvijas-Baltkrievijas robežas pierobežas josla Silenē.

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Valsts robežsardze masu mediju vizītes Baltkrievijas robežas tuvumā organizēs tikai konkrētās vietās un laikos, paredz robežsardzes sagatavotās vadlīnijas.

Saistībā ar migrantu kustību par robežu ar Baltkrieviju, Latvijas valdība pierobežā ir izsludinājusi ārkārtas situāciju, kas cita starpā liedz robežai piekļūt gan masu mediju, gan nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kuri tādējādi nevar paši pārliecināties, kas notiek ar migrantiem, un atliek vien paļauties uz valsts dienestu sniegto informāciju. Uz necaurskatāmo situāciju tika vērsta valdības vadības uzmanība, kas vārdos mudināja robežsardzi rast kādu risinājumu.

Valsts robežsardze, lai uzturētos pierobežas joslā, kas ir ne platāka kā divi kilometri no valsts robežas līnijas, ir nepieciešama speciālā caurlaide. Šobrīd ārkārtējās situācijas laikā pierobežas joslā gar Latvijas-Baltkrievijas robežu ir uz laiku ierobežota terminēto caurlaižu izsniegšana. Valsts robežsardze pieļaujot izņēmumus attiecībā uz plānotām un organizētām mediju vizītēm.

Mediju dalība nav atļauta valsts aizsardzības pasākumos, personu "atgriešanas pasākumos" un patruļās gar valsts robežu, uzsver robežsardze.

Intervijas var tikt organizētas "robežapsardzības nodaļas izvietojumā vai pēc nepieciešamības uz valsts robežas fona, neidentificējot konkrētu vietu". Intervijas sniegšanai konkrētas Valsts robežsardzes amatpersonas tiekot nozīmētas, ņemot vērā jautājumu specifiku.

Medijiem esot iespēja piedalīties imigrācijas norīkojumu darbā, kas izvietoti kontrolposteņos vai veic dienesta pienākumus pierobežā un pierobežas joslā.

Mediju atrašanos valsts robežas tuvumā robežsardze pieļauj tikai stingrā robežsargu uzraudzībā un tikai un vienīgi ievērojot Valsts robežsardzes amatpersonu norādījumus.

Pirms došanās robežas tuvumā nav pieļaujama robežzīmju numuru, pretējās robežas puses, orientieru dabā, amatpersonu atpazīstamības zīmju, seju, automašīnu numura zīmju, kā arī bruņojuma filmēšana.

Mediju atrašanās robežas tuvumā tiek pieļauta ne tuvāk kā 15 - 20 metru attālumā no valsts robežas. Tāpat vadlīnijas paredz, ka mediju atrašanās 12 metru platajā valsts robežas joslā ir aizliegta. Minētie ierobežojumi faktiski liedz medijiem pašiem piekļūt migrantu grupām, kādas vēl nesen bija "iespiestas" uz robežas starp abu pušu robežu apsragātājiem.

"Gadījumos, kad no mediju puses tiek pārkāpti Valsts robežsardzes amatpersonu norādījumi, vai situācijās, kad mediju vizītes laikā rodas apdraudējumi Latvijas valsts drošības interesēm, mediju darbs tiek ierobežots un reportāža pārtraukta," paredz robežsardzes vadlīnijas.

Robežsardze skaidro, ka šādi ierobežojumi esot nepieciešami, jo Baltkrievijas drošības dienesti, uzzinot uz Latvijas-Baltkrievijas robežas iesaistīto cilvēkresursu un tehnisko līdzekļu apjomu, spētu plānot un attīstīt noteiktas pretdarbības, lai īstenotu Baltkrievijas valsts prezidenta politiku pret Latviju un Baltijas valstīm kopumā.

"Robežsardze nesaskaras šobrīd ar klasisku imigrācijas krīzi, bet gan ar hibrīdapdraudējumu, ko pret Latviju ir vērsies Baltkrievijas režīms. Šī apdraudējuma pārvarēšanai ir piesaistīti valsts resursi atbilstoši izstrādātajiem rīcības plāniem, kuri ir klasificēti un satur valsts noslēpumu, un šī informācija nav publiskojama," teikts robežsardzes paziņojumā.

"Taču, lai būtu kaut cik pieejamā veidā šī informācija atspoguļota, robežsardze, sabalansējot valsts intereses un mediju intereses, gan līdz šim, gan arī turpmāk nodrošinās mediju klātbūtni, tiktāl cik tas nekaitē valsts drošības interesēm," apgalvo robežsardze.

Kopš 10.augusta kopumā no Latvijas - Baltkrievijas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 1166 cilvēki.

Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas 25 cilvēkiem humānu apsvērumu dēļ nav liegta valsts robežas šķērsošana, savukārt kopumā šogad aizturēti 377 valsts robežu nelikumīgi šķērsojuši trešo valstu pilsoņi.

Valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, iepriekš nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju no 11.augusta līdz 10.novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī.

Amatpersonas norādījušas, ka Baltkrievijā pie varas esošā Aleksandra Lukašenko režīma centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā iespiest trešo valstu iedzīvotājus vērtējami kā hibrīdkara jeb hibrīdapdraudējuma izpausmes.