/nginx/o/2021/09/23/14088940t1hf712.jpg)
21. septembrī parādījās ziņa, ka Rīgas domes (RD) deputāti lems par "nakts mēra" iecelšanu dzīves kvalitātes uzlabošanai. "Amata" nosaukums raisīja plašas diskusijas mikroblogošanas vietnē "Twitter", paužot gan neizpratni par amata nosaukumu, gan radot augsni asprātībām. Vēlāk Rīgas domē sīkāk paskaidroja, kas ir domāts ar vārdu "nakts mērs". Portāls "Apollo.lv" piedāvā sociālo tīklu lietotāju reakciju apkopojumu un RD skaidrojumu.
Tas nakts mērs būs, lai svinētāji varētu beidzot dzert ar mēru?
— Augstākā Līga (@aaboliiga1) September 21, 2021
No šīs vietas vēlreiz. Tātad Rīgas mērs nemaz nenodarbojās ar pilsētas dzīvi nakts laikā? Ielu apgaismojums, kārtība, noziedzība, nakts transports, slimnīcu darbs - tas viss bija pats no sevis? Un otrs - ja ir dienas un nakts mērs; varbūt lietderīgi arī ziemas un vasaras?
— Frederiks Ozols (@incaustum) September 21, 2021
A klau, a mums būs arī nakts ministri un nakts deputāti? Jo ja jau ir nakts mērs, tad lai iet arī Nakts Saeima! Ko pa dienu neizlems, to pa nakti turpinās, un otrādāk!
— Naivā no laukiem (@NaivaaLaukje) September 22, 2021
Nakts mērs - jādomā par "Rīga bohēmas varā" 😂 #interesanta_darba_opcija
— Ilze Jaunberga (@IlzeJaunberga) September 21, 2021
Jāatzīst, ka Olte spēcīgi pieteicis kandidatūru jaunajam Rīgas nakts mēra amatam. Uzskatāmi parādīja, ka izprot jauniešu naktsdzīves kultūras nianses. Mana balss jau Mārim kabatā.
— Andris Bekmanis (@LuckImUrFather) September 21, 2021
Patiesību sakot, izlasot ziņu par "nakts mēru", kuram citastarp jānodrošina naktsdzīve Rīgā, man ienāca prātā divas episkas dziesmiņas: "Gājēja naktsdziesmiņa" (Jau visi krogi ciet) no PĒRKONA repert. un "Ir vakars vēls, un lietus līst / Pa Vecrīgu kāds students klīst"...
— Una Griskevica (@UnaNeo) September 21, 2021
Vai nakts mēram nav tāds betmena vaibs?
— Titītis (@NorthMoon39) September 21, 2021
Par nakts mēru. Normāli cilvēki naktīs guļ, jo nākošajā dienā ir jāstrādā - 90% sūdzību Rīgā ir par trokšņošanu naktī nevis par to,ka naktī būtu apgaismojuma problēmas (kas vispār ir totāls nonsenss) vai izklaides vietu trūkums.Un naktsdzīve iet roku rokā ar organizēto noziedzību
— Eriks 🇱🇻 (@Egriks) September 22, 2021
Interesanti - tam nakts mēram darba laiks arī būs naktī? Un tad viņš caurām dienām gulēs, vai ne?
— Ervins Krauklis (@ervinsk) September 21, 2021
Kas Rīgā notiek tāds tik dinamisks, ka nakts mēru vajag? Buenosairesa ir laikam 3.lielakā pilsēta Latīņamerikā un te tāda nav 🙄
— VJS (@valerijs) September 21, 2021
Esošais dienas mērs nakts lietās neko nesaprot? Varbūt varam atrast kādu kurš saprot gan dienu gan nakti?
— Anna Lapiņa (@annalapina_) September 21, 2021
Rīgas bebru virspavēlnieks
— kristīne lapiņa (@KrLapina) September 21, 2021
1) šobrīd esam sākuši diskusiju gan par naktsdzīves/nakts ekonomikas konceptu, gan stratēģijas izstrādi, līdz lēmumiem vēl tāls ceļš ejams; 2) pilsētas, kur ir vairāk par 200tk iedzīvotājiem jau sen par šo gan domā, gan lemj; 3) Viļņa un Tallina procesa ziņā jau ir priekšā Rīgai.
— Laima Geikina (@rezisore) September 21, 2021
Ideja laba, bet jānosauc kaut kā savādāk, jo mulsina: rada priekšstatu, ka būs dienas mērs un nakts mērs. Nakts ķoniņš/firsts/prefekts/hercogs/ģenerālis/virsaitis/ - varbūt var atrast kādu mazāk nopietni uztveramu alternatīvu.
— Iveta Kažoka (@IvetaKazoka) September 21, 2021
Diskusijās par Rīgas nakts dzīves uzlabošanu iecerēts iesaistīt nevalstiskās organizācijas un uzņēmējus, šodien izskanēja Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas sēdē.
Jautājumu par Rīgas nakts dzīves kvalitātes uzlabošanu aktualizēja deputāte Laima Geikina (PP), kura norādīja uz būtiskākajām problēmām un atrisināmajiem jautājumiem.
