Speciālisti vērtē, cik veiksmīgi bijuši Covid-19 ierobežojumi Lietuvā un vai ko līdzīgu vajadzētu ieviest Latvijā (2)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Drazen Zigic/shutterstock.com

8.oktobrī, sākās valdības sēde, lai vēlreiz pārspriestu Krīzes vadības sēdē pieņemtos lēmumus. Izskatās, ka valdība iespējams nolēmusi sekot Lietuvas piemēram, tāpēc TVNET vērsās pie kolēģiem Lietuvā, lai noskaidrotu, cik efektīvi šādi ierobežojumi ir bijuši.

Lietuvā jau 13.septembrī stājās spēkā jauni noteikumi Covid-19 infekcijas ierobežošanas noteikumos, kuri noteica to, ka lielveikalus drīkstēs apmeklēt, tikai uzrādot derīgu "Iespēju pasi". Tāpat jau no 1.oktobra tika noteikts, ka mutes un deguna aizsegi iekštelpās ir jālieto pilnīgi visiem. Turklāt "Iespēju pase" neatbrīvo pakalpojuma sniedzēju un saņēmēju no pienākuma lietot masku. 

Infektologs Uga Dumpis piektdien norādīja, ka šādi ierobežojumi nav efektīvi, jo saslimstības rādītāji Lietuvā nav samazinājušies. Tieši pretēji - situācija Lietuvā turpina pasliktināties un saslimstības rādītāji pieaug.

Jau teju pirms mēneša Lietuvas vadošā epidemioloģe Loreta Aškoline  pēc Lietuvas valdības pieņemtajiem ierobežojumiem 13.septembrī norādīja, ka tie var būt efektīvi tikai īslaicīgi. "Galvenais līdzeklis cīņai ar vīrusu ir vakcinācija," sprieda Aškoline. 

Līdzīgu atzinumu izteica arī Lietuvas datu analītiķis Vaidelots Zemlis-Belevičs, kurš norādīja, ka šajā vilnī, visticamāk, tiks pārspēti iepriekšējo pandēmijas uzliesmojumu saslimšanas rekordi. "Saslimstība turpina pieaugt. Jau tagad redzam, ka četrās pašvaldībās rādītāji pārsniedz iepriekšējo viļņu rekordus," norādīja Zemlis-Belevičs intervijā ar Lietuvas radio. 

Žurnāliste no Lietuvas Jurga Balokaite portālam TVNET pauž, ka, apkopojot pieejamo informāciju, var secināt, ka ierobežojumi nav bijuši efektīvi. Tāpat viņa atklāj, ka Seims nākamnedēļ spriedīs par ideju, kas tika virzīta pavisam nesen, proti, maksāt 100 eiro pensionāriem par vakcinācijas faktu. Arī Latvijā šī ideja jau ir izskanējusi. 

Kā ziņots, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc KVP sēdes žurnālistiem skaidroja, ka ārkārtējās situācijas izsludināšanas mērķis ir daudz straujāk palielināt vakcinācijas aptveri, to panākot ar daudz bargākiem ierobežojumiem nevakcinētajiem. Pastiprināta tiks arī drošības pasākumu kontrole.

Premjers pauda, ka Latvija ir ļoti smagā situācijā - ir pārāk liels nevakcinēto cilvēku skaits, kas savukārt ļoti skar veselības aprūpes sistēmu - slimnīcās strauji aug Covid-19 pacientu pieplūdums, kas ierobežo slimnīcu spēju pilnībā sniegt pakalpojumus.

"Valstī pusotru gadu esam cīnījušies ar Covid-19, bet šī cīņa nebūs galā, kamēr vakcinācijas aptvere riska grupās nesasniegs 90%, bet sabiedrībā kopumā tā nebūs virs 75%. Vēl ir gana tāls ceļš ejams," secinājis politiķis.

Latvijā jau pērn, sākoties pandēmijai, bija noteikta ārkārtējā situācija, turklāt, situācijai pasliktinoties pagājušā gada rudenī un ziemā, ārkārtējā situācija izsludināta atkārtoti. Šī ir jau trešā reize, kad Latvijā Covid-19 izplatības dēļ tiks izsludināta ārkārtējā situācija.

Ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Ārkārtējo situāciju izsludina Ministru kabinets uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem. Lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Ministru kabinets atceļ pirms noteiktā laika, ja valsts apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts. Lēmumu par ārkārtējās situācijas atcelšanu Ministru kabinets paziņo Saeimas Prezidijam. Tāpat Ministru kabinetam ir tiesības, ja nepieciešams, pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.

Komentāri (2)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu