Rudens epidemioloģiskais regulējums cīņai pret Covid-19. Viss, kas jāzina par valdības sēdē pieņemto (30)

VIDEO: Valdības preses konference pēc otrdienas sēdes 

Valdība apstiprina jauno Covid-19 pārvaldības regulējumu

Valdība otrdien apstiprināja jauno Covid-19 pārvaldības regulējumu, kas aizstās līdzšinējos Ministru kabineta "noteikumus Nr.360".

Noteikumi paredz vienkāršot epidemioloģisko prasību regulējumu, lai tas būtu vieglāk uztverams, vienlaikus nosakot pienākumu konkrētu profesiju pārstāvjiem obligāti vakcinēties pret Covid-19, kā arī palielinot pakalpojumu skaitu, ko iespējams saņemt tikai ar Covid-19 drošības sertifikātiem vai testiem.

Ar jauno regulējumu noteikts pienākums obligāti vakcinēties konkrētām profesijām - izglītībā strādājošajiem, tai skaitā pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpē nodarbinātajiem, neformālās izglītības un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmās nodarbinātajiem, koledžās un augstskolās studējošajiem, kā arī pakalpojumu sniedzējiem, kas līgumattiecību izpildes laikā pakalpojuma sniegšanas vietā nonāk saskarē ar izglītojamiem.

Tāpat prasība noteikta arī veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, tostarp arī aptieku darbiniekiem, kas strādā ar klientiem, kā arī ilgstošā sociālajā aprūpē strādājošajiem. Jaunās vakcinēšanās prasības stāsies spēkā 15.novembrī.

Pārejas periodā no 11.oktobra līdz 15.novembrim tiem veselības, sociālās aprūpes un izglītības iestāžu darbiniekiem, kas būs sākuši vakcināciju, tests darba vajadzībām tiks apmaksāts no valsts budžeta. Pārējās nodarbinātības jomās darbinieki veiks testus paši par saviem līdzekļiem vai vienojas ar darba devēju par citu risinājumu.

Ņemot vērā, ka liela daļa pakalpojumu būs pieejami ar testiem un tos vajadzēs arī darbiniekiem, atvieglota ātro antigēnu testu veikšana - tos veikt varēs ne tikai laboratorijas, bet arī visas ārstniecības personas, un uzreiz izsniegt sertifikātus. Tāpat turpmāk par pilnu vakcināciju vairs neatzīs tikai vienas "AstraZeneca" potes saņemšanu.

Vienlaikus ar jauno regulējumu visi pakalpojumi iekštelpās, atskaitot pirmās nepieciešamības, piemēram, pasta pakalpojumi vai ārstniecības pakalpojumi, turpmāk būs sniedzami tikai drošajā vai daļēji drošajā zonā, kas paredz sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu vai negatīva testa rezultātu.

Nedrošajā jeb vidē, kur nav iespējams noskaidrot personas statusu, tiks sniegti tikai pamata pakalpojumi, piemēram, sabiedriskais transports, reliģiskās norises, kā arī pamata tiesības - privāta pulcēšanās, dalība miermīlīgos piketos. Nedrošajā vidē būs pieejami pakalpojumi ārā un individuālie, kurus sniedz vakcinēts vai pārslimojis pakalpojumu sniedzējs.

Vienlaikus ar regulējumu netiek grozīti noteikumi tirdzniecības sfērā - arī turpmāk visus tirdzniecības pakalpojumus varēs saņemt nedrošajā zonā. Ministru kabineta sēdē veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) atzina, ka ierobežojumi tirdzniecībā būtu nepieciešami, par tiem tuvākajā laikā paredzēts vienoties ar Ekonomikas ministriju (EM).

Drošajā zonā pakalpojumus turpmāk varēs saņemt arī ģimenes ar bērniem, ievērojot drošības prasības par masku vilkšanu un distancēšanos starp dažādu mājsaimniecību pārstāvjiem.

Privāta pulcēšanās ar jauno regulējumu netiek ietekmēta - arī turpmāk nedrošajā zonā iekštelpās varēs tikties 20 personas, kamēr ārā - līdz 50 cilvēkiem.

Tāpat darba devējs var noteikt darbiniekiem vakcinācijas prasību, ja darbinieks strādā tiešā saskarsmē ar klientiem, tiešā saskarsmē ar citiem darbiniekiem, kā arī vakcinācijas fakts ir nepieciešams uzņēmuma darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.

