Mežaparka Lielā estrāde, kas izmaksāja aptuveni 100 miljonus eiro, ir viens no zināmākajiem "būvnieku karteļa" lietas objektiem, par kuru, visticamāk, bija uzņēmēju vienošanās. LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" aplūkoja pieejamos dokumentus, kā arī uzklausīja nozares ekspertus.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) būvnieku sarunās noklausījies aptuveni trīs gadus.
Konkurences padome atzinumā arī norāda, ka, visticamāk, kartelim labi draugi bijuši arī pasūtītāju pusē. Sarunu ierakstos var noprast, ka pasūtītājs norādījis konkrētu darbu veicēju, bet tam nav tiešu pierādījumu, norāda Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis.
Mežaparka Lielā estrāde vairākās kārtās tapa pēdējo četru gadu laikā un no rīdzinieku naudas izmaksāja aptuveni 100 miljonu eiro. Estrāde kā būvnieku sarunāts objekts arī figurē karteļa lietā.
Atbilstoši karteļa sarunātajam Mežaparka Lielās estrādes pasūtījumu saņēma divu uzņēmumu – "LNK industries" un "Rere būvei" – konsorcijs. Tieši šis uzņēmumu tandēms izrādījies visveiksmīgākais Rīgas domes organizētajos konkursos.
Ilggadējais Rīgas domes deputāts Valdis Gavars (Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība), kurš bijis Mežaparka estrādes pirmās kārtas iepirkuma komisijā, nu paudis, ka iepirkumi jāuzrauga nopietnāk un pats šajās tāmēs arī maz orientējies.
"Es, godīgi sakot, tajā brīdī daudz no tā neko nesajēdzu. Pēc tam, kad sāku vienu, otru reizi konsultēties par kaut kādiem gadījumiem, saliekot kopā, radās tāda sajūta, ka varbūt tas tā jocīgi ir. Nē, nu man šoks bija.
Tas, ka kaut kāda maza sarunāšana notika, es par to nebrīnītos. Bet, ka pilnīgi visu sarunā, – mani tas izbrīnīja," pauda Gavars.
"Aizliegtais paņēmiens" ielūkojās kontroltāmēs. Pirmajā kārtā skatītāju zonas pārbūve projektētāju kontroltāmē bija 23,47 miljoni eiro ar PVN. Bet būvnieki "LNK industries" un "Rere būve" pasūtījumu saņēma ar 32,36 miljonu eiro piedāvājumu. Tātad atšķirība no kontroltāmes: par deviņiem miljoniem eiro dārgāk jeb jeb +38%.
Vēlāk atklāja kļūdas kontroltāmē tuvu 40%, un vainīga pie tā ir neierēķinātā ziema. Turklāt jāpiebilst, ka jau vēlāk "Aizliegtais paņēmiens" prasīja Rīgas domei būvnieku tāmi, bet nesaņēma, jo tas esot komercnoslēpums. Par to pašlaik notiek tiesvedība.
Neskaidras izdevumu pozīcijas
Būvnieku tāmē 17,50 eiro stundā vai apmēram 2500 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, kas vidēji esot nepamatoti augsta. Piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta statistika liecina, ka 2020. gadā būvniecības nozarē vidējie mēneša bruto ienākumi bija divas reizes zemāki, proti, 1028 eiro.
Turklāt uzvarējušās kompānijas "LNK industries" algu statistika no gada pārskata rāda, ka 2020. gadā par 120 darbiniekiem sociālās iemaksas visa gada laikā bija 746 tūkstoši, iedzīvotāju ienākumu nodoklis 375 tūkstoši eiro, kas nozīmē vidēji apmēram 1300 alga mēnešalga pirms nodokļu nomaksas.
Tāpat ir nesakritības citos izmaksu posteņos.
