Klimata mērķu sasniegšanai transportā auto nodokļu celšana var izrādīties neizbēgama

Sastrēgums.

FOTO: Paula Čurkste/LETA

​Lai mazinātu klimata izmaiņu ietekmi, Eiropa ir apņēmusies būtiski mazināt kaitīgos izmešus ražošanā, enerģētikā un transportā jau līdz 2030. gadam, vēsta raidījums "Nekā personīga".

Transports ir jutīgākā tēma, jo skar teju visus iedzīvotājus. Izmešu daudzums no privātā transporta astoņu gadu laikā ir jāsamazina par ceturtdaļu vai pat trešdaļu. Tas nozīmē, ka lielākajai daļai auto īpašnieku jānomaina esošie spēkrati pret videi draudzīgākiem vai jāpārsēžas uz sabiedrisko transportu.

Lai panāktu tik nozīmīgas izmaiņas, jau tagad būtu jābūt precīzam rīcības plānam pa gadiem, kad sagaidāmi ierobežojumi lielākiem piesārņotājiem, vai augs nodokļi un kāds būs atbalsts. Taču nekā tāda nav. Satiksmes ministrijā cer, ka visu atrisinās uzlabots sabiedriskais transports un brīvais tirgus.

Auto nodokļu pieaugums par daudziem simtiem eiro vai pat aizliegums pirkt mašīnas ar dīzeļu un benzīna dzinējiem. Šādus lēmumus valdībai var nākties pieņemt, lai sasniegtu klimata mērķus 2030. gadam. Politiķi izvairās runāt par nodokļu celšanu, lai gan cita reāla plāna nemaz nav.

Pa Latvijas ceļiem brauc 722 tūkstoši vieglo automobiļu, kuru vidējais vecums ir 15 gadi. Katru gadu to skaits pieaug par trīs procentiem. No 70 tūkstošiem importēto auto, 72 procenti ir lietoti, pārsvarā vecāki par 10 gadiem. Novecojušie dzinēji patērē daudz degvielas un piesārņo gaisu. Transporta sektors rada 31 procentu no visām CO2 emisijām. Lauvas tiesa no tā ir privātais transports.

Līdz vasarai Latvijas mērķis bija, ka CO2 emisijas transportā, lauksaimniecībā un mazajā enerģētikā 2030.gadā būs par sešiem procentiem zemākas, nekā tas bija 2005.gadā. 15 gadu laikā kaitīgo emisiju apjomi ir auguši, tāpēc, skaitot no šī gada, līdz 30.gadam kaitīgo izmešu apjoms ir jāsamazina par ceturto daļu.

Jau 2019.gadā Eiropas dalībvalstis izlēma, ka mērķiem jābūt ambiciozākiem. Šovasar Eiropas komisija paziņoja, kādi katrai dalībvalstij būs jaunie uzdevumi.

Vides un reģionālās attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta direktora pienākumu izpildītājs Raimonds Kašs teica: "14. jūlijā tika publiskoti 16 tiesību akti no Eiropas komisijas puses, kādā veidā mums virzīties uz klimata mērķa sasniegšanu uz 2030. gadu un attiecīgi klimata neitralitātes sasniegšanu 2050. gadā.

Un vienā no tiesību aktiem ir pielikums, tabula, kurā ir identificēti potenciālie valstu mērķi, kādi būtu šajā ne-ETS sektorā. Latvijai ir identificēts -17 un kāpums ar esošo ir pietiekami liels.

27

Bet vai šis skaitlis būs - 17 vai pamainīsies tas ir ekspertu un attiecīgi vadības līmenis, kāds tad gala beigās būs šis dokuments."

Lai gan diskusijas ir iespējamas, uz būtisku pretimnākšanu cerību ir maz. Lai Latvija varētu savu slieksni pazemināt, citai valstij tas ir jāpaceļ. Faktiski tas nozīmē, ka astoņu gadu laikā CO2 izmeši jāsamazina par 33 procentiem.

Lai to sasniegtu, ir jārīkojas ātri un izlēmīgi. Šobrīd tas nenotiek. Ministrijas koncentrējas galvenokārt uz sabiedriskā transporta attīstību un cerībām mainīt iedzīvotāju ieradumus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (Attīstībai/Par) Artūrs Toms Plešs sacīja: "Mums ir jādomā kā attīstīt mobilitāti pilsētas plašāk, jo ir skaidrs, ka liela daļa no emisijām tiešā un netiešā veidā rodas tieši pilsētās kur ir liela iedzīvotāju koncentrācija, intensīvāka pārvietošanās.

Un tā ir arī pilsētu atbildība, domāt arī kā mēs organizējam sabiedriskā transporta plūsmas, kādā veidā mēs motivējam cilvēkus pārsēsties, izmantot vairāk sabiedrisko transportu gan pilsētās gan arī starppilsētu maršrutos. Velosipēdus izmantot un tamlīdzīgi."

27

NP: Līdz 30 gadam, kad tie mērķi ir jāizpilda, ir 8 gadi. Tas ir mazāk kā vienas mašīnas mūžs. Tīri praktiski, kas notiks 25 gadā, 27 gadā?

Plešs: Šeit tādā ziņā mēs sagaidītu tādu detalizētu risinājumu no Satiksmes ministrijas un šie jautājumi noteikti jāuzdod viņiem, kā atbildīgajiem par satiksmes infrastruktūru, transporta infrastruktūru kopumā, satiksmes politiku.

Satiksmes ministrs (Jaunā Konservatīvā partija) Tālis Linkaits norādīja: "Es domāju, ka tie kas seko līdzi notikumiem Eiropā un Eiropas Savienības zaļā kursa uzstādījumiem, tie arī spēj loģiski izsecināt, ko darīt ar savu automašīnu un kādus lēmumus pieņemt tajā brīdī, kad automašīna ir jāmaina. Es ieteiktu skatīties uz mazākas litrāžas, videi draudzīgākajām mašīnām, pieņemot savus lēmumus.

Es domāju, ka līdzīgi stimulēs arī līzinga kompānijas, kuras pirmās izvērtēs, cik pirkums ir ilgtspējīgs, un attiecīgi vai nu piekritīs finansēt šādu darījumu, vai arī tie nosacījumi varētu atšķirties videi draudzīgākām mašīnām un pārējām.

27

Es domāju, ka tuvāko gadu laikā, it sevišķi tad, kad būs pietiekams mašīnu piedāvājums, tad arī tirgus pats mācēs noorientēties."

Ministrija nav plānojusi piespiedu mehānismus, kas liktu iedzīvotājiem izvēlēties videi draudzīgākus auto. Ministru nesatrauc scenārijs, ka dramatiskus aizliegumus un nodokļu paaugstinājumus var nākties ieviest strauji, īsi pirms 2030. gada.

Linkaits teica: "Satiksmes ministrija neatbild par nodokļu politiku, līdz ar to.. Manuprāt, būtu loģiski, ja valstī būtu arī zaļā nodokļu politika, pašlaik mēs valdībā par tādu neesam runājuši. Bet kopumā es domāju, ka tas ir vienkārši paradumu maiņas un laika jautājums."

27

Ministriju plānus par pārāk optimistiskiem uzskata vides organizācijas. Ar iecerētajiem veicināšanas un izglītošanas pasākumiem mērķus nevarēs sasniegt, ja nebūs piespiešanas mehānismu.

BRIZGA Biedrības "Zaļā brīvība", Latvijas Universitātes pētnieks norādīja: "Šie jautājumi izskatās nav populāri Latvijas sabiedrībā un arī politiķi laikam to jūt, un īsti tādu aktīvu komunikāciju, aktīvu rīcību no valdības puses, šīs transporta emisijas samazināšanā neredzam. Ir dažādi stimuli, kas pašlaik ir – no nākamā gada elektromašīnām subsīdija paredzēta, dažādi pasākumi sabiedriskā transporta attīstībai, bet ierobežojumi īsti netiek komunicēti."

Pētnieks ir pārliecināts, ka politiķi jau ir pēc gada paredzēto vēlēšanu ietekmē, tāpēc drosmīgus lēmumus varēs sagaidīt tikai pēc tām.

"Atliekot visu laiku šos lēmumus uz vēlāku uz vēlāku laiku, kad pēdējā brīdī, kad neko nevarēs vairs mainīt, kad atkāpšanās ceļa vairs nebūs, tad būs jāpieņem radikāli lēmumi, kas būs vēl sliktāki, nekā ja mēs laicīgi par to būtu sākuši diskutēt sabiedrībā ar iesaistītajām pusēm," teica pētnieks.

Ministriju plānus par nereāliem uzskata arī auto tirgotāju organizācija "Auto asociācija". Ierēdņu sagatavotajos plānos un stratēģijās cipari sakrīt, taču iedziļinoties atklājas, ka aprēķiniem nav taustāma pamata. Ne sabiedriskā transporta attīstīšana, ne veloceliņu būvēšana un elektroauto atbalstīšana neļaušot sasniegt pat pieticīgāko mērķi samazināt CO2 emisijas par sešiem procentiem.

Biedrības "Auto asociācija" prezidents Andris Kulubergs: "Šādus uzstādītos mērķus, ko Satiksmes ministrija un VARAM ir uzlicis, viņi nav pat matemātiski iespējami. No mūsu skatu punkta, no mūsu datiem skatoties, tas vienkārši nav iespējams. Atlikušais laika iecirknis ir pārāk niecīgs."

"Mēs tādu aprēķinu veicām, kas būtu, ja mēs pārdotu elektromašīnas no nākamā gada 100%. No nākoša gada aizliedzam iekšdedzes dzinējus jaunām mašīnās un pārdodam 100% elektromašīnas. Kas nav iespējams, jo nav tik daudz elektromašīnu, nav tik daudz modeļu un ne visi ir gatavi pirkt. Bet piemēram. Mēs to aprēķinājām, kad mēs tādā veidā ieviešot aizliegumu no nākošā gada auto parkā samazinātu CO2 tikai par vienu procentu," viņš teica.

Veco auto atpirkšana, dāsnāks atbalsts ekonomiskāku, jaunāku auto iegādei, par pieciem gadiem vecāku Rietumeiropas dīzeļauto plūsmas apturēšana – tie būtu steigšus veicamie pasākumi. Kopā ar ministriju jau izplānotajiem sabiedriskā transporta modernizēšanas plāniem, tas, iespējams, ļautu pietuvoties mērķim. Taču ar to būs par maz, lai sasniegtu jauno uzdevumu – emisiju samazināšanu par 17 procentiem.

Kulubergs teica: "Mēs redzam jau, ka tiem sešiem procentiem nav plāna apakšā, kā viņus sasniegt. Kā mēs sasniegsim 17 procentus? Un to mēs esam apņēmušies un ierakstījuši jau likumā, ka mums ir jāsasniedz. Man liekas, ka tas ir bezatbildīgi parakstīt, papīrs pacieš visu, bet tam visam jābūt konkrētiem plāniem un uzdevumiem un resursiem, kā to izdarīt. Es neredzu nevienu resursu, kas mūs pietuvinātu šim plānam. Vismaz transporta sektorā noteikti ka nē. Jo politika par auto parku neeksistē."

Pasargāti no negaidīta nodokļu pieauguma vai pēkšņas auto vērtības krituma būs tie, kas laikus pāries uz elektro auto, hibrīdu vai mazauto. Tā sola gan ministri, gan auto tirgotāji.