Ministre: Pirms pārskatīt skolēnu testēšanas biežumu, jānostabilizē situācija ar laboratorijām

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.

FOTO: Paula Čurkste/LETA

Pirms Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kopā ar Veselības ministriju (VM) pārskata skolēnu Covid-19 testēšanās biežumu, vispirms ir svarīgi nostabilizēt situāciju ar laboratorijām, lai tās spētu tikt galā ar lielo testēšanās apjomu, sacīja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP).

Sākotnēji skolēnus bija plānots testēt reizi nedēļā, taču, laboratorijām nespējot veikt tik lielu testu apjomu, pašlaik testu biežums ir samazināts līdz reizei divās nedēļās.

Muižniece atzina, ka biežāka testēšanās skolās būtu nepieciešama, taču tas ir atkarīgs no laboratoriju kapacitātes tikt galā ar milzīgo testu skaitu. Augustā un septembrī laboratorijas piedzīvoja nopietnu kapacitātes pārbaudījumu, nedēļas laikā veicot vairāk nekā 370 000 testu. Atklājās arī vairākas tehniskas nepilnības, kas traucēja nodrošināt savlaicīgu loģistikas procesu skolām.

Līdz ko laboratorijas apliecinās savu kapacitāti tikt galā ar milzīgo testu apjomu, IZM un VM atbilstoši epidemioloģiskai situācijai pārskatīs testēšanās algoritmu, vienojoties par biežāku testu veikšanu. Viņa atzīmēja, ka laboratorijām ir "jānostājas uz sliedēm", lai proces noritētu "kā pa diedziņu".

Kopumā vērtējot saslimstību ar Covid-19 skolās, Muižniece atzīmēja, ka rādītāji nav pārsteidzoši un tie bija gaidāmi. Ņemot vērā to, ka ne visi izglītības sistēmā strādājošie, tostarp pedagogi, bērni un viņu vecāki vēl nav vakcinējušies pret bīstamo vīrusu, saslimstības izplatība skolās bija gaidāma.

Pēc Izglītības kvalitātes valsts dienesta datiem, aizvadītajā nedēļā uz attālinātu vai daļēji attālinātu mācību procesu nācās pāriet vairākām klasēm no 286 izglītības iestādēm. Ministre piekrīt, ka saslimstības esamība ir trieciens skolai, piemēram, kā tas notika ar Ādažu vidusskolu, kurai nācās pāriet uz divu nedēļu attālinātu mācību procesu no 5. līdz 12.klasei. Vienlaikus viņa norādīja, ka Covid-19 pandēmijas apstākļos ir daudz labāk pāriet uz divu nedēļu daļēji attālinātu vai pilnībā attālinātu mācību procesu, nekā aiztaisīt skolas ciet pavisam.

Tāpat Muižniece uzsvēra, ka galvenais fokuss ir saglabāt mācības klātienē, cik ilgi tas vien iespējams.

LETA jau ziņoja, ka jaunajā 2021./2022.mācību gadā klātienes mācībās drīkst piedalīties tikai tie skolēni un izglītības darbinieki, kuri digitālā vai papīra formātā var uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu.

Gadījumos, ja skolēnam netiks veikta Covid-19 testēšana, attiecīgais izglītojamais nevarēs nedz sākt, nedz arī turpināt izglītības ieguvi klātienē izglītības iestādē. Tādā gadījumā pamatizglītības ieguve būs vecāku atbildība un tā iegūstama ģimenē. Izglītība ģimenē varēs tikt īstenota 1.-9.klasē.