Bērni – spiegi. Kā Lielbritānijas policija par informatoriem izmanto nepilngadīgos

Lielbritānijas valdība neslēpj, ka plāno biežāk noziegumu atklāšanā izmantot nepilngadīgos, kā slepenos informatorus. Un tiesā pierādās, ka šādai praksei ir tiesības pastāvēt.

Sāra

Sāras stāsts bija jāsaliek kopā no maziem gabaliņiem un tāpat neizdevās iegūt pilnu notikumu ainu. Ir zināms, ka viņa bija 17 gadus veca, kad policija pirmo reizi viņu uzrunāja. Līdz tam laikam par Sāru jau bija sākušas izrādīt interesi aizbildniecības iestādes – jaunās meitenes vecāki bija šķīrušies un pārāk neuztraucās par bērna likteni.

Sārai tuvākais cilvēks bija viņas puisis Ričards, kas bija iesaistīts seksa tirdzniecībā - viņš piespieda meitenes, tostarp Sāru, sniegt seksa pakalpojumus.

Policija jau sen mēģināja savākt pierādījumus lietā par Ričardu, tāpēc devās pie Sāras. Nav zināms, kādus vārdus likumsargi izvēlējās, lai pārliecinātu meiteni dalīties tajā, ko viņa zina, cik ilgs laiks bija vajadzīgs un kādas metodes varētu būt izmantotas.

Ir zināms, ka viņa atgriezās pie Ričarda un kādu laiku turpināja atrasties seksuālā verdzībā, vienlaikus ziņojot policijai par notiekošo.

Kas notika tālāk, ir vēl lielāks noslēpums. Ir zināms, ka gala rezultātā Sāra bija lieciniece slepkavībai. Turklāt todien viņai bija jāatbrīvojas no noslepkavotā cilvēka apģērba un citiem šī nozieguma pierādījumiem.

Neviens no Sāras apkārtējo cilvēku loka nezināja, kas notiek. Šīs lietas detaļas joprojām atrodas slepenībā - saskaņā ar likumu.

Šis stāsts kļuva zināms 2018. gada oktobrī, pateicoties Lielbritānijas Lordu palātas biedrei Sallijai Hamvejai. Un līdz šim šis ir vienīgais gadījums, kad nepilngadīgas personas tiek izmantotas kā slepenie informatori, kas britiem kļuva plaši pazīstams. Hamveja izstāstīja medija "BBC News" Krievijas nodaļai, ka viņai tā arī nav izdevies uzzināt, kas vēlāk notika ar Sāru. Policija nesniedz komentārus par šo gadījumu.

Atbilde organizētajai noziedzībai

Lielbritānijā tādus cilvēkus kā Sāra sauc par JCHIS - Juvenile Covert Human Intelligence Source (nepilgadīgais slepenais aģentūras informācijas avots). Iedzīvotāju iesaistīšanos šādās darbībās reglamentē 2000. gada likums par izmeklēšanas iestāžu pilnvarām.

Pirms gada pusaudži, kas jaunāki par 18 gadiem, varēja strādāt slepenībā ne ilgāk kā mēnesi, bet valdība pagarināja šo periodu līdz četriem mēnešiem.

Kā norāda Iekšlietu ministrija, īsā 30 dienu laika posmā, nepilngadīgie tiek pakļauti "nevajadzīgam spiedienam", lai ātrāk sasniegtu rezultātus.

Amatpersonas sola, ka tiesībaizsardzības iestādes katru reizi pārbaudīs, vai ir pienācis laiks apstāties.

Saskaņā ar oficiālajiem datiem, kopš 2015. gada janvāra tikai 17 bērni ir pieņemti darbā kā slepenie informatori tiesībaizsardzības jomā. Visjaunākajam no viņiem bija 15 gadu.

Taču tajā pašā laikā Lordu palātas pārstāve Dženija Džonsa izstāstīja, ka ir informēta par policijas plāniem biežāk izmantot bērnus kā slepenos informatorus. Drīz to apstiprināja arī valdība: "Tā kā jaunieši arvien vairāk kļūst par nopietnu noziegumu, tostarp terorisma, bandītisma un narkotiku tirdzniecības dalībniekiem, attiecīgi palielinās arī pusaudžu informatoru skaits, kas palīdz novērst un izmeklēt šādus noziegumus."

Lai gan oficiālā statistika Lielbritānijā raugās optimistiski attiecībā uz bērnu noziedzības līmeni, diagnosticējot būtisku nepilngadīgo noziegumu skaita samazināšanos pēdējo 10 gadu laikā, kopējie skaitļi šajā gadījumā nav galvenais rādītājs.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem par 5% pieaudzis ar narkotikām saistīto noziegumu skaits. Nepilngadīgie par 10% biežāk tika iesaistīti lietās ar nelegālu ieroču glabāšanu.

Lielākā daļa nepilngadīgo kļūst par slepenajiem informatoriem tieši krimināllietās, kas saistītas ar narkotiku tirdzniecību, ir pārliecināts bijušais policists Nils Vuds, kas arī pats daudzus gadus strādāja slepenībā un bieži vien vervēja cilvēkus, tiesa gan, pilngadīgus.

"Visā pasaulē - Lielbritānijā, ASV un Krievijā - policijai lieliski izdodas notvert narkotiku tirgotājus. Tiesa, es runāju par pieaugušajiem noziedzniekiem. Tieši tāpēc organizētā noziedzība sāka izmantot bērnus.

Pieaugušam policistam nav iespējams iefiltrēties pusaudžu vidē.

Tāpēc Lielbritānijas valdība nolēma kā spiegus izmantot bērnus. Un, kā saka mani avoti, tas notiek arvien biežāk, " "BBC News" sacīja Nils Vuds.

2015. gadā cits policijas darbinieks, kas bieži strādāja slepeni, dalījās savos uzskatos par šo situāciju ar doktoru Braienu Čapelu no Portsmutas universitātes. Viņa nostāja tika publicēta doktora Čapela disertācijā, kurā tika pētīta tēma "spiegu bērni".

Pēc policista teiktā, praksē tiesībaizsardzības iestādes balstās uz pieņēmumu, ka jaunie cilvēki – meitene vai puisis jau tā atrodas bīstamā vidē un kaut kādā veidā ir iesaistīti kriminālā darbībā.

"Faktu, ka jaunietim ir izveidojies kontakts ar tiesībsargājošo darbinieku, kas uzrauga šo lietu, var uzskatīt par plusu - galu galā nepilngadīgais iepriekš bija viens bīstamā vidē. Un slepenā informatora stāvokli, ja nepieciešams, policists palīdzēs aizsargāt no noziegumiem," sacīja likumsargs.

Viņš uzstāj, ka šāda shēma ne tikai nekaitē bērnam, bet arī dod viņam iespēju aizbēgt no noziedzīgās pasaules un sākt dzīvi no jauna.

Ļoti bīstami, bet likumīgi

Labdarības organizācijas "Just for Kids Law" palīdz bērniem un jauniešiem. Organizācija pagājušajā gadā iesniedza tiesā prasību pret Lielbritānijas Iekšlietu ministriju, kas cita starpā pārrauga drošības jautājumus, tostarp cīņu pret narkotikām un terorismu.

Prasībā teikts, ka tiesībaizsardzības iestādes, kas izmanto bērnus kā slepenus informatorus krimināllietu izmeklēšanā, neņem vērā riskus un nedomā par nopietnu fizisku vai psiholoģisku kaitējumu. Turklāt nav vispārpieņemtu noteikumu šādu bērnu aizsardzībai.

"Kad policija uzzina par bērnu, kurš tiek ekspluatēts, viņiem vispirms ir jāaizsargā bērns un jāpalīdz izkļūt no situācijas, nevis pakļaut bērnu vēl lielākām briesmām," paziņoja labdarības organizācijas ģenerāldirektors Envers Solomons.

Advokāts Kvilans Galahers tiesā minēja vienkāršu piemēru, kad pusaudzi policijā nopratina, normālos apstākļos nepilngadīgo vienmēr pavada pieaugušais. Tiem pusaudžiem, ko pieņem darbā kā slepenos aģentus, tiek liegta jebkāda aizsardzība.

Tiesas sēdē Galahers arī atminējās Sāras gadījumu un paziņoja, ka ir pierādījumi, ka policija izmanto bērnus, lai izspiegotu personas, kas iesaistītas teroristu noziegumos, bandītismā un nepilngadīgo seksuālā izmantošanā. Dažreiz bērni ir spiesti izspiegot savus vecākus.

Iekšlietu ministrija uzstāja, ka bērnu aģenti palīdz novērst un izmeklēt krimināllietas, kas saistītas ar bandām un narkotiku tirdzniecību.

"Nepilngadīgajiem slepenajiem informatoriem ir nopietns fizisks un psiholoģisks risks. Turklāt, lai slēptu sadarbību ar tiesībaizsardzības iestādēm, informētājs bērns, iespējams, būs spiests piedalīties noziegumā," piekrita tiesnesis Maikls Saperstons, tomēr pilnībā noraidīja labdarības organizācijas prasību.

Tiesnesis Saperstons nostājās Iekšlietu ministrijas pusē. Viņš savu lēmumu pamatoja šādi - policija, strādājot ar bērnu aģentiem, ievēro precīzus noteikumus. Šāda slepenā informatora termiņš nepārsniedz četrus mēnešus un katru mēnesi par lietas izmeklēšanu atbildīgajām tiesībaizsardzības iestādēm ir jāpamato iespējamais pagarinājums. Daudzi sarežģīti noteikumi, kas jāievēro, neļauj policijai tik bieži izmantot bērnus kā informatorus. Tāpēc šādu gadījumu skaits ir ļoti neliels.

Iekšlietu ministra vietnieks drošības jautājumos Bens Voless atzinīgi novērtēja tiesas lēmumu, norādot, ka kopš 2015. gada janvāra šādās aktivitātēs bērni ir iesaistīti 20 reizes mazāk un viņi joprojām ir "svarīgs instruments smagāko noziegumu izmeklēšanā".

Pagājušā gada rudenī Sjūzena Viljamsa, kas pārstāv valdību tiesas sēdē Lordu palātā, apgalvoja, ka no 2015. gada janvāra līdz 2018. gada oktobrim tikai 14 nepilngadīgie kļuva par slepeniem ziņotājiem. Lēmuma pieņemšanas brīdī "pārliecinošais vairākums" bērnu bija 17 gadus veci.

Kā uzzināt ekstrēmistu plānus

Krisa vecāki izšķīrās, kad zēnam bija 17 gadu un viņš faktiski nokļuva uz ielas. Krisam tika diagnosticēta depresija un noteikta ārstēšanās.

Vietējā mošejā viņam tika piedāvāts jumts virs galvas un ēdiens. Reiz jaunie Krisa paziņas uzaicināja viņu uz neparastu pasākumu. Šajā tikšanās reizē Kriss pastāstīja, ka cieš no depresijas un domā par pašnāvību. Tobrīd viņš vēl nezināja, ka ir nonācis pie ekstrēmistiem. Bet drīz viņš sāka saprast, kur atrodas. Jaunie paziņas piedāvāja, ja reiz viņš joprojām neredz dzīvei jēgu, vismaz mirt ticības vārdā. Kriss pats aizgāja uz policiju.

Kārdinājums bija liels, nosūtot Krisu atpakaļ uz mošeju, policija un specdienesti varēja ne tikai uzzināt par jaunpienācēju apmācības metodēm, bet arī saņemt reālu informāciju par ekstrēmistu kopienas sastāvu un tās plāniem, kā arī noteikt, kuram no grupas ir piekļuve ieročiem un sprāgstvielām.

Lai pieņemtu lēmumu, lietā tika iesaistīts Sociālās drošības departaments, kas novērtēja riskus, tostarp Krisa psiholoģisko stāvokli un aizliedza zēnu izmantot kā slepeno aģentu.

Šis incidents notika pirms vairāk kā 10 gadiem. Par to izdevās uzzināt doktoram Braienam Čapelam no Portsmutas universitātes, kas to aprakstīja savā disertācijā.

Šapelam izdevās konstatēt, ka sākotnējo riska novērtējumu veic tiesībaizsardzības iestāžu darbinieks, kurš pirmo reizi saskaras ar bērnu. Nav iespējams novērtēt šī darbinieka apmācības līmeni.

Bet viens no šī darba pieņemšanā iesaistītajiem policistiem dalījās savā viedoklī ar Čapelu: "Riska novērtējums tiek veikts kopā ar speciālu inspektoru. Ja tiek konstatēts, ka nepilngadīgais ir tiesīgs [piedalīties šādā operācijā], [visa operācija] tiek pārbaudīta, lai nodrošinātu atbilstību 2000. gada likumam par izmeklēšanas pilnvarām. Tāpat arī tiek novērtēts, kādos apstākļos šī persona būtu jāizslēdz no operācijas."

Policijas darbiniekam ir jānovērtē situācija, pamatojoties uz sešiem pamatjautājumiem, kas novērtē iespējamību, ka nepilngadīgs aģents vai par viņu atbildīgais policists gūs nopietnus fiziskus un psiholoģiskus ievainojumus. Pēdējais jautājums, uz kuru nepieciešams sniegt atbildi, ir šāds - vai jūs varat atļauties būt neaktīvs šajā situācijā?

Kopš 2000. gada, kad tika pieņemts likums par izmeklēšanas pilnvarām, Lielbritānijas varas iestādes nav publiskojušas nekādus datus, lai novērtētu, cik atbildīgi policisti ievēro šo stingro regulējumu.

"Policistiem jābūt šausmīgiem manipulatoriem"

"Esmu redzējis, kā nepieciešamība, ilgstoši melot, noved pie nopietnām psiholoģiskām traumām - īpaši neaizsargātu cilvēku vidū, kuri visbiežāk kļūst par ziņotājiem.

Kas attiecas uz bērniem - spiegiem, pastāv liels risks, ka pēc šādas pieredzes viņi atgriezīsies noziedzīgajā vidē, jūtot, ka no tā nav izejas," saka bijušais policists Nils Vuds.

Praksē doktoram Braienam Čapelam ir zināms viens gadījums, kad policijas darbā pieņemtais jaunietis, tomēr norāvās un atgriezās noziedzīgajā vidē. Nils Vuds ir pārliecināts, ka shēma, kurā bērni tiek izmantoti kā slepenie informatori, jau sen ir zināma noziedzniekiem, kuri, reaģējot uz to, iebiedē nepilngadīgos, aizliedzot viņiem pat tuvoties policistiem. Aplis ir slēgts, lietas netiek atklātas, un briesmās paliek bērni.

Gadījums ar 17 gadus veco Sāru, kuru būtībā nosūtīja atpakaļ pie vīrieša, kas viņu izmantoja seksuāliem pakalpojumiem, pierāda, ka policija arvien vairāk tiecas iesaistīt bērnus šajos gadījumos, neatkarīgi no situācijas nopietnības, tā uzskata Vuds.

"Dažreiz policistiem ir jābūt briesmīgiem manipulatoriem. Es biju šausmīgs manipulators. Pusaudzim nav īpašu iespēju pretoties šādai manipulācijai," viņš secina.

Seko mums arī Instagram un TikTok – uzzini visu pirmais!