Viņa uzsvēra, ka svarīgi rosināt diskusiju, kurā piedalītos visas iesaistītās puses, ieskaitot uzņēmējus, policiju u.c.
Deputāte arī informēja, ka ir paredzēts izveidot darba grupu, kā arī veikt pētījumus, kas ļaus novērtēt esošo situāciju. Darba grupa apkopos iegūto informāciju un izstrādās stratēģiju, kā tālāk rīkoties un kādu struktūru veidot nakts dzīves organizēšanai.
Arī pārējie komitejas deputāti pauda atbalstu iecerei par nakts dzīves sakārtošanu, uzsverot, ka pašlaik esot pāragri runāt par kādas vienas atbildīgās amatpersonas iecelšanu nakts dzīves organizēšanai, piemēram, ieceļot nakts dzīves mēru, vadītāju vai karali.
Gan komitejas vadītāja Linda Ozola (JKP), gan viņas vietnieks Ints Ķuzis (JV) uzsvēra, ka būtiskākais uzsvars nakts dzīves uzlabošanai Rīgā jāliek uz drošības problēmu atrisināšanu.
Ja cilvēki jutīsies droši, tad būs iespējas attīstīt gan kultūras dzīvi, gan nakts ekonomiku.
Arī pieaicinātie nakts dzīves organizētāji, piemēram, Latvijas Bāru asociācijas pārstāvji pauda gatavību iesaistīties situācijas uzlabošanā un sniegt savus priekšlikumus un idejas, kā varētu dažādot un uzlabot dzīvi Latvijas galvaspilsētā naktīs.
"Visās Rīgas domes komitejās mēs aicinām deputātus būt aktīviem, nākt ar savām idejām un aktualizēt jautājumus, par kuriem vēlētos redzēt diskusiju. Mūsu komitejas dienaskārtībā ir drošības un sabiedriskās kārtības jautājumi, kurus mēs jau skatām un turpināsim skatīt nākotnē, bet šodien ir aktualizēts jautājums par Rīgas naktsdzīves izaicinājumiem.
Es vēlreiz uzsveru, ka šis ir informatīvs sēdes jautājums diskusijai un viedokļu apmaiņai, kurā mēs nepieņemam saistošus lēmumus.
Droša pilsēta arī naktī ir mūsu visu vienots mērķis un, lai to sasniegtu, mums ir jāidentificē akūtākās prioritātes, lai tam sekotu aktīva pašvaldības rīcība," sacīja Ozola.
Savukārt Geikina informēja, ka Rīgai ir nepieciešams šāds koncepts, jo nakts laikā pilsēta saskaras ar dažādām problēmām, piemēram, apgaismojuma trūkumu, dažādu aktivitāšu trūkumu, trokšņiem, transporta nepietiekamību un citiem, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.
Pēc viņas paustā, naktsdzīves četri pīlāri ir urbānais dizains, ekonomika, kultūra, sports un izklaide, kā arī drošība. Geikina uzsvēra, ka Rīgai ir labas iestrādes, organizējot dažādus nakts pasākumus, piemēram, festivālu "Staro Rīga", "Baltās naktis", "Muzeju naktis" un citus.
Komentējot plašo sabiedrības interesi raisījušo jautājumu par jaunas "nakts mēra" pozīcijas ieviešanu, Geikina norādīja, ka "nakts mērs" nav alternatīva dienas mēram un šis termins nav jāsaprot kā jaunas amata vietas izveide.
"Mēs stereotipizējam savus priekšstatus, par to, kas ir naktsdzīve un naktsdzīves vadītājs. Tā nebūs alternatīva dienas mēram un neprasīs papildus finansējumu.
Mums priekšā ir gara un ilga diskusija, vai šī pozīcija būs lokalizēta pilsētas pārvaldē vai, kā tas ir citās pilsētās, tas būs NVO jautājums. Tas būs atkarīgs no mūsu diskusiju rezultāta. Pilsēta mūsdienās sastāv no telpas, sabiedrības un laika dimensijas. Un laika dimensija līdz šim netika ņemta vērā, tāpēc ir šis piedāvājums - sākt diskusiju - ko mēs Rīgā varam darīt lietas labā," sacīja Geikina.
LETA jau ziņoja, ka prezentācijā, kas iesniegta deputātiem, bija norādīts, ka viens no risinājumiem, kas ļautu uzlabot nakts dzīvi Rīgā, būtu nakts mēra iecelšana.
Šādi nakts mēri ir iecelti daudzās lielajās pasaules pilsētās un tie rūpējas par pilsētas naktsdzīves organizēšanu un politikas veidošanu, kā arī ir mediatori naktsdzīvē iesaistīto attiecību regulēšanā.
Piemēram, nakts mēra amats ir izplatīts Nīderlandes pilsētās. Amsterdamas pirmais nakts mērs pirms vairākiem gadiem viesojās arī Rīgā, bet Groningenas nakts mērs pērn apciemoja Rēzekni.