Jelgavas slimnīcas vadītājs: Bija cerība, ka valdība otrdien izsludinās ārkārtējo situāciju visā Latvijā

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Jānis Škapars/TVNET

Bija cerība, ka valdība otrdien izsludinās ārkārtējo situāciju visā Latvijā, komentējot pieaugošo Covid-19 un citu pacientu skaitu un iespējamo ārkārtas situācijas izsludināšanu veselības aprūpes jomā, sacīja SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca" valdes loceklis Kārlis Smilga.

Viņš stāstīja, ka pašlaik slimnīcā ir aizņemtas 39 no 40 Covid-19 pacientiem paredzētajām gultām. Tāpat brīva palikusi tikai viena no abām šiem pacientiem paredzētajām gultasvietām intensīvajā terapijā.

"Otra lieta, kas ir jāuzsver, ir terapijas pacientu no slodze," atzina Smilga, skaidrojot, ka otrdien ap plkst.16 slimnīcā bija aizpildīta 41 no 55 terapeitiskajām gultām, bet trešdienas rītā brīvas bija vairs tikai trīs gultas. Citos profilos noslodze ir mazāka, un uz to rēķina arī plānots nodrošināt gultasvietas terapeitiskajiem pacientiem.

Pēc Smilgas teiktā, "pudeles kakls" veidojas tieši uzņemšanas nodaļā, un iestādei ir jāmeklē papildu rati, kur izvietot pacientus. Tāpat ir situācijas, kad mediķiem nākas apskatīt pacientus Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) automašīnās. Lai atvieglotu darbu, nodaļā uz foajē rēķina paredzēts palielināt observācijas gultu skaitu.

Slimnīcas vadītājs stāstīja, ka lielākā daļa terapeitisko pacientu ir kardioloģiskā profila pacienti, daudz ir arī bronhīta un ar Covid-19 nesaistītās pneimonijas gadījumu. "Iespējams, daļa no viņiem nesaņēma palīdzību pirmajā vilnī. Tagad, iespējams, ir radīta panika, un bailēs, ka slimnīcas pēc laika būs ciet, cilvēki sauc ātro palīdzību," pieļāva Smilga.

Viņš atzina, ka veselības aprūpes "uzkāršanās" ir gaidāma diezgan drīz. Ārkārtas situācija slimnīcā līdz šim netika izsludināta, jo, lai arī aizķeršanos, bet pakalpojumi tika nodrošināti.

Turklāt ārstniecības iestāžu vadītāji cerējuši uz valdības lēmumiem.

"Vakar bija cerība, ka ārkārtējo situāciju izsludinās visā valstī," sacīja Smilga, piebilstot, ka ar negatīvs lēmums ir lēmums, tāpēc valdībai būtu skaidri jāpasaka, ka lēmuma par ierobežojumiem nebūs, nevis jāpārliek lemšana.

Jelgavas slimnīcas vadītājs uzskata, ka ierobežojumiem jābūt balstītiem uz ekspertu viedokļiem, ņemot vērā epidemioloģiskās drošības un ekonomiskos apsvērumus.

Slimnīcā vidēji vakcinēti 93% darbinieku, bet ārstniecības personu vidū aptvere ir 94%. Smilga cer, ka iestādē izdosies sasniegt 97% līdz 98% aptveri. Pašlaik nav zināms, cik darbinieku varētu atstādināt no darba nevakcinēšanās dēļ, taču slimnīcas vadītājs cer, ka šādi lēmumi nebūs jāpieņem. Darbiniekus varētu motivēt situācija ziemā, kad Covid-19 skāra 40% personāla.

Kā vēstīts, NMPD šodien Veselības ministriju lūgs izsludināt ārkārtas situāciju Latvijas veselības nozarē, jo nakts laikā situācija Covid-19 dēļ krasi pasliktinājusies, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja NMPD vadītāja Liene Cipule.

Cipule skaidroja, ka šāds lūgums tiks izteikts jau trešo reizi, jo aizvadītajā diennaktī situācija bija ļoti sarežģīta, jo nakts laikā bija izveidojušās rindas pie slimnīcām, lai uz tām nogādātu pacientus.

"Aizvadītajā diennaktī mēs saskārāmies ar vietu trūkumu slimnīcās, kas īpaši izteikts bija Rīgas reģiona slimnīcās, proti, gan Ogres, Tukuma un Jūrmalas slimnīcās vairs nebija vietas, lai tajās varētu ievietot atvestos Covid-19 pacientus. Tas nozīmē, ka mums ir jāmeklē uz kādām slimnīcām vest pacientus, un tajā brīdī pie tām veidojās rindas, tādējādi radot situāciju, ka brigādes ir jau aizņemtas un mēs nevaram tās nosūtīt uz citiem izsaukumiem," skaidroja Cipule.

Vietas slimnīcās tiek pārprofilētas konkrētajā dienā, piemēram, dienu iepriekš ar papildu gultas vietām Covid-19 pacientiem tika atvērtas Tukuma un Balvu slimnīcas, bet tās divu dienu laikā jau ir aizpildītas.

"Mēs redzam, ka pārslogotas ir slimnīcas, laboratorijas un ģimenes ārstu prakses, kas liek domāt, ka Covid-19 izplatības krīze netiek veiksmīgi vadīta," uzskata dienesta vadītāja.

Viņasprāt, tagad neesot jautājums, vai, bet drīzāk, kad tiks ieviesti ierobežojumi, jo tas ir valsts drošības jautājums, kam par iemeslu kalpo pašreizējā situācija, kad cilvēkiem vairs nevarēsim garantēt Satversmē noteiktās tiesības uz veselības aprūpi.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu