Pētniece: Krievijas Valsts domes vēlēšanas nemainīs Latvijas un kaimiņvalsts savstarpējās attiecības (2)

Viņa norādīja, ka patlaban Krievijas dienaskārtībā ir citas svarīgākas aktualitātes, kā, piemēram, Baltkrievija, Afganistāna, Bundestāga vēlēšanas Vācijā un arī vēlēšanas Francijā, kas notiks vēlāk.

Pētniece pieļāva, ka Krievijas retorika pret Latviju ik pa laikam varētu saasināties, skarot tādas tēmas kā Krievijas masu mediju retranslācijas aizliegums, krievvalodīgo tiesības, Latvijas stingrā nostāja Krievijas jautājumā Eiropas Savienībā (ES). Pēc Djatkovičas paustā, nevar izslēgt, ka Krievija varētu aktualizēt Latvijas un, iespējams, Lietuvas un Igaunijas iekļaušanu kaimiņvalstij nedraudzīgo valstu sarakstā, tomēr tas, pētnieces ieskatā, galvenokārt paredzēts Krievijas iekšējās "auditorijas patēriņam".

Runājot par gaidāmajām Krievijas prezidenta vēlēšanām 2024.gadā un nepieciešamību Latvijai saglabāt modrību, Djatkoviča skaidroja, ka agresīvas ārpolitiskas avantūras ir viens no norietošas lielvaras uzvedības paņēmieniem. Viņa uzsvēra, ka ārējs ienaidnieks arī labi noder, lai veicinātu sabiedrības atbalstu pastāvošajam režīmam, īpaši tad, ja citi objektīvi iemesli atbalstīt sistēmu nav acīmredzami.

Runājot par vēlēšanu norisi, pētniece vērsa uzmanību, ka priekšvēlēšanu laika sabiedriskās domas aptaujas, ieskaitot tās, kuras nevar uzskatīt par neatkarīgām, uzrādīja "Vienotās Krievijas" popularitātes radītāju starp 30 un 26% laika posmā no jūnija līdz septembrim. Djatkoviča norādīja, ka vēlēšanās, saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem, partija ieguva 49,8% balsu un tas nonāk būtiskā pretrunā sabiedrības noskaņojumam priekšvēlēšanu laikā.

Tāpat pētniece atzīmēja, ka tieši elektroniskās balsošanas rezultāti, kas ir grūtāk pārredzami un ārēji kontrolējami, tostarp no novērotāju puses, kļuva par sensacionālu "Vienotās Krievijas" panākumu avotu. Piemēram, Maskavā elektroniski nobalsoja teju 2 miljoni iedzīvotāju no aptuveni 56 miljoniem, kas piedalījās vēlēšanās Krievijā kopumā.

Djatkoviča skaidroja, ka vēlēšanu rezultāti ilgi netika publicēti un elektroniskā balsojuma rezultāti krasi atšķīrās no vēlētāju papīra formā norādītajām izvēlēm, kuras "Vienotajai Krievijai" vēstīja sliktākus panākumus. Normālos apstākļos elektroniskajam balsojumam vajadzētu palielināt alternatīvu partiju pārsvaru, jo var pieņemt, ka e-balsotājs ir gados jaunāks cilvēks ar augstākiem ienākumiem, labāku izglītību, kam ir interese par pārmaiņām.

Pētniece atzīmēja, ka Maskava, Sanktpēterburga ir diezgan alternatīvi noskaņotas pilsētas, līdz ar to ir maz ticams, ka godīga e-balsojuma rezultāti īpaši lielajās pilsētās varētu situāciju nosvērt par labu "Vienotajai Krievijai". Viņa secināja, ka vēlēšanu rezultāti varētu būt diezgan būtiski ietekmēti. Eksperti apgalvo, ka reālais "Vienotās Krievijas" rezultāts šajās vēlēšanās nepārsniedz 40% balsu.

""Vienotās Krievijas" uzvara nenāk kā pārsteigums, taču pārsteigumu savā ziņā radīja elektroniskās balsošanas iespējamās falsifikācijas apmērs. Tieši elektroniskā balsojuma dēļ "Vienotā Krievija" vinnēja teju 90% vienmandāta apgabalu vietas parlamentā," sacīja Djatkoviča.

Viņa atzina, ka zināms pārsteigums ir Komunistiskās partijas salīdzinoši augstais rezultāts. Tas tiek saistīts ar "gudrās balsošanas" panākumiem, ko izdevās īstenot Alekseja Navaļnija komandai ar mērķi atņemt balsis "Vienotajai Krievijai" un iebalsot jebkuru citu konkurējošu spēlētāju parlamentā. No otras puses, uzsvēra pētniece, pārsteigumu sagādāja arī partijas "Ābols" zemais rezultāts, proti, 1,3%, ņemot vērā zināmās cerības attiecībā uz protesta balsojumu par labu nosacīti liberālā flanga spēkam.

Jautāta, kas pēc vēlēšanām varētu mainīties pašā Krievijā, Djatkoviča norādīja, ka nekas. Viņa citēja un piekrita "Atvērtās Krievijas fonda" vadītāja Mihaila Hodorkovska sacītajam, ka ar vēlēšanu palīdzību Krievijā nevar gaidīt varas maiņu vai pārmaiņas. Pētniece uzsvēra, ka 2021.gada vēlēšanas vai balsošana, kā tā tiek dēvēta, parādīja, ka vēlētāji var balsot atbilstoši savām interesēm, bet balsis tiks saskaitītas atbilstoši valdošās elites interesēm neatkarīgi no "gudrās" vai cita tipa balsošanas pieejas.

"Manuprāt, arī nopietnas ielu protestu kustības vilkmes pašreiz nav. Tas zināmā mērā saistāms ar nespēju šādu kustību mobilizēt. Opozīcija ir zaudējusi savus līderus, tie ir cietumā vai ārzemēs. Šajā ziņā kaut kur paralēles var vilkt ar situāciju Baltkrievijā," uzsvēra Djatkoviča.

Viņas ieskatā, turpmāk Krievijā var gaidīt pakāpenisku taustīšanos un vēl ciešāka "skrūvju" pievilkšana attiecībā uz alternatīvi domājošiem - organizācijām, kustībām, indivīdiem, gaidot prezidenta vēlēšanās 2024.gadā. Djatkoviča atzīmēja, ka arī elektronisko balsošanu mēs noteikti vēl redzēsim, jo tā, skatoties no oficiālās Maskavas perspektīvas, sevi labi apliecināja šajās vēlēšanās.