Ligzdo pat augstsprieguma elektrolīnijas stabā. Konstatēts 15 gadu laikā lielākais apdzīvotu zivjērgļu ligzdu skaits (5)

Foto: Ekrānuzņēmums no video
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) vides ekspertiem apsekojot vairāk nekā 200 zivjērgļu ligzdu vietas visā Latvijas teritorijā, noslēgusies 15. zivjērgļu monitoringa sezona. Iegūtie dati liecina, ka šogad ligzdošanas sekmes Latvijas zivjērgļu populācijai bijušas labas. Portāls "Apollo.lv" sazinājās ar dabas ekspertu Aigaru Kalvānu, lai uzzinātu vairāk par 15. zivjērgļu monitoringa sezonu.

Šogad apzināts rekordliels zivjērgļu apdzīvoto ligzdu skaits – 161, kas ir lielākais monitoringa veikšanas vēsturē. Līdz šim visvairāk apdzīvotas ligzdas tika apzinātas 2019. gadā, kad to skaits sasniedza 158.

2021. gadā liels ir bijis arī sekmīgo ligzdu skaits – 94, savukārt ligzdas kopumā atstājuši 220 zivjērgļu mazuļi, kas ir līdzīgi, kā pērn, kad ligzdas atstāja 221 zivjērgļu mazulis. Visbiežāk vienā ligzdā mitinājās trīs mazuļi.

Dabas eksperts Aigars Kalvāns portālam "Apollo.lv" pastāstīja, ka šogad pirmo reizi Latvijā konstatēts, ka zivjērglis ligzdo augstsprieguma elektrolīnijas stabā. "Diemžēl ligzdošana šajā ligzdā bijusi nesekmīga – bijušas olas, bet mazuļi nav izvesti. Pašreizējais ligzdojošo pāru skaits Latvijā tiek vērtēts apmēram 220. Šis vērtējums ir divreiz lielāks par 80. gados veikto. Aptuveni 40 gadu laikā, zivjērgļu populācija pieaugusi vairāk nekā četras reizes," sacīja Kalvāns.

"Šogad atklātas arī astoņas jaunas, līdz šim nezināmas, zivjērgļu ligzdas, no kurām sešas atrodas LVM apsaimniekotajos mežos. Šogad pirmo reizi Latvijā konstatēts, ka zivjērglis ligzdo augstsprieguma elektrolīnijas stabā. Līdz šim šādi gadījumi konstatēti kaimiņvalstīs un citur Eiropā – Lietuvā, Igaunijā, Baltkrievijā, Polijā, Somijā un Vācijā –, bet ne Latvijā," stāsta vides eksperts Aigars Kalvāns.

Foto: Dabas aizsardzības pārvalde.

Putnu monitoringa ietvaros zivjērgļu mazuļi tiek saskaitīti, nosvērti un apgredzenoti. Iegūtie dati ir nepieciešami, lai novērtētu ligzdošanas sekmes. Talkā nāk arī jaunākās tehnoloģijas – grūti pieejamās vietās šogad ar bezpilota gaisa kuģi jeb dronu tika pārbaudītas deviņas ligzdas.

Pirmie zivjērgļi Latvijā tika apgredzenoti jau 30. gados, bet tā mērķtiecīgi un ar krāsu gredzeniem šo putnu iezīmēšana sākās 2007. gadā. Kopējais sekmīgo ligzdu skaits šajā laika posmā pieaudzis vairāk nekā divas reizes. 2007. gadā bija zināma tikai 41 sekmīga zivjērgļu ligzda, pašlaik to skaits sasniedzis teju 100.

Dabas eksperts Aigars Kalvāns portālam "Apollo.lv" pastāstīja, ka katru gadu tiek apgredzenoti aptuveni 90% no attiecīgā gada mazuļiem. "Šogad tādi bija 199. Konstatēts, ka aptuveni 40% pieaugušo putnu pie ligzdām ir gredzenoti. Lielākā daļa ir ar Latvijas gredzeniem. 2021. gadā ligzdoja arī pieci putni, kuru izcelsmes valsts nebija Latvija – divi no Igaunijas un trīs no Krievijas," sacīja Kalvāns.

Veido pirmās mākslīgās ligzdas zivjērgļu aizsardzībai

Latvijā pirmās mākslīgās ligzdas zivjērgļu aizsardzībai tika uzbūvētas 1982. gadā. Kopš 2007. gada zivjērglim ir uzbūvētas vairāk kā 200 mākslīgās ligzdas. 2019. gadā bija apdzīvotas 87 mākslīgās ligzdas, kas nozīmē, ka vairāk nekā puse no visām attiecīgajā gadā apdzīvotajām ligzdām bija tieši uz mākslīgām platformām.

Zivjērglis ir īpaši aizsargājama putnu suga, kuras ligzdošanas vietas aizsardzībai tiek veidoti mikroliegumi, bet ar to vien nepietiek. Zivjērglis visbiežāk ligzdas būvniecībai izvēlas nokaltušus kokus, vecas priedes vai egles ar nolauztu galotni. Ja vēja ietekmē ligzda vai viss koks nogāžas, var aiziet bojā kārtēja gada perējums un ērgļi var pamest teritoriju, ja tuvumā vairs nav piemērotu koku ligzdai.

Lai nodrošinātu ilglaicīgu teritorijas pastāvēšanu, ligzdu nepieciešams nostiprināt. Visbiežāk mākslīgās ligzdas tiek būvētas, ja putna veidotā ligzda dzīvā kokā ir nestabila vai arī tad, ja tā veidota nokaltušā kokā.

Ja mākslīgā ligzda uzbūvēta pareizi un koks, kurā tā atrodas, stiprā vējā netiek nolauzts vai izgāzts, tā var kalpot vairāk nekā 10 gadu. Tāpēc ir svarīgi izvēlēties labāko vietu un koku, kurā novietot ligzdu. Kokam jābūt augstākam par pārējiem apkārtnes kokiem.

Tāpēc nereti ligzdas tiek būvētas izcirtumos un to malās atstātajos ekoloģiskajos kokos, purva malās un purvos – vietās, kuras visvairāk iecienījuši arī paši zivjērgļi. Mākslīgās ligzdas visbiežāk būvē priedēs, retāk eglēs.

Mākslīgās ligzdas turklāt ir arī stabilākas, tās nenogāžas ne ligzdošanas, ne pēcligzdošanas sezonā. Turklāt šādi zivjērgļi tiek piesaistīti teritorijai, kurai nodrošināta pietiekama aizsardzība, kā arī platībām, kur ir labas barošanās vietas, bet trūkst piemērotu ligzdošanas koku.

Zivjērglis ir vidēja lieluma plēsīgais putns ar gariem spārniem. Ķermeņa apakšpuse, galva un spārna apakšējās segspalvas ir baltas, kas kontrastē ar tumši brūno ķermeņa augšpusi. Putnam ir izteikta tumša acs svītra.

Latvijā zivjērglis ir samērā reti sastopams – pie mums ligzdo aptuveni 200 pāru šo putnu. Vairāk nekā 7000 pāru Eiropas populācijas ligzdo Zviedrijā, Somijā un Krievijā.

Zivjērgļu ligzda Kurzemē

Latvijas Dabas fonds pavasarī pieslēdz tiešraides no putnu ligzdām, ļaujot cilvēkiem Latvijā un visā pasaulē pavisam tuvu ieskatīties dabas norisēs. Tiešraidē ir redzamas jau pazīstamās zivjērgļu un ūpju ligzdas Kurzemē.

Kamerā vērojamā ligzda atrodas Kurzemē - Saldus novadā. Šī zivjērgļu ligzdošanas teritorija ir zināma jau kopš 1989. gada, kad tika atrasta ligzda bebrainē. 90. gadu sākumā tika uzstādīta mākslīgā ligzda eglē, diemžēl koks nolūza 1996. gadā. Pēc tam zivjērgļi ligzdojuši bebrainē dažādos nokaltušos kokos.

Video: Zivjērgļi Kurzemē

2007. gada novembrī Aigars Kalvāns uzstādīja mākslīgo ligzdu priedē, kuru 2010. gadā pirmo reizi apdzīvoja zivjērgļu pāris. Tajā gadā ligzdošana nebija sekmīga. No 2012. līdz 2015. gadam ligzda bija apdzīvota un ligzdošana sekmīga – 2012. gadā tika izvesti trīs zivjērgļa mazuļi, 2013. gadā – viens, 2014. gadā – divi un 2015. gadā – trīs. 2016. gadā ligzda bija apdzīvota, bet ligzdošana nesekmīga.

2017. gadā, kad pie šīs ligzdas tika uzstādīta tiešsaistes kameras sistēma, zivjērgļi Teo un Tīna ligzdoja sekmīgi (no trim mazuļiem ligzdu atstāja divi, jo trešo aiznesa jauns jūras ērglis). 2018. gadā ligzdošanu uzsāka tas pats tēviņš, kas šeit ligzdoja iepriekšējā gadā (Teo) un cita mātīte, kura tika nodēvēta par Tiju.

Tiešraide bija vērojama no 6. aprīļa, un sākumā ligzdā tika novēroti vairāki zivjērgļi. Sākot ar 19. aprīli Tija izdēja 3 olas un sāka tās perēt. Diemžēl 1. maija negaiss sabojāja tiešraides sistēmu. Zivjērgļi šo negaisu veiksmīgi pārdzīvoja, tomēr 30. jūnijā, kad bija plānota mazuļu gredzenošana, ligzda izrādījās tukša – ligzdošana nebija bijusi sekmīga.

Gados, kad ligzdā bija mazuļi, nevienam no pieaugušajiem putniem nebija gredzenu, līdz ar to putnu izcelsme mums nav zināma.

Dabas eksperts Aigars Kalvāns portālam "Apollo.lv" pastāstīja, ka Kurzemē varētu ligzdot aptuveni 80 pāri zivjērgļu. Ligzdošanas sekmes līdz šim bijušas nedaudz zemākas nekā pārējā Latvijā.

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.

Komentāri (5)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu