ASV pētniecības kompānija "AidData" aprēķinājusi, cik lielus līdzekļus jaunattīstības valstis ir aizņēmušās no Ķīnas pēdējo 20 gadu laikā. Secināts, ka valstis Ķīnai ir parādā vairāk neko domāts iepriekš. Galvenais aizņēmējs ir Krievija, kas Ķīnai ir parādā 125 miljardus dolāru.
"AidData" laboratorija, kas ir "William & Mary" koledžas pakļautībā, analizējusi 13 427 attīstības projektus 165 valstīs, kas īstenoti pēdējo 18 gadu laikā. Visi šie projekti ir daļa no Ķīnas starptautiskās iniciatīvas "Viena josta un viens ceļš", un slēpto parādu apjoms ir 385 miljardi dolāru.
Šos parādus starptautiskās reitingu aģentūras, pētniecības institūti un starptautiskās institūcijas neņem vērā, tomēr ir skaidrs, ka vairāk nekā 42 valstu parādsaistības pret Ķīnu pārsniedz 10% no IKP. Vidēji valstīs ar zemu un vidēju ienākumu līmeni parādu apjoms pret Ķīnu veido 6% no IKP.
Laboratorijas izpilddirektors Breds Pārks intervijā "Financial Times" atzina, ka lielākā daļa šo parādu netiek uzrādīti jaunattīstības valstu finanšu atskaitēs un pat pašas valdības nespēj nosaukt precīzu summu, kāda nākotnē būs jāatdod Ķīnai.
Kas ir Ķīnas iniciatīva "Viena josta un viens ceļš"?
Sākotnēji Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina mērķis bija Ķīnas ekonomikas integrācijas pasaules ekosistēmā ar dažādu jaunu reģionālās partnerības mehānismu izstrādi, kas stimulē ekonomisko izaugsmi nabadzīgākās valstīs, nostiprinot sakarus dažādās nozarēs, kā arī miera veicināšanā. Starp projekta svarīgākajiem uzdevumiem ir radīt jūras un sauszemes koridorus starp Ķīnu, Eiropu un Āfriku, kā arī ekonomisko saišu paplašināšana.
Iniciatīvas īstenošanai tika radītas vairākas jaunas organizācijas - Āzijas Infrastruktūras investīciju banka, Jaunā zīda ceļa alianse, kā arī vairākas citas. Tomēr pirms neilga laika pētnieki sāka brīdināt, ka šā projekta finansiālais slogs galvenokārt gulstas uz tādām valstīm kā Venecuēla, Pakistāna, Laosa un Kambodža. Pēc "Financial Times" 2018. gadā veiktā pētījuma, starp valstīm, ar kurām Ķīna sadarbojas projektā, lielākajā daļā valstu ir augsti ekonomiskie riski, kā arī augsts maksātnespējas risks.
Ķīnas pārstāvji gan ziņo par "lieliem panākumiem" šajā projektā. No 2017. līdz 2019. gadam tika uzbūvēts dzelzceļš Etiopijā no Adisabebas uz Džibuti, uzbūvēti ostas termināļi Abu Dabī (AAE) un Kuantanas (Malaizija) ostās, kā arī izbūvēts Pakistānas lielākās hidroelektrostacijas pirmais ģeneratoru bloks. 2020. gadā starp Ķīnu un "Jaunā zīda ceļa" valstīm tirdzniecības apjoms bija 1,35 triljoni dolāru, kas ir par 0,7% vairāk nekā 2019. gadā. 29,1% no šīs summas ir Ķīnas ārējās tirdzniecības apjoms.
Pārks aģentūrai "Reuters" uzsvēra, ka, skatoties tuvāk, šie rezultāti neizskatās tik rožaini.
"Arvien vairāk politiķu valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem iesaldē "Jostas un ceļa" projektus to paaugstināto cenu, korupcijas un parādu dēļ," sacīja Pārks.
No kurienes parādi?
Pēdējo 20 gadu laikā Ķīna aktīvi finansējusi projektus jaunattīstības valstīs un ieņēmusi dominējošo stāvokli pasaulē. Pašlaik, pēc "AidData" informācijas, Ķīna starptautiskajiem ekonomiskās attīstības projektiem tērē divreiz vairāk, nekā ASV vai citas lielvalstis - vismaz 85 miljardus dolāru gadā.
Projekta laikā Ķīna ieguldījusi vairāk nekā 843 miljardus dolāru ceļu, tiltu, ostu un slimnīcu būvniecībā 163 Āfrikas un Centrālāzijas pilsētās, un gandrīz 70% no šīs summas tika piešķirtas valsts bankām un valstu uzņēmumiem kā kredīti.
Šie kredīti netika formēti kā valsts parāds, bet norakstīti citiem tirgus spēlētājiem, jo daudzas nabadzīgās valstis no parādiem cieš lielus zaudējumus un nedrīkst atļauties oficiāli ņemt jaunus parādus, norāda Pārks.
No "AidData" atskaites var secināt, ka Krievija ir lielākais aizņēmējs, kas Ķīnai ir parādā 125 miljardus dolāru. Šīs valstis cieši sadarbojas "Vienas jostas un viena ceļa" projektā. 2017. gadā Krievija un Ķīna vienojās par sadarbību "Polārā Zīda ceļa" veidošanā, bet 2018. gadā tika panākta vienošanās starp Krievijas un Ķīnas bankām par 9,5 miljardus dolāru vērtiem kredītiem dažādu projektu finansēšanai Arktikā. Pēc gada tika panākta vienošanās arī par Ķīnas "Jūras Zīda ceļa" veidošanu. Tiesa gan, pēdējā gada laikā Krievijā izskan aicinājumi meklēt alternatīvas šai sadarbībai.
