"RB Rail" atbalsta nakts vilcienu atgriešanos

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" stacijas vizualizācija.
Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" stacijas vizualizācija. Foto: Evija Trifanova/LETA

Starptautiskās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta koordinators AS "RB Rail" atbalsta nakts vilcienu atgriešanos, informē "RB Rail" pārstāvji.

Septembrī "RB Rail" pārstāvji piedalījās pirmajā starptautiskās darba grupas sesijā, kas veltīta tēmai par nakts vilcieniem. Darba grupu organizēja Starptautiskā dzelzceļa savienība (UIC) ar mērķi sniegt pārskatu dažādajām nākotnes iespējām, kas nakts vilcienu operatoriem varētu pavērties līdz ar "Rail Baltica" projekta īstenošanu.

Pašlaik "RB Rail" veic iespējamo nakts vilcienu pakalpojumu un pasažieru pārvadājumu analīzi kā daļu no nākotnes pasažieru pakalpojumu attīstības 1435 milimetru sliežu platuma infrastruktūrā. Pēdējo 30 gadu laikā nakts vilcienu satiksme Eiropā ir samazinājusies, tomēr pēdējos gados pieprasījums pēc šī pakalpojuma atkal pieaug.

"Rail Baltica" projekta pārstāvji sanāksmē iepazīstināja ar savu redzējumu par potenciālajām iespējām regulāru nakts vilcienu līniju attīstībai ar ātrumu 200 kilometri stundā maršrutos no Tallinas, Rīgas un Viļņas uz Varšavu un Berlīni.

"Tāpat tiek analizētas citas iespējas un potenciālie paplašinājumi uz Vīni, Prāgu, Budapeštu, Bratislavu un Amsterdamu, tostarp ar nakts vilcienu sezonālajiem pakalpojumiem uz tādiem populāriem ziemas galamērķiem, kā, piemēram, Zakopane Polijā, Poprada Slovākijā, Zalcburga un Insbruka Austrijā," pauda "RB Rail" vecākais dzelzceļa eksperts Žans Marks Galimonts.

Ir sagatavots aptuvens potenciālo braucienu ilguma aprēķins nakts vilcieniem, kurā redzams, ka Varšavu no Tallinas var sasniegt 8,5 stundās, savukārt Berlīni - 14,5 stundās, informēja "RB Rail" pārstāvji.

Ņemot vērā konkurētspējīgos ceļošanas laikus un to, ka nakts pakalpojumi ir labi pielāgoti Baltijas reģiona iedzīvotāju paradumiem, tiek prognozēts, ka nakts vilcienu satiksme nākotnē kļūs arvien pieprasītāka. Turklāt, šī pakalpojuma popularitātes pieaugums arī ievērojami veicinātu transporta nozares radīto CO2 emisiju samazinājumu Baltijas valstīs, skaidroja "RB Rail" pārstāvji.

Šī darba grupa, kuru koordinē UIC, turpinās analizēt nakts vilcienu komerciālās, operacionālās un tehniskās iespējas, kas gan Eiropā, gan ārpus tās šobrīd piedzīvo renesansi, ņemot vērā dažādas vides ietekmes politikas, cita starpā Eiropas zaļo kursu.

UIC pārstāvētas 194 dzelzceļa nozares dalīborganizācijas no visas pasaules.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Sākotnēji tika lēsts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu, un daļa šo izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem, taču, pieaugot būvmateriālu cenām darbaspēka izmaksām, šo skaitli nāksies koriģēt.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu