Covid-19 ⟩ Jaunais pārvaldības regulējums ir "stipri par vāju", norāda speciālists

Slimnīcas gaitenis. Ilustratīvs attēls.

FOTO: Paula Čurkste/LETA

Šonedēļ valdības pieņemtais jaunais Covid-19 pārvaldības regulējums ir "stipri par vāju" sekmīgai infekcijas izplatības ierobežošanai, turklāt nav skaidrs valdības "plāns B", kas tiks darīts, ja esošie lēmumi nesniegs cerēto rezultātu, šādu viedokli ceturtdien intervijā TV3 pauda valdību konsultējošās starpdisciplinārās ekspertu grupas pārstāvis, Pārresoru koordinācijas centra (PKC) darbinieks Vladislavs Vesperis.

Vesperis atkārtoja ekspertu grupas viedokli, ka ar augstu varbūtību valdības pieņemtais regulējums vairs nespēs apturēt straujo Covid-19 izplatības pieaugumu, jo ir par vāju. Slimības izplatības rādītāji jau pašlaik tuvojas iepriekšējā viļņa augstākajam līmenim, taču tad sadzīves ierobežojumi bija daudz stingrāki.

Ekspertu pārstāvis atzina, ka pozitīvu ietekmi uz situāciju atstāj aptuveni puses sabiedrības vakcinēšanās pret Covid-19, taču otra - nevakcinētā - puse ir ļoti liels cilvēku skaits, kur slimībai izplatīties, novedot pie veselības aprūpes sistēmas pārslodzes.

Komentējot, kāpēc valdība pieņem situācijas risināšanai nepietiekamus lēmumus, Vesperis pieļāva, ka tas notiek tādēļ, ka jārīkojas ļoti ātri, kā arī tādēļ, ka valdība spēj pieņemt tikai tādus lēmumus, par kuriem spēj politiski vienoties, tostarp ņemot vērā sabiedrības noskaņojumu.

Kā negatīvu aspektu Vesperis uzsvēra neskaidrību - ja pieņemtie pasākumi nelīdzēs, tad kāds ir valdības "plāns B" un kādi pasākumi tiks īstenoti Covid-19 izplatības apturēšanai.

Vesperis atzīmēja, ka, ekspertu skatījumā, augstas Covid-19 izplatības apstākļos ierobežojumi tomēr var skart arī vakcinētos iedzīvotājus, piemēram, ja valstī nāksies noteikt "lokdaunu", tad grūti iedomāties, kā varētu izkontrolēt, lai ārpus mājām dodas tikai vakcinētie. Premjers Krišjānis Kariņš (JV) tikmēr ir solījis, ka ierobežojumi vakcinētajai sabiedrības daļai būšot minimāli.

Uz valdības galda bijuši vairāki iespējami rīcības scenāriji, piemēram, Vesperim labāks šķitis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Krīzes vadības nodaļas vadītāja Kaspara Druvaskalna piedāvājums, jo tas paredzējis stingrākus un ilgstošākus ierobežojumus. Vesperis uzskata, ka lielāki ierobežojumi būtu nepieciešami sabiedriskajā transportā un tirdzniecībā.

Tāpat eksperts uzskata, ka šovasar Saeimā notikusī atteikšanās no "obligātās vakcinēšanas" likuma devusi nepareizu signālu sabiedrībai, daļa kuras sākusi domāt, ka ierobežojumi vairs nebūs nepieciešami.