Līdz 2022. gada beigām ir plānots pabeigt visu aktīvo likvidējamās "ABLV Bank" kreditoru pārbaudes. Tomēr pēc šī termiņa paliks vēl tie kreditori, kuri ar banku nesadarbojas, kā arī būs jāgaida tiesas nolēmumi lietās, kurās kreditoru līdzekļiem ir uzlikti aresti. Tādēļ visdrīzāk likvidējamā "ABLV Bank" turpinās pastāvēt vēl kādus piecus gadus, intervijā aģentūrai LETA prognozē "ABLV Bank" likvidators, zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs. 

Viņš atzīst, ka pašlaik tiesā ir bijuši vien uz rokas pirkstiem skaitāmi gala nolēmumi. Savukārt jau drīzumā būtu jāgaida lielāks vilnis ar spriedumiem, kuri vai nu bankā esošajiem līdzekļiem arestus atcels, vai arī atzīs to aizdomīgo izcelsmi un konfiscēs par labu valstij. Tad arī varēs spriest, kāda nauda pārsvarā bankā ir bijusi.

Vai bankas likvidācijas process norit atbilstoši sākotnējiem plāniem un izdosies ar visiem kreditoriem norēķināties piecu gadu laikā, vai arī būs nepieciešams pagarinājums?

Atbilde uz šo jautājumu ir sadalāma divās daļās. Tas, ko bija plānots izdarīt piecos gados, tiks izdarīts piecos gados. Proti, līdz nākamā gada beigām ir plānots pabeigt visu aktīvo kreditoru pārbaudes. Tiem, kuriem līdzekļi būs izmaksājami, tie tiks izmaksāti. Tiem, kuriem līdzekļi tiks iesaldēti un arestēti, tie būs arestēti un gaidīs tiesas lēmumu. Respektīvi, pārbaužu process jeb darbs ar aktīvajiem kreditoriem noslēgsies paredzētajā termiņā.

Tomēr, laikam ejot, kļuva skaidrs, ka likvidācijas periods būs pagarināms dažādu iemeslu dēļ. Galvenie iemesli ir divi. Pirmkārt, mums ir daļa kreditoru, kurus mēs saucam par neaktīvajiem. Viņiem nav pagarināti pilnvaru termiņi, viņi bankai nav sasniedzami, ar banku nekomunicē. Attiecīgi paredzētajā termiņā tiek veiktas to kreditoru pārbaudes, kuri grib savu naudu saņemt. Tie, kuri negrib, paliks pēc šo piecu gadu perioda.

Otrkārt, ir skaidrs, ka nākamā gada beigās bankas kontos būs noteikts naudas apjoms, kas būs arestēts. Mums vienkārši būs jāgaida gala nolēmumi kriminālprocesos - vai tie būs par konfiskāciju un attiecīgi šo līdzekļu iemaksāšanu valsts kasē vai par kriminālprocesa izbeigšanu, kas attiecīgi nozīmēs naudas izmaksu kreditoram. Bet tas nav process, ko mēs no savas puses spētu ietekmēt. Mums vienkārši būs jāsagaida gala nolēmumi, kas var aizņemt vēl divus trīs gadus. Šī darba ātrumu un intensitāti kaut kādā mērā var ietekmēt arī paši arestēto līdzekļu īpašnieki, sadarbojoties vai nesadarbojoties ar izmeklēšanu.

Tādēļ var rezumēt, ka aktīvais likvidācijas periods līdz nākamā gada beigām ir jāpabeidz. Tāds ir plāns, un tas šobrīd izskatās reāli izdarāms. Tad paliks dažādas "astes", un šim procesam, domāju, mēs varam rēķināt klāt vēl kādus četrus piecus gadus diezgan droši. Taču tas būs neaktīvais likvidācijas periods ar jau ievērojami mazākiem resursiem, mazāk darbinieku, mazāk atlikušo procesu, kas ir veicami.

