Čehi komunisti pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara beigām varētu neiekļūt parlamentā (1)

Nedēļas nogalē gaidāmajās Čehijas parlamenta vēlēšanās vēl nepieredzēti smaga sakāve draud komunistiem.

32 gadus pēc Samta revolūcijas, kuras rezultātā tika gāzts PSRS uzspiestais komunistiskais marionešu režīms, čehu komunisti pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara beigām varētu zaudēt savu pārstāvniecību parlamentā.

Par spīti komunistu centieniem uzrunāt jauniešus, aptaujas liecina, ka viņi varētu nepārvarēt iekļūšanai parlamenta apakšpalātā noteikto piecu procentu barjeru.

Turklāt pēc atbalsta sniegšanas miljardiera un premjerministra Andreja Babiša mazākuma valdībai, komunistiem radušās grūtības uzturēt savu tradicionālo kreiso ekstrēmistu tēlu.

Čehijas un Morāvijas Komunistiskā partija (KSČM) smagus zaudējumus jau cieta pagājušā gada reģionālajās vēlēšanās.

Kateržina Konečna, kas čehu komunistus pārstāv Eiropas Parlamentā (EP), atzīst, ka partija nav spējusi pielāgoties plurālistiskajai demokrātijai, kurā "uzvar partijas, kas spēj sevi pārdot".

KSČM pašreizējais priekšsēdētājs Voitehs Filips, kas partijā iestājies 1983.gadā un to vada kopš 2005.gada, solījis pēc vēlēšanām no amata atkāpties.

Pirms trim gadiem komunisti piekrita piedāvājumam nodrošināt parlamentāro atbalstu mazākuma valdībai, ko veidoja Babiša dibinātā populistiskā partija "Neapmierināto pilsoņu akcija" (ANO) un sociāldemokrāti (ČSSD).

Kopš tā laika Babišu pastāvīgi vajājušas apsūdzības interešu konfliktā un Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu izkrāpšanā. Turklāt tā dēvētie Pandoras dokumenti atklājuši premjera līdzekļu slēpšanu ārzonās.

Pēc trim desmitgadēm, kurus tie bija spiesti aizvadīt opozīcijā, komunisti, atbalstot Babiša valdību, pirmo reizi kopš 1989.gada beidzot atkal nonāca varas tiešā tuvumā.

"Faktiski pievienojoties valdībai, komunisti zaudēja savu protesta partijas statusu," norāda Kārļa Universitātes politikas zinātnes pasniedzējs Jozefs Mleineks. "Tagad pastāv aktīvākas protesta partijas, turklāt Babišs nolaupīja daļu viņu pensionēto vēlētāju."

Babišs, kas pats ir bijušais komunists un, iespējams, savulaik sadarbojies ar komunistiskā režīma slepenajiem dienestiem, centies pievilināt vēlētājus gan ar pensiju paaugstināšanu, gan ar citiem labumiem.

"Viņš ir nopietns sāncensis un liela problēma. Andrejam Babišam ir nauda un liels mārketinga personāls, kas trūkst Komunistiskajai partijai," atzīst arī Konečna.

Konečna, kurai feisbukā ir 20 000 sekotāju, apzinās, ka svaigu asiņu piesaistīšana partijai ir izšķiroša. Viņa ir viena no tām, kas iemieso komunistu nākotnes cerības un varētu pretendēt uz tās līdera krēslu.

Taču viņai jārēķinās ar ļoti smago uzdevumu apturēt partijas biedru un vēlētāju skaita straujo sarukumu.

"Tas nebūs viegli, taču man jau ir jaunu komunistu komanda, kura smagi strādā partijas labā," apgalvo slepkavnieciskās ideoloģijas īstenotāju pēctece.

Tomēr Mleineks un Eibs ir vienisprātis, ka gadījumā, ja komunisti beidzot tiks patriekti no parlamenta, tie tur, domājams, vairs nekad neatgriezīsies.

"Manuprāt, tā būs pēdējā komunistu pietura," uzsver Eibls.