Ministru kabineta sēdes laikā lielākā diskusija par jauno regulējumu izvērsās izglītības nozarē. Tika diskutēts par darba devēju tiesībām atlaist darbiniekus gadījumā, ja tie nevakcinējas, kā arī par iespējām laicīgi atrast aizvietotāju, kas, pēc jomas pārstāvju teiktā, nav vienkārši. Šim jautājumam sēdē tika rasts risinājums, uzdodot Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas un Valsts kancelejas pārstāvjiem līdz noteikumu spēkā stāšanās datumam izstrādāt vadlīnijas, kas palīdzētu darba devējiem esošo likumu robežās rast risinājumu minētajām problēmām.

Latvijas Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone sēdes laikā uzsvēra, ka LDDK darba devējiem noteiktās tiesības izvēlēties savu darba epidemioloģisko vidi ir pareizs solis, vienlaikus aktuāls paliek jautājums par darbinieka dīkstāvi, tam nepiekrītot vakcinācijas procesam. "Šeit ir tiesvedības risks, un tas pilnībā tiek novelts uz darba devēju pleciem," sacīja Meņģelsone.

Tāpat problemātisks, viņas ieskatā, ir jautājums par valsts pārvaldes darbinieku vakcinēšanos, kas parādītu attieksmi un solidaritāti attiecībā pret citās nozarēs strādājošajiem.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) priekšsēdētājs Jānis Endziņš valdības sēdē atzīmēja, ka, viņaprāt, valdībai būtu jārīkojas drastiskāk, nosakot, ka visās nozarēs, kurās cilvēki strādā klātienē, darba pienākumu veikšanai būtu nepieciešams negatīva Covid-19 testa rezultāts vai derīgs sertifikāts.

"Mums šķiet, ka tikai šādā veidā mēs panāksim, ka šis vakcinācijas apjoms būtiski pieaugs, līdz mēs varēsim runāt par daudz, daudz brīvāku vidi," sacīja Endziņš.

Jaunie noteikumi stāsies spēkā 11.oktobrī.

Pēc 15.novembra izglītības nozarē strādājošie darbu klātienē varēs turpināt tikai ar Covid-19 drošības sertifikātu

Līdz 15.novembrim mācības, izņemot augstskolās un koledžās, un bērnu uzraudzību klātienē varēs sniegt arī personas, kas pēdējo 48 stundu laikā ir veikušas Covid-19 RNS testu, pēdējo sešu stundu laikā veikušas antigēna testu vai veikušas rutīnas skrīninga testu, un tas ir negatīvs.

Koledžās un augstskolās studiju programmas nemainīgi turpinās īstenot tikai epidemioloģiski drošā vidē, proti, tiki ar Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.

Līdz novembra vidum izglītības iestādes turpinās organizēt nodarbināto testēšanu sadarbībā ar laboratoriju, kura veic Covid-19 testus, un nodos attiecīgajai laboratorijai nodarbināto datus.

Vienlaikus valdība noteikusi pienākumu obligāti vakcinēties konkrētām profesijām - izglītībā strādājošajiem, tai skaitā pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpē nodarbinātajiem, neformālās izglītības un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmās nodarbinātajiem, koledžās un augstskolās studējošajiem, kā arī pakalpojumu sniedzējiem, kas līgumattiecību izpildes laikā pakalpojuma sniegšanas vietā nonāk saskarē ar izglītojamiem.

Izglītības darbinieki, kuri ir sākuši vakcinācijas procesu ar kādu Eiropas Zāļu aģentūrā reģistrētu vakcīnu, bet to nav pabeiguši, tiks nodrošināti ar valsts apmaksāts rutīnas skrīningu līdz 15.novembrim. Savukārt izglītības nozarē strādājošie, kas nebūs sākuši vakcināciju pret bīstamo vīrusu, no 11.oktobra līdz 15.novembrim rutīnas skrīningu segs no saviem personīgajiem līdzekļiem.

Lai arī valdībā nolēma jauno regulējumu atbalstīt, izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) izteica aicinājumu Ministru kabinetam nenoteikt konkrētu datumu - 15.novembri -, no kura izglītības nozarē darbu varēs turpināt tikai ar Covid-19 sertifikātu.

Ministre atklāja, ka ir divējādās sajūtās - no vienas puses ministre pilnībā atbalsta vakcināciju pret bīstamo vīrusu, bet no otras - politiķei ir bažas, ka konkrēta datuma noteikšana radīs sekas izglītības nozarē, jo Ministru kabineta noteikumi neparedz nekādas darba alternatīvas nevakcinētajiem darbiniekiem.

Muižniece aicināja Ministru kabinetu vispirms noteikt darba devējiem alternatīvas, ko darīt ar nevakcinētajiem darbiniekiem. Pretējā gadījumā, īpaši pirmsskolas izglītības līmenī, trūks speciālistu, kas varēs klātienē turpināt darbu.

Viņa atgādināja, ka skolu direktoriem nav tiesību sludināt informāciju par vakanci, ja izglītības iestādē strādājošajam vēl ir līguma attiecības. "Nebūs tādas audzinātājas bērnudārzā, kas caur "Zoom" pieskatīs bērnus. Tas nav ne mērķis ne arī normālas mācības," sacīja Muižniece.

Vienlaikus Muižniece skaidroja, ka jārēķinās ar tādiem gadījumiem, kas speciāli proaktīvi nevakcinēsies līdz 15.novembrim, noliktajā datumā par to informēs skolas direktoru, un tad skolu direktors "varēs plēst matus". Pat ja skolotājs dodas dīkstāvē, izglītības iestādes vadītājam jādomā, kā nodrošināt kvalitatīvas mācības.

Ministres viedoklim pievienojās arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga, kura piebilda, ka nedrīkst pieļaut slodzes pieaugumu tiem skolotājiem, kuri savu vakcinācijas pienākumu ir izpildījuši. Viņa uzsvēra, ka tas nebūtu godīgi palielināt vakcinēto pedagogu slodzi, par to neparedzot "nevienu eiro centu".

Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis skaidroja, ka tas nav Ministru kabineta spēkā regulēt Darba likumu. Viņš sacīja, ka nodarbinātības jautājumos ir jāgroza likumdošana, izstrādājot likumprojektu, un jābūt Saeimas lēmumam.

Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka mērķis nav neko apgrūtināt - mērķis ir meklēt risinājumus, lai saslimstības pieauguma un slimnīcu noslodžu palielinājuma dēļ nebūtu jāslēdz skolas.

Premjers uzsvēra, ka visdrošākais veids ir vakcinācija pret Covid-19, jo arī pie pārslimošanas ir augsts risks piedzīvot smagas sekas un beigties traģiski.

Kariņš LIZDA vadītājai norādīja, ka arodbiedrība aicina ļaut strādāt nevakcinētiem pedagogiem, jo pretējā gadījumā skolotāja vakance būs tukša, taču premjers mudināja domāt arī par to, ko darīt, ja skolotājs smagi saslims ar Covid-19?

Atbildot uz Muižnieces aicinājumu, Labklājības ministrijai, Tieslietu ministrijai un Valsts kancelejai uzticēts 13 dienās izstrādāt vadlīnijas darba devējiem situācijām, kas paredz darbinieku atlaišanu gadījumos, ja tie nav vakcinēti, kā arī iespēju laicīgi izsludināt konkursus uz vakantajām vietām, kas atbrīvosies pēc nevakcinēto darbinieku atbrīvošanas no darba. Risinājumi jārod esošajā likumdošanā.

Vienlaikus Ministru kabinets vienojās, ka izglītības iestādes sāks gaisa kvalitātes monitoringu, tiklīdz tām būs pieejami gaisa kvalitātes mērītāji. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gaisa kvalitātes mērītājus ap 14 000 klašu nodrošinās ar novembri.

Turpmāk Pedagoģiski medicīniskā komisija klātienē epidemioloģiski drošā vai daļēji drošā vidē sniegs atzinumus par izglītojamam atbilstošu izglītības programmu. Izņēmuma gadījumā komisijas sēdē izglītojamais un viņa likumiskais pārstāvis varēs piedalīties arī bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta vai bez apliecinājuma par negatīvu testa rezultātu, ja par minēto faktu iepriekš būs informēta komisija.

Noteikumi stāsies spēkā 11.oktobrī.

Amatiermākslas kolektīvu mēģinājumos varēs piedalīties personas ar sadarbspējīgu vakcinācijas, testēšanas vai Covid-19 pārslimošanas sertifikātu

Bērnu un jauniešu amatiermākslas kolektīvu mēģinājumos varēs piedalīties izglītojamie ar sadarbspējīgu vakcinācijas, testēšanas vai Covid-19 pārslimošas sertifikātu, vai ar testu, kas veikts izglītības iestādē. Šāda prasība, proti, testēšana, netiek piemērota pirmsskolas izglītības vecuma bērniem, ja kolektīvā nepiedalās cita vecuma grupu bērni.

Noteikts arī tas, ka mēģinājumu vai nodarbību laikā divu metru distanci var neievērot dejas apguves laikā. Mutes un deguna aizsegus var nelietot, dziedot, spēlējot pūšaminstrumentu un dejojot.

Savukārt individuālas nodarbības amatiermākslas kolektīvu dalībniekiem, kuriem nav sadarbspējīgs vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikāts ar nosacījumu, ka nodarbības vadītājam ir sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, vienlaikus paredzot, ka iekštelpās tiek nodrošināti ne mazāk kā desmit kvadrātmetri no pieejamās platības. Tāpat paredzēts, ka tiek veidoti mēģinājumu vai nodarbību dalībnieku un nodarbināto saraksti, norādot vārdu, uzvārdu, kontaktinformāciju - tālruņa numuru, mēģinājuma datumu, vietu un telpu.

Savukārt attiecībā uz līdzšinējiem Covid-19 pretepidemioloģiskajiem ierobežojumiem saistībā ar reliģisko darbību veikšanu noteikts, ka šo darbību veikšanas vietās var strādāt arī epidemioloģiski nedrošā vidē pie nosacījuma, ka tiek nodrošināta vismaz desmit kvadrātmetru platība un deguna un sejas masku lietošana norises vietā. Papildus arī svētdienu skolu nodarbībām piemēroti vispārējās izglītības norises prasības, lai būtu savstarpēji saderīgi mācību priekšnosacījumi.

Samazina pie viena galdiņa atļauto personu skaitu ēdināšanas iestādēs daļēji drošā vai nedrošā vidē

Turpinoties Covid-19 izplatībai un pieaugot inficēto un hospitalizēto skaitam, valdība otrdien atbalstīja grozījumus epidemioloģiskās drošības pasākumos Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kas cita starpā paredz samazinātu atļauto maksimālo personu skaitu pie galdiņa epidemioloģiski daļēji drošā vai nedrošā vidē.

Ēdināšanas pakalpojumus, tāpat kā līdz šim, var sniegt un saņemt epidemioloģiski drošā vidē, ja gan personāls, gan apmeklētāji ir ar Covid-19 sertifikātu, kas apliecina pilnu vakcināciju vai pārslimošanas faktu pēdējo sešu mēnešu laikā. Telpā atrodoties tikai šīm personām, nav paredzēta nekāda papildus drošības pasākumu ievērošana.

Savukārt ēdināšanas iestādēs, kas strādā daļēji drošā epidemioloģiskajā vidē, kur pakalpojumus bez personām ar vakcinācijas vai pārslimošanas Covid-19 sertifikātiem saņem arī iedzīvotāji ar negatīvu Covid-19 testa sertifikātu un bērni līdz 12 gadu vecumam bez sertifikātiem, paredzēti vairāki ierobežojumi, tajā skaitā noteikts ierobežojums maksimālajam cilvēku skaitam, kas var atrasties vienlaikus pie galdiņa.

Papildus, jaunie noteikumi paredz iespēju bērniem no 12 gadu vecuma uzrādīt testēšanas sertifikātu vai laboratorijas izziņu par pēdējo 72 stundu laikā veiktu negatīvu skrīninga testu.

Iepriekš noteikumi paredzēja, ka iekštelpās pie viena galdiņa atrodas ne vairāk kā desmit pilngadīgas personas, neskaitot nepilngadīgus bērnus, bet ne vairāk kā 20 personas kopā. Savukārt līdz ar izmaiņām iekštelpās pie viena galdiņa varēs atrasties ne vairāk kā sešas pilngadīgas personas, neskaitot nepilngadīgus bērnus, bet ne vairāk kā 10 personas kopā.

Savukārt ārtelpās ēdināšanas pakalpojumus gan iepriekš, gan arī turpmāk būs ļauts saņemt epidemioloģiski nedrošā vidē - personām bez sadarbspējīga Covid-19 sertifikāta vai negatīva testa, bet arī šajā gadījumā pie viena galdiņa atļauto apmeklētāju skaits samazināts no 30 līdz 10, ļaujot pie galdiņa atrasties ne vairāk kā sešām pilngadīgajām personām un četriem bērniem.

Gan iekštelpās, gan ārtelpās epidemioloģiski daļēji drošā vai nedrošā vidē joprojām jānodrošina vismaz divu metru distance starp pie dažādiem galdiņiem sēdošajām personām, ja starp galdiņiem nav izveidota norobežojoša siena.

Vienlaikus grozījumos noteikts, ka bērni, kas neatbilst vakcinētas vai pārslimojušas personas statusam, epidemioloģiski drošā vidē var saņemt ēdināšanas pakalpojumus pilnībā vakcinētas vai pārslimojušas pilngadīgas personas pavadībā, ja pie viena galdiņa atrodas līdz 10 personām, un tiek nodrošināts pusotru metru attālumu starp galdiņiem, ja starp galdiņiem nav izveidota norobežojoša siena. Bērniem līdz 12 gadu vecumam nav jāuzrāda tests vai sertifikāts, savukārt bērni no 12 gadu vecuma var uzrādīt negatīva Covid-19 testa sertifikātu vai laboratorijas izziņu par pēdējo 72 stundu laikā veiktu negatīvu skrīninga testu.

Papildus grozījumi nosaka, ka publiskās ārtelpās, saņemot pakalpojumus vai apmeklējot pasākumus, kur ir intensīva cilvēku plūsma, un publiskās iekštelpās, ja telpā atrodas vairāk par vienu personu, tiek lietota sejas maska, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi. Šī prasība gan netiek attiecināts uz epidemioloģiski drošo vidi.

Oktobrī kultūrvietu telpas varēs apmeklēt, uzrādot Covid-19 sertifikātu

Kā aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas pārstāve Dace Vizule, kā izņēmums ir paredzēts bibliotēkās reģistrētajiem lasītājiem nodrošināt individuālu grāmatu apmaiņu un iespēju lietot datoru e-pakalpojumu izmantošanai atbilstoši bibliotēkās noteiktajai kārtībai. Grāmatu apmaiņa ir būtiska, lai nodrošinātu mācību un studiju vajadzības.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) uzsvēra, ka kultūras nozarē ir ļoti augsts vakcinācijas aptveres procents, vairākās organizācijās tas jau tagad sasniedz 100%. Ministra ieskatā, nozare jau ir pielāgojusies darbam epidemioloģiski mainīgos apstākļos, jau vasarā aktīvi darbojoties zaļajā un dzeltenajā režīmā. Viņš pauda pārliecību, ka nelielās izmaiņas, kas no 11.oktobra tiks ieviestas, ar izpratni un atbalstu uztvers gan kultūras norišu rīkotāji, gan apmeklētāji.

KM pārstāve norādīja, ka ikvienam iedzīvotājam bez prasības uzrādīt sertifikātu tiek saglabāta iespēja apmeklēt kultūrvietu ārtelpu teritorijas un dabas takas, ievērojot divu metru distanci.

Kultūrvietās - muzejos, bibliotēkās, arhīvos, kultūras centros, mākslas galerijās, izstāžu zālēs, brīvdabas estrādēs, teātros, koncertzālēs, kā arī vietās, kur tiek organizēts amatiermākslas kolektīvu mēģinājums - arī darbiniekiem un pakalpojumu sniedzējiem, kuri kontaktējas ar apmeklētājiem, tiks piemērota prasība strādāt ar sadarbspējīgiem vakcināciju, vīrusa pārslimošanu vai negatīva Covid-19 testa rezultātu apliecinošiem sertifikātiem.

Apmeklētāju skaits kultūrtelpās jānosaka, paredzot vienam apmeklētājam vai vienas mājsaimniecības pārstāvjiem demit kvadrātmetri no publiski pieejamās telpas platības.

Organizētos publiskos kultūras pasākumos atbilstoši iepriekš noteiktajai kārtībai apmeklētāji arī turpmāk varēs piedalīties vienīgi ar derīgiem sertifikātiem, kas apstiprina vakcinācijas vai Covid-19 pārslimošanas faktu, vai pirms pasākuma veikta Covid-19 testa negatīvu rezultātu.

Vakcinētas vai Covid-19 pārslimojušas personas, tāpat kā līdz šim, varēs tikties epidemioloģiski drošajā - "zaļajā režīmā" - organizētos publiskos pasākumos bez skaita ierobežojuma, neievērojot divu metru distanci un nelietojot mutes un deguna aizsegus.

Tāpat kā iepriekš kultūras un izklaides pasākumus tā saucamajā "zaļajā režīmā" varēs apmeklēt pieaugušie ar Covid-19 vakcinācijas un pārslimošanas sertifikātiem, ņemot līdzi arī savus nepilngadīgos bērnus. Bērniem līdz 12 gadu vecumam nav jāveic Covid-19 testi, savukārt bērniem, kuri sasnieguši 12 gadu vecumu, jāspēj uzrādīt Covid-19 vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikāts vai laboratorijas izziņa par pēdējo 72 stundu laikā veiktu negatīvu skrīninga testu, kas veikts izglītības procesa ietvaros.

Ja šāda iespēja tiks paredzēta, pasākuma rīkotājam jānodrošina atsevišķs sektors, kurā ierādāmas vietas vecākiem ar tiem bērniem, kuri pasākumu apmeklē bez Covid-19 sertifikāta vai ar Covid-19 testēšanas sertifikātu. Minētajā sektorā jāievēro visi tā saucamajā "dzeltenā režīma" pasākumu organizēšanā noteiktie drošības nosacījumi.

Organizētos pasākumos jaukta tipa publikai - daļēji drošajā, tā sauktajā "dzeltenajā režīmā"-, kuros piedalās gan vakcinēti, gan Covid-19 pārslimojuši, gan pirms pasākuma Covid-19 testu veikuši apmeklētāji, uzrādot atbilstošu digitālo sertifikātu, pieļaujamais apmeklētāju skaits turpmāk noteikts līdz 300 personām telpās un 500 personām ārpus telpām.

Šādos pasākumos joprojām būs jāievēro iepriekš noteiktās drošības prasības. Pasākuma apmeklētājiem jāatrodas, fiksētās, personalizētās sēdvietās. Blakus sēdvietās var atrasties ne vairāk kā divas personas, kuras nav no vienas mājsaimniecības, un ne vairāk kā desmit personas, tajā skaitā četri pieaugušie un seši bērni no vienas mājsaimniecības.

Starp katrām blakus esošajām attiecīgi divām vai vienas mājsaimniecības sēdvietām tiek nodrošināta ne mazāk kā divu sēdvietu distance. Sēdvietas rindās tiek izkārtotas, nodrošinot divu metru distancēšanos no priekšā un aizmugurē sēdošajiem. Apmeklētāji, kas atrodas dažādos norobežotos telpas sektoros, savstarpēji nesatiekas.

Tāpat nedrīkst pieļaut apmeklētāju vai personāla drūzmēšanos, jānodrošina divu metru distances ievērošana ārpus sēdvietām. Pasākuma rīkotājs nodrošina biļešu personalizāciju. Personalizācija ietver šādu informāciju par apmeklētāju: vārds, uzvārds, kontakttālrunis, konkrētā sēdvieta pasākumā. Informāciju pasākuma rīkotājs glabā vienu mēnesi un to nodot Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC) pēc tā pieprasījuma. Mutes un deguna aizsegs apmeklētājiem jālieto pasākumos, kuri notiek telpās, bet nav jālieto pasākumos ārpus telpām.

Saglabājas esošais regulējums arī epidemioloģisko prasību nodrošināšanai plašsaziņas līdzekļu raidījumos - mutes un deguna aizsegu var nelietot persona, kurai ir derīgs sadarbspējīgs sertifikāts, un, ja raidījumā piedalās ne vairāk kā 30 dalībnieki vai vienai personai tiek nodrošināti ne mazāk kā desmit kvadrātmetri no raidījuma telpas platības. Ja iespējams, starp raidījuma dalībniekiem nodrošināma divu metru distance.

Piešķir līdzekļus veselības aprūpes pakalpojumiem bērniem ar autiskā spektra traucējumiem

Lai līdz šā gada beigām nodrošinātu valsts apmaksātu pakalpojumu ieviešanu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem un sāktu pakāpenisku epidurālās anestēzijas pieejamības uzlabošanu dzemdību procesā, valdība atbalstīja 423 052 eiro finansējuma piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Kā aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā (VM), no šīs summas 13 654 eiro eiro ļaus līdz gada beigām nodrošināt autiskā spektra traucējumu diagnostikas pakalpojumu bērniem, savukārt 6840 eiro paredzēti, lai izstrādātu vienotu diagnostikas metodiku un ieviešanu visā valstī, ko nodrošinās Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas speciālisti.

Savukārt 402 558 eiro paredzēti, lai sāktu valsts apmaksātas epidurālās anestēzijas pakalpojuma pieejamības uzlabošanu, paplašinot pakalpojuma saņemšanas nosacījumus un ieviešot vienotu pieeju ārstniecības iestādēs.

VM skaidro, ka, ņemot vērā speciālistu skaitu, noslodzi un ārstniecības iestāžu kapacitāti, kā arī pieejamo finansējumu, epidurālo anestēziju šobrīd nav iespējams nodrošināt ikvienai sieviete, kura to vēlas. Sadarbībā ar Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju un Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociāciju noteiktas un iekļautas vienotas medicīniskās indikācijas, kad epidurālā anestēzija ieteicama prioritāri, tādējādi ļaujot laikus plānot, kad būtu nepieciešams izmantot šo pakalpojumu.

Anestēzija noteikta tādos gadījumos, kā piemēram, sistēmiskas saslimšanas grūtniecības laikā, nekontrolēta grūtniecības hipertensija, cukura vielmaiņas traucējumi - slikta glikēmijas kontrole, polihidramnijs, augļa makrosomija, aptaukošanās, dzemdes diskoordinācija, daudzaugļu grūtniecība, priekšlaicīgas dzemdības, augļa attīstības anomālijas un citas indikācijas.

"Soli pa solim, vajadzību pa vajadzībai virzāmies uz universālu veselības aprūpi Latvijā, padarot pakalpojumus cilvēkiem arvien pieejamākus. Šodien pieņemtos lēmumus ar nepacietību gaidījuši topošie un jaunie vecāki. Turpināsim strādāt pie risinājumiem arī citās jomās," norāda veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Lēmums par pakalpojumu pieejamības uzlabošanu pieņemts pamatojoties uz Latvijas iedzīvotāju kolektīvajiem iesniegumiem Saeimā šā gada maijā, kad vairāk nekā 10 000 balsu tika savāktas par valsts apmaksātu pakalpojumu ieviešanu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem un grūtnieču tiesībām uz bezmaksas epidurālo anestēziju.

Abus pakalpojumus plānots attīstīt un nodrošināt arī turpmāk, ik gadu tam atvēlot ap 2,2 miljoniem eiro. Finansējums iekļauts nākamā gada valsts budžeta projektā, kurš vēl jāpieņem Saeimai.

Samazina sporta treniņos vienai personai paredzamo telpas platību

Turpmāk sporta treniņos vienai personai būs jāatvēl 15 kvadrātmetri līdzšinējo 25 kvadrātmetru vietā, paredz Ministru kabineta šodien pieņemtie jaunie noteikumi "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Publiskās lietošanas peldbaseinos ūdens virsmas platība uz vienu personu samazināta no 15 kvadrātmetriem līdz 10 kvadrātmetriem.

Savukārt nemainīgi saglabāta prasība par sešu kvadrātmetru nodrošināšanu vienai personai, kura apmeklē peldētapmācības. Ja treniņu apmeklēs vienas izglītības iestādes vienas klases izglītojamie vienā treniņgrupā, tad noteiktais ierobežojums par telpas vai ūdens virsmas platību netiks piemērots.

Sporta treniņi iekštelpās individuāla apmeklējumā vai grupās, kā arī sporta treniņi āra grupās, varēs notikt epidemioloģiski drošā vai epidemioloģiski daļēji drošā vidē, proti, sporta treniņos varēs ierasties gan ar Covid-19 vakcinācijas un pārslimošanas sertifikātu, gan personas ar negatīvu Covid-19 testu.

Regulējumā nemainīgi saglabāta prasība, ka grupu treniņos vienā treniņgrupā vienlaikus organizēti varēs pulcēties ne vairāk kā 20 personas. Ja to pieļauj attiecīgās sporta treniņu norises telpas platība, būs jānodrošina, ka dažādu treniņgrupu plūsmas fiziski nepārklājas, kā arī jānodrošina to darbības atsevišķu uzraudzību, lai vienlaikus var norisināties vairāku treniņgrupu darbs.

Saglabāta prasība arī par to, ka iekštelpu sporta norises vietas apmeklējuma laikā jāievēro divu metru distance, izņemot sporta treniņa telpu, kurā notiek treniņprocess. Nodarbības laiks nedrīkstēs pārsniegt 90 minūtes un piepildījums ģērbtuvēs - līdz 25%.

Sporta treniņā nedrīkst piedalīties personas, kuras nav tieši iesaistītas tā organizēšanā un norisē, tai skaitā izglītojamo likumiskie pārstāvji.

Skaita ierobežojums nav attiecināms uz pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības mācību saturā paredzētām sporta stundām. Šīs stundas gan ārā, gan iekštelpās var notikt visiem vienas klases izglītojamiem.

Testēšana arī turpmāk organizēs atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) tīmekļvietnē publicētajam algoritmam. Covid-19 testu neveic pirmsskolas izglītības pakāpes izglītojamiem, kā arī personas ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.

Līdz 17.oktobrim komandu sporta spēļu starptautisko un augstāko līgu sporta sacensībās, ja tajās izcīnīts Latvijas čempiona tituls pieaugušajiem, kā arī āra sporta sacensībās varēs piedalīties arī personas bez derīga sertifikāta.

Noteikumi stāsies spēkā 11.oktobrī.

Stacionāros prioritāri veselības aprūpes pakalpojumus sniegs neatliekamiem, akūtiem un Covid-19 pacientiem

Veselības aprūpes pakalpojumus varēs saņemt visi, kuriem ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Personām, kurām šī sertifikāta nav, ārstniecības iestāde veiks Covid-19 testu, izņemot ieslodzīto veselības aprūpi, ko nodrošina ieslodzījuma vietās, kā arī izņemot starptautiskajos līgumos, kas ir saistoši Latvijai, noteiktos gadījumos.