Tomēr tas nozīmē, ka likvidējamā banka turpinās pastāvēt un nebūs tā, ka jūs šos tiesvedību procesos esošos naudas līdzekļus vienkārši kādam nodosiet?

Tāda plāna šobrīd nav, un, visdrīzāk, likvidējamā banka turpinās pastāvēt vēl kādus gadus piecus.

Kādā likvidācijas stadijā jūs atrodaties pašlaik, un cik no kreditoru prasībām jau ir apmierinātas?

Pašlaik finiša taisnē ir privātpersonu un mazo un vidējo uzņēmumu pārbaudes. Tie tiek dēvēti par otrās kārtas kreditoriem, un visi vai gandrīz visi no tiem ir pārbaudīti. Līdz ar to mēs faktiski jau vairākus mēnešus aktīvi nodarbojamies ar turpmāko kreditoru kārtu pārbaudēm, kas ir jau lieli uzņēmumi ar lieliem kontu atlikumiem.

No kopējiem nedaudz vairāk kā 3200 kreditoriem pārbaudes ir pabeigtas par aptuveni 1200 kreditoriem, un ir atlikuši aptuveni 2000. Līdz nākamā gada beigām tad arī redzēsim, cik būs palikuši nepārbaudāmie jeb neaktīvie kreditori, kas ar mums nesadarbojas. Pašlaik ir prognoze, ka tie varētu būt daži simti. Te jāpiemin, ka bankai uz likvidācijas sākumu bija ap 20 000 klientu, ar lielāko daļu no šiem kreditoriem banka nekavējoties norēķinājās caur noguldījumu garantiju fondu.

Par kādu summu bankas kontos ir runa šo kreditoru gadījumā, kuri nesadarbojas un potenciāli var arī nesadarboties?

Runa ir par līdzekļiem ļoti plašā spektrā - no dažiem simtiem eiro līdz vairākiem desmitiem miljonu eiro. Kopējais prasījumu apjoms šiem neaktīvajiem kreditoriem šobrīd nepārsniedz 10% no kopējās sākumā atzīto prasījumu summas.

Vai ir arī skaidri iemesli, kāpēc viņi nekomunicē ar banku?

Mēs esam mēģinājuši to analizēt, un iemesli varētu būt vairāki.

Ir daļa ar salīdzinoši nenozīmīgām summām, kas, iespējams, saviem noguldījumiem bankā ir atmetuši ar roku un necer tos saņemt kaut kādu iemeslu dēļ. Tostarp, iespējams, apzinoties līdzekļu nekārtīgo izcelsmi, viņi nevēlas tapt iesaistīti nekādos pārbaudes procesos un labāk zaudē naudu nekā sniedz ziņas par tās izcelsmi.

Tomēr es domāju, ka lielākā daļa klientu ir tāda, kas vienkārši rēķina izmaksas. Likvidācijas process notiek jau ilgāku laiku, viņi īsti nezina, kurā brīdī sāksies viņu kontu pārbaudes, bet nerezidentu kompāniju uzturēšana, protams, ir maksas pasākums. Ikgadējā maksa reģistrācijas aģentiem par kompāniju uzturēšanu un citas izmaksas var būt no dažiem līdz pat desmit un vairāk tūkstošiem eiro gadā. Tādēļ noteikti daļa taupa naudu, gaida, kad būs pārbaude, ar aprēķinu, ka tad arī šīs kompānijas atjaunos, pilnvaras nokārtos un vai nu ies pēc naudas, vai uz tiesu atkarībā no tā, kas būs ar viņa līdzekļiem noticis.

Katrā ziņā mums joprojām ir pietiekami daudz darbinieku, kas strādā ar klientiem, un viens no viņu uzdevumiem ir censties ar viņiem sazināties vai sazināties ar pēdējiem zināmajiem pārstāvjiem un lūgt sniegt informāciju, vai kompānija joprojām eksistē, vai tai tiks pagarinātas pilnvaras utt. Neaktīvo kreditoru skaits arī mainās, jo kādam pilnvaras beidzas, kāds tās atjauno.

