P, 26.09.2022.

Tiesībsargs: Nožēlojami vērot politiķu nespēju pieņemt izšķirošus lēmumus

LETA
Tiesībsargs: Nožēlojami vērot politiķu nespēju pieņemt izšķirošus lēmumus
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 8
Tiesībsargs Juris Jansons.
Tiesībsargs Juris Jansons. Foto: Ieva Leiniša/LETA

Ir nožēlojami vērot, ka politiķi, pat dzirdot veselības aprūpes nozares ekspertu skandētos trauksmes zvanus, nespēja pieņemt izšķirošus, kaut arī daļā sabiedrības nepopulārus lēmumus, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda tiesībsargs Juris Jansons.

Lūgts komentēt pieņemto regulējumu par prasību no novembra atsevišķās nozarēs strādājošiem būt vakcinētiem, Jansons uzsvēra, ka, ņemot vērā augstos saslimstības rādītājus, vienīgais efektīvais līdzeklis cīņā ar pandēmiju aizvien ir vakcinācija. Viņaprāt, kritiski svarīgi bija pasargāt Latvijas veselības aprūpes sistēmu no pārslodzes, vienlaikus iespējami saglabājot iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti.

"Ja svaru kausos tiek svērtas indivīda tiesības uz konkrētu nodarbošanos un visas sabiedrības iespējas piekļūt veselības aprūpes sistēmai, pat, neesot juristam, ir skaidrs, ka svaru kauss nosveras par labu pieejamai veselības aprūpei," norādīja tiesībsargs. Viņa ieskatā, indivīda izvēles un rīcības brīvības dēļ ir pieļaujams ierobežot viņa tiesības uz konkrētu nodarbošanos, jo to prasa īpaši apstākļi.

Viņš skaidroja, ka cilvēks apzinās, ka var zaudēt darbu un ienākumus, bet viņam arvien būs pieejams atbalsts bezdarba gadījumā, kā arī ir iespēja strādāt citu darbu, kur nav tieša kontakta ar citiem cilvēkiem.

Pēc tiesībsarga domām, tā ir personas izvēles un rīcības brīvība. "Ikvienam ir jāapzinās, ka tā izvēles un brīvības ir respektējamas, bet tiktāl, cik tās nerada būtisku aizskārumu citu personu tiesībām un brīvībām," norādīja Jansons.

Līdz ar to, viņaprāt, "absolūti loģisks, bet nu jau stipri novēlots", ir solis noteikt vakcinācijas prasību tajās nozarēs strādājošajiem, kur darbiniekiem ir ilgstošs kontakts ar īpaši ievainojamām sabiedrības grupām - senioriem sociālās aprūpes centros, pacientiem medicīnas iestādēs vai bērniem, kam lielai daļai vakcīnas nav pieejamas.

Viņš atzina, ka vīrusu var pārnēsāt un ar to saslimt arī vakcinētie, kā arī bērni Covid-19 pārslimo vieglāk, tomēr, Jansona ieskatā, tie visi ir "tukši argumenti iepretim statistikas datiem", kas skaidri parāda, ka 80% slimnīcās ievietoto ir nevakcinētas personas.

Šobrīd veselības aprūpe piedzīvo krahu tieši tāpēc, ka slimnīcas ir daudz saslimušo, kas nav vakcinēti, uzsvēra tiesībsargs.

Lūgts vērtēt, vai prasība vakcinēties var radīt jaunus pieteikumus Satversmes tiesā, Jansons atbildēja, ka, visticamāk, tā būs, tomēr tas kopumā neesot nekas ārkārtējs, jo tāds jau ir tiesas uzdevums - izsvērt tos strīdus, par ko nav vienprātības sabiedrībā.

Viņš arī atzina, ka jaunie noteikumi nav ideāli, minot, ka ar tiem nav iespējams noregulēt tās jomas, ko var regulēt tikai likuma līmeni. Arvien esot neskaidrība gan darba devējiem, gan darbiniekiem par to, kādai ir jābūt rīcībai, ja darbinieks nevēlas vakcinēties vai nevēlas vienojoties izbeigt darba tiesiskās attiecības un, ko darīt, kad likumā noteiktais pieļaujamai dīkstāves laiks būs beidzies.

"Ir daudz neskaidru jautājumu, un noteikumi uz to nesniedz atbildes, jo tā ir ne vien valdības, bet arī likumdevēja atbildība," norādīja tiesībsargs.

LETA jau rakstīja, ka no 15.novembra medicīnā, izglītībā un sociālajā aprūpē strādājošajiem jāuzrāda Covid-19 pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikāts.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu