Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) mainījusies vadība. Jaunā SPRK padomes priekšsēdētāja Alda Ozola intervijā uzsver, ka regulatoram gaidāms pamatīgs darbs. Enerģētikas nozare - siltumapgāde un elektroenerģija - pašlaik ir mainīgā posmā gan saistībā ar Eiropas "zaļo kursu", virzību uz klimatneitralitāti, gan mainās arī tirgus struktūra, jo lietotāji vienlaikus var būt arī ražotāji.
Tāpat ir saspīlējums attiecībās ar Lietuvu par elektroenerģijas importu. Sakaru nozarē ir pietiekami lieli izaicinājumi, kas saistīti ar lietu internetu. Izaicinājumi ir arī atkritumu jomā. Sarunā piedalās arī SPRK izpilddirektors Jānis Miķelsons un SPRK Enerģētikas departamenta direktore Līga Kurevska.
Kā jūs vērtējat līdzšinējo pandēmijas ietekmi uz regulējamajām nozarēm?
A.O.: Ir jomas, kurās ietekme nav tik ļoti jūtama, un ir jomas, kurās pakalpojumu izmantošanas apjoms ir audzis būtiski, piemēram, elektronisko sakaru jomā pakalpojumu izmantošanas apjoms ir pieaudzis par 30-40%. Šo pakalpojumu lietojamības pieaugums noteikti saistāms ar attālināto darbu un pandēmijas sekām. Tāpat pasta pakalpojumu sniedzēju nozarē ir notikušas izmaiņas saistībā ar pasta paku apjomu pieaugumu.
Enerģētikā ilgtermiņa sekas nav īpaši jūtamas. Pagājušajā gadā būtiski nokritās cenas līdz ar pieprasījuma samazinājumu, savukārt šobrīd mēs redzam pilnīgi pretēju efektu - cenas aug dramatiski, jo ekonomika atjaunojas.
Ūdenssaimniecībā, atkritumu apsaimniekošanā, kas attiecas uz regulatora kompetenci, nav notikušas būtiskas izmaiņas.
SPRK izpilddirektors Jānis Miķelsons: Pandēmijas laikā piegādes, kurjera, pasta pakalpojumu apjoms ir būtiski audzis, savukārt vēstuļu papīra formātā ir palicis mazāk, jo viss notiek elektroniski. Ir mainījusies pakalpojumu struktūra.
Sakaru jomā ir redzams, ka datu pārraides apjoms ir būtiski pieaudzis, savukārt sakaru operatoriem pilnībā ir pazuduši ieņēmumi no ārvalstu ceļotājiem, gan Latvijas iedzīvotājiem, kuri tērēja datus, atrodoties ārvalstīs, gan ārvalstniekiem, kas atrodas Latvijā.
Mēs redzam, ka tas ir ietekmējis kopējo operatoru apgrozījumu, un šajā ziņā ir svarīgi, cik katrs no tiem ir elastīgs un kādi līgumi iepriekš ir noslēgti. Jāsaka, ka šis laiks sakaru operatoriem ir bijis ļoti aktīvs un darbīgs, lai pielāgotos tirgus izmaiņām un svārstībām.
L.K.: Arī enerģētikas jomā novērojama tendence pāriešanai uz attālināto sadarbību un uz lielāku digitālo pakalpojumu intensitāti. Šo pāreju katrs komersants veic tik ātri un kvalitatīvi, cik spēj. Dažiem veicas labāk, dažiem sliktāk, bet, protams, ka sekas tam visam ir labas, jo tas būtiski ietaupīs līdzekļus un laiku nākotnē gan komersantiem, gan arī lietotājiem.
Tāpat, protams, attiecībā uz enerģētiku jāatzīmē, ka netipisko ekonomikas apstākļu dēļ ir būtiski ietekmētas cenas. Izmaiņas notika patēriņa struktūrā - komercsektorā 2020. gadā arī Latvijā patēriņš samazinājās līdzīgi kā reģionā, savukārt mājsaimniecībās patēriņš pieauga - mācības un darbs no mājām lika vairāk tērēt elektrību.
2020. gadā pāreja uz attālinātu darbu un mācībām sakrita ar zemo cenu periodu, kas uz iedzīvotāju maciņiem būtisku ietekmi neatstāja, izmaksas lielākajai daļai pat samazinājās. Šobrīd situācija ir tāda, ka dzīvojam neskaidrībā. Vakcinācija un ierobežojumu mazināšana dod labas prognozes ekonomikai nākotnē.
Aktīvāka ekonomika nozīmē lielāku pieprasījumu pēc energoresursiem, kas savukārt rezultējas ļoti lielā cenu pieaugumā. Elektrības cena vairumtirdzniecībā ir pieaugusi par 90%, dabasgāzes cena līdz pat astoņām deviņām reizēm.
Šādas cenu izmaiņas tipiski nevar novērot nevienā nozarē. Tas nozīmē, ka dabasgāzes un elektroenerģijas tirgotājiem nereti rodas grūtības izpildīt saistības attiecībā uz pagājušā gadā zemo cenu periodā slēgtiem fiksētiem līgumiem.
Šobrīd Latvijā ir elektroenerģijas un dabasgāzes tirgotāji, kuriem ir finanšu un likviditātes riski, attiecīgi šis periods nozarei ir ļoti neskaidrs un saspringts. Tas, kā regulētos pakalpojumus pielāgot šādai mainīgai videi, noteikti mums būs jauns izaicinājums.
Vai un kādās nozarēs pašlaik ir plānots pārskatīt tarifus?
A.O.: Siltumapgādes nozarē tarifu pārskatīšana notiek visu laiku un šobrīd ļoti aktīvi. Šobrīd izskatīšanā ir vairāk nekā 10 tarifu projektu. Tas mums kā regulatoram ir pastāvīgs process.
Līdz ar administratīvi teritoriālo reformu mēs sagaidām, ka ūdenssaimniecības nozarē notiks uzņēmumu reorganizācijas. Līdz ar to, ka daudzas pašvaldības ir apvienojušās, sagaidāms, ka notiks arī uzņēmumu konsolidācija.
Jau šobrīd procesā ir astoņi šādi ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifi, un sagaidāms, ka tiks iesniegti vēl. Arī siltumenerģijas nozarē līdz ar reformu ir gaidāmi līdzīgi procesi.
Atkritumu jomā arī šobrīd ir iesniegti trīs tarifu projekti vērtēšanai, vērtējam arī universālā pasta pakalpojuma tarifa projektu.
Prognozējat, ka situācija līdz 2025. gadam nemainīsies?
J.M.: Jāņem vērā, ka tā lielā mērā ir elektroenerģijas pārvades operatoru izvēle un sadarbība. Visu trīs Baltijas valstu pārvades operatori ir tie, kas nodrošina plūsmu, nodrošina tirgus darbību, viņi ir tie, kas publicē tīklu jaudas, kas ir pieejamas biržā, pieejamas tirgotājiem, lai tie izteiktu savus piedāvājumus, un enerģiju nopirktu vai pārdotu.
Lielā mērā tas ir atkarīgs no tā, kā operatori veikuši aprēķinus un kādas jaudas ir pieejamas. Šobrīd Latvijas un Igaunijas operatoriem ir vienots skatījums, kā aprēķināt pieejamo jaudu tirdzniecībai, savukārt Lietuvai ir atšķirīgs skatījums. Principā pie kaut kāda labāka kopsaucēja nekā šobrīd operatoriem agrāk vai vēlāk būtu jānonāk.
A.O.: Iespējams, arī brīdī, kad cenas nomierināsies, jo šobrīd tās ir ļoti augstas dažādu iemeslu dēļ, situācija uzlabosies. Augstās cenas, protams, kaimiņvalstī rada papildu spiedienu uz politisko vadību meklēt kādus iemeslus un risinājumus.
Tas rada papildu spriedzi. Ja cenas nomierināsies, varbūt arī mazināsies vēlme šādi rīkoties. Taču, jā, protams, Baltijas valstu kopīgais uzstādījums ir neiepirkt enerģiju no Baltkrievijas.
Kāda ir G5 attīstība Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm?
J.M.: Šobrīd visi jauninājumi, kas operatoriem ir ieviesti, ir vairāk eksperimentāli. Ir uzstādītas 5G bāzes stacijas, kas darbojas. Lielā mērā ir tā, ka vienlaicīgi gan operatoriem savā pusē vajag ieguldījumus, gan klientiem savā pusē, iegādājoties 5G ierīces. Pamatā šobrīd tie ir tādi paši rokas mobilie telefoni ar papildu datu apraides ātrumu.
Pāreja uz 5G ir ļoti pakāpenisks process, kamēr nomainīsies telefoni un lielākajai daļai būs 5G funkcionalitāte. Tad attiecīgi būs interese plašākā teritorijā uzstādīt antenas un nodrošināt 5G ātrumu mobilo datu pārraidei.
Bet galvenais ieguvums no 5G tīkla būtu lietu internetam un dažādām cita veida tehnoloģijām, ne tikai parastam rokas mobilajam telefonam. Šajā procesā ir nepieciešama aktīvāka un plašāka gala ierīču lietošana, jo šobrīd operatoriem ir tikai atsevišķās teritorijās pieejams tīkls.
Ja tas būs individuāls, komerciāls pakalpojums, ne vairs eksperimentāls, tad arī operatoriem būs iespēja to uzstādīt jau daudz plašākās teritorijās. Šobrīd ir pakāpenisks process - gan aug gala lietotāju iekārtu skaits, gan operatoru uzstādītās bāzes stacijas. Šobrīd process ir sācies straujāk nekā citās valstīs, bet pieprasījums no lietotāju puses nav tik liels, lai process aizietu vēl straujākos tempos.
Kā mainījies patērētāju sūdzību skaits un struktūra par mobilajiem sakariem pēdējos gados?
A.O.: Ja skatās statistiku par pēdējiem pieciem gadiem, tad sūdzību skaits ir pakāpeniski samazinājies. Pagājušajā gadā ir saņemtas 44 sūdzības. Ņemot vērā Covid-19 pandēmiju un to, ka mobilo sakaru pakalpojumi tika aktīvāk izmantoti, saņēmām sūdzības gan par līguma nosacījumiem, gan par pakalpojumu kvalitāti.
J.M.: Vēlreiz gribētu izmantot iespēju un atgādināt lietotājiem, ka līgumi ar mobilo sakaru operatoriem, arī fiksēto pakalpojumu sniedzējiem, ir jālasa ļoti rūpīgi - ja līgums tiek slēgts uz noteiktu termiņu ar atlaidi, tad pēc tam līgums, visticamāk, ir jāpārslēdz un jāvienojas par jauniem nosacījumiem.
Ja līgumu paredzēts lauzt ātrāk, tad noteikti ir jāseko līdzi, kādas ir līguma laušanas sankcijas un kāds ir līgumsods. Savukārt, ja pakalpojums ir neatbilstošas kvalitātes, tad ir jāinformē pakalpojuma sniedzējs par viņa līgumsaistību neizpildi. Tad no šāda līguma ir iespējams atkāpties, nemaksājot līgumsodu.
Jāsaka gan, ka konkurence šajā jomā ir ļoti asa, jo lielāko daļu domstarpību operatori atrisina paši. Ja konkurence ir aktīva, tad operatori meklē dažādus risinājumus, lai klientu tomēr paturētu un tas neaizietu pie cita operatora.
