Latvijas Bankas pārstāvis: Covid-19 krīze būtiski atšķīras no visām citām krīzēm, ko Latvija jebkad ir piedzīvojusi

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

FOTO: Paula Čurkste/LETA

Pirmais Covid-19 vilnis bija liels pārsteigums visiem, tomēr katrs nākamais vilnis ekonomikai nodara arvien mazāku skādi, izriet no Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes sacītā šodien Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par valdības rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanā.

Viņš stāstīja, ka Covid-19 krīze būtiski atšķīras no visām citām krīzēm, ko Latvija jebkad ir piedzīvojusi. Pēc viņa paustā, pandēmijas viļņveidīgā ietekme ir radījusi ekonomikā tādus kā "amerikāņu kalniņus", jo krīzes radītais sākotnējais ekonomikas kritums bijis ļoti straujš.

Konfidences rādītāji, kas raksturo vispārējo konjunktūras situāciju tautsaimniecībā, esot būtiski nokritušies, un sekojot saslimstības un ierobežojumu gaitai, ekonomikas attīstība bijusi viļņveidīga.

"Ekonomika svārstās, bet fundamentālas problēmas ekonomikā nav," secinājis eksperts. Viņaprāt, tas nozīmē, ka jāpalīdz ekonomikai pārdzīvot krasās svārstības, neradot paliekošas negatīvas sekas.

Rutkaste norādīja, ka pandēmiju iezīmēja asimetrija, proti, dažādas nozares tika ietekmētas ar lielāku vai mazāku kaitējumu. Pakalpojumu nozares, kuru darbības specifika ir cilvēku apkalpošana klātienē, cieta visvairāk.

Krīzes ietekme tautsaimniecībā vērtējama kā ļoti plaša, un kritumi esot milzīgi. Tāpat nopietni krities arī nozaru apgrozījums - atsevišķās jomās pat līdz 60-70%.

Sākotnēji, krīzei iestājoties, bija domas, ka atbalstu varētu fokusēt tieši ietekmētajām nozarēm, kas šķistu leģitīmi, jo tur ietekme ir būtiskāka, tomēr, eksperta ieskatā, tad virkne citu nozaru "paliktu aiz borta" un skāde tautsaimniecībā būtu bijusi daudz lielāka.

Savukārt salīdzinot Latvijas rādītājus Eiropas mērogā, Rutkaste secinājis, ka pandēmijas ietekme kopumā Latvijā bijusi diezgan "mērena".

"Skaidrs, ka krīze visus skāra smagi, bet citās Eiropas valstīs, īpaši Dienvidvalstīs, ekonomikas kritums bija burtiski lielāks nekā Latvijā," pauda Latvijas Bankas pārstāvis, piebilstot, ka to ietekmēja vairāki faktori, piemēram, ekonomikas struktūra.

Viņš norādīja, ka Dienvidvalstīs lielāku īpatsvaru ekonomikā ieņem tūrisms, kā arī tur smagas sekas bija vīrusa izplatībai, sevišķi pirmajā vilnī, kad ierobežojumi minētajās valstīs bija daudz striktāki.

Eksperta vērtējumā, Latvijā krīzes laikā sniegtie atbalsta apjomi, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, bijuši diezgan saprātīgi. Viņš stāstīja, ka Latvijas relatīvā pozīcija atbalstu apjomā bijusi ļoti līdzīga krīzes negatīvajai ietekmei.

Rutkaste teica, ka atbalsts Latvijā atbildis faktiskajai ekonomiskajai situācijai un krīzes ietekmei uz ekonomiku. Viņaprāt, krīzē sniegtais atbalsta apjoms bijis gana atbilstošs.

Tāpat Latvijas Bankas pārstāvis pauda viedokli, ka, pateicoties krīzes atbalstam, bezdarbs nav būtiski pieaudzis un šobrīd ir pat zemāks nekā pirms pandēmijas krīzes. Viņaprāt, strādā atbalsta mehānisms, kas mērķēts uz darba tirgu, proti, gan dīkstāves pabalsti, gan algu subsīdijas būtiski amortizēja bezdarba pieaugumu. Ja šāds atbalsts iedzīvotājiem nebūtu bijis pieejams, Rutkaste lēš, ka bezdarbs būtu būtiski pieaudzis.

"Krīze pati par sevi bija diezgan nopietna, taču valdības atbalsts ļāva bezdarbu noturēt zemā līmenī," akcentēja eksperts, piebilstot, ka daudzi uzņēmumi izies no krīzes atkopušies un varēs veiksmīgi turpināt savu darbību.

Vienlaikus Rutkaste teica, ka netieši atbalstu guvušas arī bankas, jo nepasliktinājās banku klientu maksātspēja. Viņš piebilda, ka līdz ar iestāšanos eirozonā, Latvija ir guvusi diezgan būtisku kapacitātes pieaugumu atbalsta sniegšanai krīzes laikā.

"Atšķirībā no iepriekšējām krīzēm, kad valstij bija jāsašaurina aizņemšanās iespējas finanšu tirgos, primāri fokuss bija uz budžeta deficīta mazināšanu. Šai krīzē tā nebija problēma. Latvijas labais veselības stāvoklis ieejot krīzē, ļāva aizņemties visus nepieciešamos līdzekļus ar ļoti izdevīgu procentu likmi, un sniegt atbalstu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un netieši arī banku sektoram," klāstīja Rutkaste.

Viņš arī uzteica Eiropas Savienības (ES) atveseļošanas plānu "Next Generation EU", kā rezultātā turpināsies atbalsts arī pēc pandēmijas. Viņaprāt, ja valdība nebūtu sniegusi atbalstu un nebūtu pieejami šādi ES instrumenti, šogad ekonomikā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums būtu par pieciem procentpunktiem zemāks nekā tas ir šobrīd. "Ja visa šī nebūtu, mēs diez vai runātu par ekonomikas izaugsmi," atklāja eksperts.

Bez atbalsta pasākumiem būtu lielāks bezdarbs, sliktāka situācija uzņēmumos, kā arī daudzi uzņēmumi vispār bankrotētu. Arī noskaņojums tautsaimniecībā būtu daudz pesimistiskāks.

Vienlaikus, viņaprāt, bijušas dažas nepilnības, kuras būtu jāņem vērā. Viena no lietām, uz kuru Latvijas Banka jau esot norādījusi, ir saistīta ar atbalstu tieši pandēmijas sākumā. Pēc ekspertu domām, optimālāk būtu bijis, ja atbalsta apjoms pandēmijas sākumā būtu lielāks, un šogad tas tiktu mazināts, tomēr realitātē esot otrādi.

Viņa vērtējumā arī ātra reakcija un pietiekami plaša atbilžu sniegšana iedzīvotājiem pandēmijas sākumā būtu palīdzējusi, kā arī būtu bijusi optimāla rīcība no slimības izplatības viedokļa. Tāpat viņš atgādināja, ka sākoties ierobežojumiem un iedzīvotājiem formāli paliekot bez darba iespējām, dažas iedzīvotāju grupas nevarēja saņemt dīkstāves pabalstu vai subsīdijas. Tā vietā cilvēki turpināja savu saimniecisko darbību, piemēram, frizieri devās mājas vizītēs.

"Šajā ziņā valdības atbalsts, vismaz daļēji kompensējot iedzīvotāju straujo ienākumu samazinājumu, būtu ļāvis iedzīvotājiem veiksmīgāk ierobežot mobilitāti," uzskata Rutkaste.

Aktuālākās ziņas