Tad tomēr nevar apgalvot, ka neaktīvajiem kreditoriem kontos pilnīgi noteikti ir apšaubāmas izcelsmes nauda?

Attiecībā uz kādu daļu šāds pieņēmums varētu būt pareizs, bet noteikti ne uz visiem.

Es pat domāju, ka to nevar attiecināt uz lielāko daļu, jo mēs redzam, ka ir tādi, kuru pilnvaras nav pagarinātas divus gadus, ir tādi, kuriem neaktīvais periods ir kāds pusgads, ir tādi, kuri saka, ka viņi ir pilnvaru atjaunošanas procesā. Stāsti ir visdažādākie.

Vienlaikus es gribu uzsvērt, ka uzņēmumu vai to pilnvaru darbības nepagarināšana noteikti neuzlabo šādu kreditoru izredzes saņemt savus finanšu līdzekļus. Tā vai citādi šo kreditoru pārbaudes tiks veiktas, un fakts, ka viņi nesadarbojās ar banku, jau pats par sevi ir pietiekami nopietna riska pazīme, kura tiks ņemta vērā, izvērtējot šo kreditoru prasījumus. Tas var būtiski pasliktināt viņu izredzes saņemt savus naudas līdzekļus. Tādēļ es visus aicinātu šādu taktiku neizvēlēties.

Kāda ir situācija ar tiem bankas klientiem, par kuriem pārbaudes jau ir beigušās? Cik daudz no šiem līdzekļiem ir iesaldēti un pēc tam ir uzlikts arests?

Kopumā tā ir vērā ņemama daļa no visiem pārbaudītajiem kreditoriem. Es gan negribētu publiski saukt skaitļus, jo šobrīd tie vēl neko īsti reprezentatīvu nepasaka. Līdz šim ir bijis maz gala nolēmumu tiesā. Turklāt gala nolēmumi ir bijuši arī par kriminālprocesa izbeigšanu un aresta atcelšanu. Tātad izmeklēšanas rezultātā ir konstatēts, ka ar līdzekļiem tomēr viss ir kārtībā, un tie attiecīgi ir izmaksāti. Tāpat ir arī daži nolēmumi, kur ar tiesas spriedumu ir konstatēta līdzekļu noziedzīga izcelsme, un tie ir pārskaitīti valsts kasē. Bet gan vieni, gan otri nolēmumi pašlaik ir uz rokas pirkstiem skaitāmi. Tādēļ tādu rezumējumu, cik ir bijuši labi klienti, cik ir bijuši ne tik labi klienti, cik ir bijusi godīgi nopelnīta nauda, cik neskaidras izcelsmes vai noziedzīgi iegūtas naudas, mēs varēsim savilkt vairāk uz bankas likvidācijas beigām.

Secinājumus varēsim izdarīt tad, kad lēmumi būs par vismaz vairāk nekā pusi klientu. Šobrīd fakts ir tikai tāds, ka par ievērojamu daļu no pārbaudītajiem finanšu līdzekļiem notiek tālākas pārbaudes daudzu kriminālprocesu ietvaros. Kādi pārsvarā būs gala nolēmumi, vēl ir grūti pateikt, jo šobrīd tie ir gan ar pozitīvu, gan negatīvu iznākumu klientiem. Turklāt šo gala nolēmumu vēl ir ļoti maz.

Vai tiesas lēmumi, kuros līdzekļi ir atzīti par aizdomīgas izcelsmes un ir ieskaitīti par labu valstij, ir bijuši par lielām summām?

Nē, tās ir salīdzinoši nelielas summas, tie nav nekādi miljoni. Gan viena, gan otra veida gala lēmumi pašlaik ir bijuši par salīdzinoši nelieliem noguldījumiem. Viss pārējais vēl ir procesā.

Cik bieži bankas kādreizējie klienti pie jums vēršas ar sūdzībām, tostarp par ilgo vērtēšanas laiku?

Sūdzības, protams, ir, un mēs objektīvi arī saprotam klientu bažas un neapmierinātību, jo likvidācijas process ilgst nu jau vairāk nekā trīs gadus. Šo sūdzību gan nav daudz.

