Raidījums: Covid-19 pandēmijā tapušo politisko spēku atbalstītāji dezinformācijai izmanto arī oficiālus datus

Telefons. Ilustratīvs foto.

FOTO: Unsplash

Dezinformācijā par Covid-19 tiek izmantoti arī pilnīgi oficiāli dati. Atliek tikai kaut ko noklusēt, daļu neparādīt, salīdzināt nesalīdzināmo vai sniegt šo datu nepatiesu skaidrojumu, secina Latvijas Televīzijas raidījums "de facto". Raidījums analizē vienu no šādiem piemēriem, kas nesen guva lielu popularitāti sociālajā vietnē "Facebook" un ar to dalījās gan uz Covid-19 skepticisma viļņa tapušo politisko spēku atbalstītāji, gan, piemēram, ārlietu ministra padomniece. 

Tieši Zviedrija, kuras situāciju salīdzināja ar Izraēlu, ir arī vienā no pēdējā laika šādiem piemēriem. Vairāk nekā 3000 cilvēku Facebook dalījušies ar līkņu grafiku, kur Izraēlas saslimstības rādītāji strauji aug, kamēr Zviedrijā – krīt, un ieraksta autors to pamato ar, viņa ieskatā, greizo vakcinācijas un ierobežojumu politiku.

Proti Izraēla ar augošo saslimstības līkni, esot arī līderis piespiedu potēšanā un ierobežojumu ieviešanā, iepretim Zviedrijai – ar zemāko līkni, kur esot diametrāli pretēja pieeja šajā jautājumā.

Tā ir manipulācija, jo ir tikai fragments no plašāka laika nogriežņa, kas atklāj, ka arī Zviedrijai iepriekš klājies sliktāk. Turklāt, analizējot mirstības līknes, situācija Zviedrijā izrādās bijusi dramatiskāka, nekā Izraēlā. Patiesībai neatbilst arī Izraēlas kā līdera izcelšana vakcinācijas ziņā.

Tā bija tiesa agrā pavasarī, kad Izraēlā cilvēki aktīvi vakcinējās, taču kopš tā laika tur vakcinācija teju apstājusies un ir 64% . Tikmēr Zviedrija straujākos apgriezienus uzņēma vasarā un šobrīd vakcinācijas ziņā sāk apdzīt Izraēlu.

Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska atzīst, ka jābūt uzmanīgiem, ko un ar ko salīdzina.

"Ja mēs gribam salīdzināt, tad pirmām kārtam mēs varam salīdzināt vienādas lietas. Vai vismaz maksimāli pietuvinātas lietas.

8

Bet mēs nevaram salīdzināt kāpostus ar kartupeļiem, un tieši tāpat mēs nevaram paņemt vienu pētījumu no vienas valsts un salīdzināt ar citu valsti,” viņa secina.

Izraēlas saslimstības rādītāji līdz septembra vidum gan tiešām auga. Imunizācijas valsts padomes vadītāja atzīst, ka visu atbilžu par to nav, taču jāņem vērā, ka šajā valstī noteiktos reģionos vai reliģiskās kopienās vakcinācija ir izteikti zemāka. Tur arī ieskrienas jaunie uzliesmojumi.

Turklāt atšķiras arī tas, kā katrā valstī definē dažādas lietas. "Tāda būtiskākā lieta pirmā jau ir hospitalizācija. Tas, ko Izraēla uzskata par hospitalizāciju un kad tiek hospitalizēti cilvēki Izraēlā, atšķiras no tā, kā tiek Eiropā hospitalizēti, Amerikas Savienotajās Valstīs.

Tur Izraēlā hospitalizētie cilvēki nebūtu nonākuši stacionārā. Es teiktu, ka arī pie mums viņi nebūtu nonākuši stacionārā. Daudz tādu nianšu, tāpēc šie dati nav salīdzināmai," skaidro Zavadska.

8

Grafiku ar manipulatīvo Zviedrijas un Izraēlas datu salīdzinājumu vietnē Facebook tālāk izplatīja arī bijusī Valsts kontroles preses sekretāre Līga Krapāne, kura no darba aizgāja pēc konflikta ar vadību par Covid testu un vakcināciju apšaubošas vēstules parakstīšanu, un kura tagad pievienojusies Aināra Šlesera politiskajam spēkam, kā arī Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča padomniece Sandra Sondore.

Krapāne dalīšanos ar šo ierakstu komentēt atteicās. Savukārt S.Sondore norādīja, ka pēc dalīšanās esot sekojusi vērtīga diskusija, un arī pati atradusi datus, kas par Zviedriju atklāj citu ainu, un secinājusi, ka par Izraēlu viennozīmīgus datus nemaz nevarot atrast. Taču ziņu viņa nav izdzēsusi.

"Motivācija dalīties ar šo informāciju bija pamudinājums rosināt diskusiju, uz ko norāda attiecīgā ikona virs publikācijas, kas parasti apzīmē domāšanas procesu. Diskusijas par šiem datiem komentāros arī notika. Komentāros bija vērtīgi dati un inteliģenta domu apmaiņa diskusijas dalībnieku starpā, kuras dēļ publikācija arī palika manā ziņu plūsmā," viņa norāda.

Eksperti uzsver, ka, salīdzinot valstu datus, vienmēr ir jāņem vērā blakus faktori. Tāpēc, piemēram, nevar arī vienkāršoti secināt, ka kādi ierobežojumi nav vajadzīgi, ja citās valstīts arī bez tiem ir labi rādītāji. "Viena lieta, kas ir noteikts uz papīra un otrs. Piemēram, mums ir noteiks, ka vajag lietot maskas sabiedriskajā transportā un iekštelpās. Tas uz papīra ir skaidrs. Uz papīra tas ir skaisti uzrakstīts un it kā vajadzētu darboties.

Bet reālajā dzīvē tas nenotiek. Savukārt ir valstis, kur tā būtu tikai rekomendācija, bet cilvēki ļoti labi to izpilda," saka Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs.

8

Tikmēr dezinformācija vai neatbilstoša datu interpretācija krīt auglīgā augsnē. To apliecina gan tas, cik daudz cilvēku sociālajos tīklos šādas ziņas padod tālāk, gan arī attieksme pret vakcināciju, kas lielai daļai joprojām ir, ja ne noraidoša, tad nogaidoša.

Taču tieši vakcinācija ir rādītājs, kur sakarības arī citu valstu salīdzinājumā ir ļoti skaidras, - jo vairāk vakcinēti, jo mazāk saslimušo, hospitalizēto un mirušo, norāda epidemiologs. "Ja mēs paņemsim valstis ar vissliktākajiem vakcinācijas rādītājiem, vissliktāko aptveri, viszemāko, tad tieši šajās valstīs mēs tagad redzam, ka saslimstība pieaug, pieaug diezgan strauji. Diemžēl arī Latvijā un diemžēl arī mūsu kaimiņiem igauņiem arī redzam, ka šis pieaugums ir," norāda Perevoščikovs.

Eiropas Savienībā kopumā ir vakcinējušies 63% iedzīvotāju. Līderos ir Portugāle ar 85% vakcinēto un, piemēram, Spānija, Dānija un Īrija – ar vairāk nekā 70 procentiem. Latvijai un Igaunijai ir ap 45% vakcinēto. Bet zemākie rādītāji ir Bulgārijai, kas septembra beigās nesasniedza pat 20%.

Mirstības ziņā Bulgārija ar lielu atrāvienu savukārt ir priekšgalā. Un tieši mirstība un arī hospitalizācija šobrīd ir būtiskākie rādītāji, izdarot secinājumus par vakcinācijas lietderību.

Iepaliekošos Latvijas rezultātus gan nevar skaidrot tikai ar dezinformāciju. Vakcinācijas process pieklibojis kopš paša sākuma, gan plānojot vakcīnu iepirkumus, gan pēc tam organizējot vakcīnas saņemšanu.

Par procesa organizēšanu atbildīgie tagad gan sola mainīt pieeju, uzrunāt individuālāk un braukt pie cilvēkiem ar vakcinācijai speciāli aprīkotiem autobusiem.

Saslimstība strauji pieaug gan tieši tagad, līdz ar to laika nemaz vairs nav. Un, lai arī plānos tiek zīmēts, ka vasarā iecerēto 70% aptveri pie esošā vakcinācijas tempa varētu sasniegt gada beigās, pārliecības par to nav.

"Mēs saprotam, ka šī mērķa uzstādīšana ir kā tāda vaduguns noteikšana sev, vairāk tāda vēlmju definēšana, nekā tāda ticama prognoze. Es šobrīd nevaru paust ticamu prognozi, ka mums līdz gada beigām izdosies vakcinēt šos nosacītos 70% Latvijas sabiedrības.

Mēs strādājam uz to, lai tas būtu, tā ir mūsu vēlme. Mūsu vaduguns. Es nevaru apsolīt, ka tas notiks," atzīst veselības ministrs Daniels Pavļuts.

8

Šobrīd viens no galvenajiem jautājumiem, cik efektīvi būs vakcinācijas organizētāju iecerētie pasākumi vakcinācijas veicināšanai? Cerības tempa kāpināšanā Veselības ministrijā liek uz "Janssen" vakcīnu, pēc kuras vakcinācijas punktos pat veidojās rindas. Tiesa, tam var sekot arī vilšanās, ja izrādīsies, ka tomēr vajadzēs saņemt arī otru devu.