Lai nodrošinātu prioritāros veselības aprūpes pakalpojumus, stacionārās ārstniecības iestādes ierobežo vai pārtrauc plānveida stacionāro un dienas stacionāra pakalpojumu sniegšanu, turpinot nodrošināt dienas stacionārā pakalpojumus, kas tiek sniegti, lai nodrošinātu attiecīgu terapiju, proti, ķīmijterapiju, bioloģisko medikamentu terapiju, orgānu aizstājējterapiju, staru terapiju, veselības aprūpes pakalpojumus hematoloģijā, metadona un buprenorfīna aizvietojošo terapiju.

Tāpat tiks nodrošināta to pacientu veselības aprūpe, kuriem jāturpina vai jāpabeidz stacionārā neatliekamā kārtā sāktā ārstēšana, invazīvā kardioloģija, invazīvā radioloģija.

Tiks nodrošināta akūtā un neatliekamā medicīniskā palīdzība, onkoloģiskās, dzīvību glābjošas operācijas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas dēļ var iestāties invaliditāte.

Būs pieejami arī veselības aprūpes pakalpojumi onkoloģijas, HIV/AIDS, tuberkulozes, psihiatrijas, lipīgās ādas slimību un seksuāli transmisīvo slimību un traumatoloģijas pacientiem.

Tiks nodrošināti akūtās un subakūtās rehabilitācijas pakalpojumi personām, kurām pakalpojumu atlikšana var radīt invaliditātes risku vai darbspēju zudumu, tai skaitā bērniem, kuriem rehabilitācijas pakalpojumu atlikšana var ievērojami pasliktināt funkcionēšanas spējas.

Ārstniecības iestādes ambulatoro speciālistu konsultācijas iespēju robežās nodrošina attālināti. Ja konsultācijas nav iespējams nodrošināt attālināti, ārstniecības iestādēm pacienti būs jāpieņem tikai pēc pieraksta, nosakot precīzu ierašanās laiku veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai, ar pietiekamu laika periodu starp pacientu pieņemšanu, lai nodrošinātu, ka viņi nesatiekas.

Personām, kas sniedz veselības aprūpes pakalpojumus ārstniecības iestādēs un aptiekās, un nonāk saskarē ar pacientiem vai aptieku klientiem, jābūt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātam.

Lai pacientiem nodrošinātu stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) pacientu stacionē tuvākajā pieejamajā stacionārajā ārstniecības iestādē, kura nodrošina pacienta veselības stāvoklim atbilstošu veselības aprūpi.

Stacionārās ārstniecības iestādes pienākums ir sniegt palīdzību visiem pacientiem, kas uzņemšanas nodaļā nogādāti ar NMPD brigādēm vai ieradušies paši.

Ja stacionārās ārstniecības iestādes nevar nodrošināt prioritāros veselības aprūpes pakalpojumus pieejamo resursu trūkuma dēļ, tām jāinformē NMPD, ievadot informāciju Operatīvajā datu panelī, un Veselības ministriju (VM), lai VM valsts sekretārs nepieciešamības gadījumā varētu sasaukt Valsts operatīvās medicīniskās komisijas sēdi, kurā pieņemtu lēmumu par turpmāko rīcību, kas būtu saistoša visām ārstniecības iestādēm.

Ierobežotu intensīvās terapijas resursu izmantošana un pacientu prioritizēšana tiek noteikta, ievērojot galvenos principus un kritērijus, proti, palīdzība tiek sniegta iespējami lielākam pacientu skaitam, visi pacienti neatkarīgi no noteiktās diagnozes tiek vērtēti pēc vienotiem kritērijiem.

Pacientu izvērtējums jāveic bez diskriminācijas, savukārt lēmumu pieņem konsīlijs. Vērā tiek ņemta pacienta griba par atteikšanos no ārstēšanas kopumā vai no konkrētas ārstniecības metodes.

Pieņemto lēmumu par prioritizācija jeb terapijas pieejamība regulāri pārskata. Pārtraucot intensīvās terapijas aprūpi, tiek nodrošināta cita pieejamā ārstēšana.

Saskaņā ar valdībā pieņemtajiem noteikumiem, pacienta izvērtējums ir jābalsta uz starptautiski atzītām kritiski slimo pacientu novērtēšanas skalām un citiem nozīmīgiem klīniskajiem kritērijiem.