No klientiem mēs neslēpjamies, viņiem visiem ir zināmas bankas e-pasta adreses, telefoni un viņi var sazināties un noskaidrot, kādā stadijā ir viņu pārbaude. Es domāju, ka centieni pēc iespējas atvērtāk ar viņiem komunicēt, ciktāl tas ir iespējams, arī noņem kādu daļu no potenciāli iespējamām sūdzībām. Bet, protams, ka visi nekad nebūs ar situāciju mierā un ir gadījumi, kad mēs saņemam arī rakstveida sūdzības. Tad arī cenšamies sniegt atbildes un skaidrot, kas ar katra konkrētā klienta lietu notiek.

Šogad tika pieņemts lēmums daļu "ABLV Bankas" kredītportfeļa pārdot bankai "Citadele". Cik daudz no aktīviem vēl ir palicis likvidējamās bankas rīcībā?

Pēc kredītportfeļa daļas pārdošanas "Citadelei" bankai ir atlicis kredītportfelis aptuveni 88 miljonu eiro apjomā. Aptuveni trešdaļa no tiem ir hipotekārie kredīti, pārējie ir komerckredīti. Atlikušā kredītportfeļa kopīga pārdošana nav paredzēta. Tā kā likvidācijas process ir paredzams vēl vismaz piecus gadus, tad lielākā daļa no šiem kredītiem tiks atgūti un attiecībā uz nemaksātājiem tiks piemērota piedziņa. Laika tam pietiek. Vienlaikus tiek apsvērta atsevišķu kredītportfeļa segmentu pārdošana, piemēram, runa ir par nerezidentu kredītiem vienā vai otrā valstī, varbūt vēl hipotekārie kredīti. Darbs turpinās, un katrā ziņā šī bankas rīcībā palikusī kredītportfeļa daļa nav mūsu lielākā problēma, jo tā joprojām rada arī kādus ieņēmumus bankai.

Tāpat aktīvos mums ir atlicis vērtspapīru portfelis aptuveni 105 miljonu eiro apjomā. Tostarp ir obligācijas ar dažādiem dzēšanas termiņiem. Tie ir likvīdi aktīvi, kuri likvidācijas gaitā tiks vai nu pārdoti, vai arī obligācijas pēc to darbības termiņa beigām dzēsīsies.

Tad, visbeidzot, ir līdzdalība bankas meitassabiedrībās, kas ir ap 141 miljonu eiro apjomā. Lielākajā daļā šo līdzdalību ir plānots saglabāt līdz pat likvidācijas beigām, un tā varētu palikt kā likvidācijas kvota.

Viss pārējais ir naudas līdzekļi Latvijas Bankā un kredītiestādēs. Kopējā Bankas rīcībā esošā naudas apjoma summa ir ap 1,7 miljardiem eiro.

Cik pašlaik ir darbinieku, un kad varētu sākties to skaita samazināšana?

2018. gada februārī, kad likvidācija sākās, bija ap 670 darbiniekiem. Pašlaik darbinieku skaits ir ap 190. Nākamais lielākais darbinieku skaita samazinājums varētu būt sagaidāms nākamā gada beigās vai 2023. gada sākumā, kad pamata pārbaudes būs pabeigtas un tik apjomīgs ikdienas darbs vienkārši vairs nebūs nepieciešams.

No manas un no visu likvidatoru puses ir jāsaka liels paldies darbiniekiem, kuri, neskatoties uz to, ka ir labi saprotams, ka mēs strādājam likvidējamā uzņēmumā, šo darbu turpina. Turklāt darbs nav vienkāršs, jo ļoti daudzi jautājumi prasa nestandarta risinājumus, lielu iedziļināšanos un radošu pieeju. Darba režīms tiešām ir pietiekami stresains, un paldies visiem kolēģiem, kuri ar to pat apbrīnojami labi tiek galā un padara šo likvidācijas procesu iespējamu.