Latvija veikusi milzu ieguldījumu mazo ērgļu aizsardzībai

FOTO: Latvijas valsts meži

Piecu gadu laikā atrastas vairāk nekā 500 jaunas mazo ērgļu ligzdas un izveidoti vairāk nekā 400 mikroliegumi mazo ērgļu aizsardzībai, aģentūru LETA informēja Latvijas Dabas fonda (LDF) komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa.

Šā gada septembrī noslēdzās LDF īstenotais Eiropas Savienības LIFE programmas projekts "Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā", kas paveicis nozīmīgu darbu šīs sugas saglabāšanai.

Latvijā mājo aptuveni trešā daļa no visas Eiropas Savienības (ES) mazajiem ērgļiem (Clanga pomarina), tādēļ Latvija ir ļoti svarīga sugas aizsardzībai visas Eiropas mērogā. Projekta piecu gadu īstenošanas laikā veikti nozīmīgi dzīvotņu atjaunošanas darbi, atrastas vairāk nekā 500 jaunas mazo ērgļu ligzdas, izveidoti vairāk nekā 400 mikroliegumi mazo ērgļu aizsardzībai, atjaunots mazo ērgļu sugas aizsardzības plāns. Taču līdzās aizsardzības darbu veikšanai projekts izgaismoja arī būtiskus trūkumus dabas aizsardzības sistēmā Latvijā, sacīja Brizga-Kalniņa.

Projekts "Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā" sākās 2016. gadā, kad par mazo ērgli, iespējams, bija dzirdējuši tikai dabas eksperti un putnu pazinēji. Pašlaik par mazajiem ērgļiem daudz vairāk zina gan sabiedrība, gan paši dabas eksperti, gan mežu īpašnieki, kuru īpašumos mazie ērgļi mājo.

Brizga-Kalniņa norādīja, ka, pateicoties projektā paveiktajam, mazajiem ērgļiem ir vairāk piemērotu dzīves un barošanās vietu - veikti biotopu atjaunošanas darbi divās "Natura 2000" teritorijās. Grīvu salā Lubāna mitrājā tika atjaunots palieņu dabiskais ūdens režīms, aizberot meliorācijas grāvjus 30 kilometru (km) kopgarumā, kā arī dabiskās pļavas 57 hektāru (ha) platībā. Savukārt Kujas dabas parkā sadarbībā ar četriem zemes īpašniekiem atjaunoti 30 ha dabisko pļavu. Projektā paveiktais nodrošinājis to, ka atjaunotās teritorijas ir piemērotas pļaušanai un noganīšanai, tādējādi dodot labumu teritoriju īpašniekiem, kā arī kļuvušas par piemērotām barošanās vietām mazajam ērglim. Sagaidāms, ka šajās teritorijās arī kopumā uzlabosies dabas daudzveidība - parādīsies pļavām raksturīgie augi, ligzdos un barosies dažādu sugu putni, sacīja Brizga-Kalniņa.

Projektā eksperti veikuši vienu no vērienīgākajām vienas putnu sugas ligzdošanas vietu apzināšanām, kāda Latvijā notikusi - atklātas 543 līdz šim nezināmas un neaizsargātas mazo ērgļu ligzdas. Ligzdu meklēšana nozīmīgi papildinājusi zināšanas par mazā ērgļa sugas izplatību, it sevišķi Sēlijā, kā arī rietumu un ziemeļrietumu Vidzemē. Kopumā Latvijā pašlaik mājo ap 4000 mazo ērgļu pāru.

Lielākajai daļai no jaunatklātajām ligzdām arī pašlaik nodrošināta aizsardzība - ir ierosināti un Valsts Meža dienestā (atsevišķos gadījumos arī Dabas aizsardzības pārvaldē) apstiprināti 467 mikroliegumi - nelielas aizsargājamas teritorijas ligzdošanas teritorijā, kurās nedrīkst veikt mežizstrādi. Atļauta tikai mirušās koksnes izvākšana nelielos apjomos.

Jāatzīmē, ka mikroliegumu veidošana projekta laikā arī radīja meža īpašnieku neizpratni un neapmierinātību par meža teritoriju izņemšanu no saimnieciskās aprites, nenodrošinot pienācīgas kompensācijas. Arī LDF uzskata, ka kompensāciju sistēma Latvijā ir jāuzlabo, tāpēc rosināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) pievērst uzmanību šim jautājumam. VARAM tika izveidota darba grupa darbam ar kompensāciju jautājumu, kurā tika sagatavoti priekšlikumi sistēmas izmaiņām. Sagaidām, ka VARAM īstenos arī šo ieteikumu ieviešanu dzīvē un tādējādi atrisinās vienu no būtiskākajām problēmām, kas pašlaik apgrūtina efektīvas dabas aizsardzības sistēmas ieviešanu.

Diemžēl projekta laikā eksperti ir konstatējuši, ka 10% no visām neaizsargātajām mazo ērgļu ligzdām ietekmē saimnieciskā darbība, daudzos gadījumos faktiski iznīcinot to dzīvotnes. Projektā laikā eksperti arī vairākkārt iesnieguši ziņojumus atbildīgajām institūcijām par nocirstām mazo ērgļu ligzdām, kā arī snieguši ieteikumus problēmas risināšanai, uzsvēra Brizga-Kalniņa.

Vēl paveikto darbu vidū Brizga-Kalniņa minēja mazo ērgļu sugas aizsardzības plāna pārskatīšanu un apstiprināšanu, zinātniskas publikācijas sagatavošanu, mākslīgo ligzdu uzstādīšanu mazajiem ērgļiem, kā arī dokumentālas dabas filmas "Mazie ērgļi Latvijā" klajā laišanu.

Projekta vadītājs Jānis Ķuze norādīja, ka mazo ērgļu aizsardzības darbs Latvijā ir jāturpina, un projekts tam ir ielicis labu pamatu. Izstrādātais sugas aizsardzības pasākumu plāns sniedz ieteikumus gan praktiskiem dzīvotņu aizsardzības pasākumiem, gan likumdošanas izmaiņām. Nelielais areāls, ziemošana citā kontinentā un ar migrāciju saistītais risks, skaita samazināšanās un ļoti intensīvā biotopu pārveidošana ligzdošanas rajonos 21. gs. sākumā, kā arī zemās ligzdošanas sekmes ierindo mazo ērgli Eiropā un Latvijā īpaši aizsargājamo putnu sugu kategorijā, kura aizsardzībai un izpētei arī turpmāk vajadzēs pievērst pastiprinātu uzmanību.

Projektu īstenoja LDF kopā ar partneriem - Latvijas Ornitoloģijas biedrību, SIA "Tīravoti" un mākslas fondu "Rucka". Projekta kopējais budžets bija 2 229 719 eiro, no tiem LIFE programmas līdzfinansējums 1 566 496 eiro, līdzfinansējums no Latvijas valsts budžeta caur Vides aizsardzības fonda administrāciju 254 328 eiro, kā arī partneru līdzfinansējums 408 895 eiro.