Straujais elektroenerģijas cenu kāpums ir ļoti neparasta situācija, un iepriekš tā nav bijis, tāpēc nevienam nav gatavas receptes, kā to risināt. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" atzina enerģētikas eksperts un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) doktorants Reinis Āboltiņš.
Viņš skaidroja, ka iemesls cenu kāpumam ir komplekss, proti, to ietekmēja ūdens trūkums hidroelektrostacijās, mazāk vēja, kā arī dabasgāzes cenu kāpums. Eksperts norādīja, ka Latvija šajā ziņā nav unikāla – tāda situācija ir arī Baltijā, Eiropā un ārpus tās.
"Cenu ziņā tā ir ļoti neparasta situācija, tā nav bijis. Ir bijis, ka naftas cenas uzkāpj, bet tā, ka elektroenerģijas cena uzkāpj tik augstu, tā nav bijis,"
sacīja Āboltiņš un norādīja, ka šajā situācijā nav arī politiska konteksta, kas novedis pie cenu kāpuma, tāpēc arī politiski nav iespējams likt samazināt cenas.
Pēc eksperta teikā, "situācijas unikālums" nozīmē arī to, ka nevienam nav gatavas receptes, kā būtu jārīkojas. Viņš minēja par citu valstu pieredzi, piemēram, Lielbritānija apsver iespēju uz noteiktu periodu samazināt nodokļus – akcīzes vai vides nodokli, bet Spānijas valdība diskutējusi par to, kā mazināt mājsaimniecību maksājumus.
Kā vēl iespējamus virzienus Āboltiņš minēja ogļskābās gāzes (CO2) izmešu cenu samazināšanu, kas samazinātu arī fosilā kurināma cenas, taču tas varētu ietekmēt Eiropas Zaļā kursa plānus.
Vienlaikus viņš norādīja, ka pārāk daudz instrumentu nav, vien ar nodokļiem vai atbalstu mājsaimniecībām saistītie.
