Nākamgad plāno palielināt atalgojumu pedagogiem, medicīnas, iekšlietu sistēmas un kultūras nozares darbiniekiem (2)

Lūgts komentēt 2022.gada budžeta projektu un NA pozīcijas, par kurām izdevās panākt vienošanos, politiķis atklāja, ka viņa politiskais spēks ļoti principiāli iestājās par kultūras darbinieku atalgojuma celšanu, pielīdzinot to vidējam atalgojumam publiskajā sektorā.

Tāpat viņš minēja, ka panākta vienošanās par samazinātu pievienotās vērtības nodokli (PVN) drukātajai presei un grāmatām, kā arī mājokļa programmai, dažādiem demogrāfijas pasākumiem, kā arī izdevies vienoties par atbalstu ģimenēm ar bērniem.

Savukārt no prioritātēm ārpus NA atbildības jomām partneriem izdevies vienoties par pedagogu, medicīnas un iekšlietu sistēmas darbinieku atalgojuma pieaugumu. "Mēs bijām sabiedrotie ikvienam, kurš par šīm lietām iestājās," akcentēja Dzintars, vienlaikus piebilstot, ka koalīcija vienojusies arī par darbaspēka nodokļa sloga samazināšanu.

Vaicāts, vai kopumā par budžeta projektu jau panākta vienošanās vai arī palikušas kādas nianses, NA līderis atzīmēja, ka par visu vienošanās būs panākta, kad Saeima būs balsojusi galīgajā lasījumā.

Viņš skaidroja, ka parlamentā vienmēr notiek kaut kādas izmaiņas, vienlaikus piebilstot, ka šobrīd Ministru kabinets pat par budžeta projektu nav balsojis.

Stāstot par budžeta sarunu procesu, Dzintars teica, ka tās intensīvi sākās augustā, taču tieši pēdējās nedēļas laikā vērojams ļoti straujš progress, koalīcijas partijām tuvojoties pie kopīgas izpratnes.

Katram esot kādas atteikšanās, arī lietas, par ko varbūt neizdevās pārliecināt partnerus, tomēr, pēc Dzintara domām, gatavība "iet uz priekšu" ir krietni augstākā līmenī nekā vēl pirms nedēļas.

Viņaprāt, šobrīd budžets varētu būt vērtējams kā labs.

Vaicāts, kādas ir būtiskākās izmaiņas, kas iedzīvotājus varētu nākamgad sagaidīt, parlamentārietis atzina, ka jaunas, būtiskas nodokļu izmaiņas vai reformas nebūs, tā vietā paredzēta darbaspēka nodokļa mazināšana. Dzintars stāstīja, ka izskanējuši dažādi viedokļi, kā to darīt, tomēr konceptuāli puses vienojās, ka nodokļu slogs kļūs draudzīgāks un konkurētspējīgāks.

Salīdzinot šī budžeta sarunas ar citiem gadiem, Dzintars īpašas izmaiņas nesaskatīja. Viņš atklāja, ka katru gadu ir posmi, kad liekas, ka ir sasniegta bezizeja un vienošanās ir neiespējama. "Tā ir teju katru reizi budžeta veidošanā. Taču soli pa solim, caur sanāksmēm, kurās var "baltiem dūmiem" diskutēt, beigās pie vienošanās nonācām," stāstīja NA līderis, piebilstot, ka viņš ir pārliecināts, ka līdzsvars budžetā tiks atrasts.

Saruna par valsts budžeta projektu 2022.gadam plānota arī šodien Sadarbības sanāksmes sēdē plkst.15.30. Tajā koalīcijas partneri turpinās diskutēt par nākamā gada valsts budžeta projektu, pēc kuras plānota arī preses konference, lai par apspriesto informētu sabiedrību.

Jau ziņots, ka pēc pirmdien notikušās kopējās sanāksmes koalīcijas politiķi bija pozitīvi noskaņoti par virzību uz vienošanās panākšanu par 2022.gada valsts budžetu.

Sarunas par budžetu ir koleģiālas un valdību veidojošās partijas nonāks pie kopsaucēja, šādu pārliecību iepriekš pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

"Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce norādīja, ka koalīcija sarunās par valsts budžetu ir orientēta uz kopīgas vienošanās panākšanu. Politiķis norādīja, ka budžeta sarunās jāņem vērā gan Covid-19 iespaids uz ekonomiku, gan valsts pārvaldes tuvākajos gados gaidāmie izaicinājumi.

Tāpat labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP) sacīja, ka pirmdien koalīcijas sanāksmē ir sperts plats solis pretī tam, lai tiktu panākta vienošanās par nākamā gada budžeta aprisēm.

"Attiecībā uz budžetu mēs skārām arī vēl vienu jautājumu, kas skar valsts un pašvaldību darbinieku atalgojuma reformu. Iespējams, arī šajā saistībā tuvākajā laikā būs kādi lēmumi ar mērķi padarīt atalgojuma sistēmu valsts pārvaldē saprotamāku, caurspīdīgāku un attiecībā uz privāto sektoru konkurētspējīgāku," skaidroja Eglītis.