No pandēmijas līdz plastiskajai ķirurģijai: kā Covid-19 mainījis veidu, kā redzam sevi spogulī (1)

"Es vienmēr esmu domājusi, ka esmu pievilcīga, un cilvēki vienmēr man turpinās izteikt komplimentus," viņa saka. "Bet videoierakstā neviens tā arī nepateica, cik jauki bija redzēt manu skaisto seju."

Pagājušā gada jūnijā Džeina ņēma lietas savās rokās - pareizāk sakot, savās lūpās - un tās palielināja. Viņa ir tik apmierināta ar rezultātu, ka plāno atkārtot procedūru katru gadu.

Tā kā pandēmija visu 2020. gadu pulcēja cilvēkus videokonferencēs, pētnieki novēroja parādību, ko viņi nodēvēja par ""Zoom" dismorfiju". Pēc mēnešiem ilgām attālām sanāksmēm, ekrānā redzot savas sejas, arvien vairāk cilvēku piefiksēja savus fiziskos trūkumus.

Masačūsetsas dermatoloģe Šeidija Koruša šo terminu izgudroja pēc tam, kad pagājušajā vasarā savā klīnikā novēroja lielu piepilūdumu uz personīgajām vizītēm. Viņa pamanīja milzīgu pieaugumu konsultācijās par kosmētiskām procedūrām, piemēram, botokss, lāzerprocedūras un ķīmiskais pīlings. Pagājušā gada novembrī par šo tematu tika publicēts pētījums. Viņa ir tā līdzautore.

"Ņemot vērā visas citas rūpes, ko pārdzīvojām, man bija liels pārsteigums novērot, cik ļoti cilvēki bija noraizējušies par savu izskatu," saka Koruša.

Viņa saka, ka pieprasījumi par kosmētiskajām procedūrām nemazinās arī tagad, darbam un mācībām atgriežoties klātienē.

Pētījumā, kas publicēts Starptautiskajā sieviešu dermatoloģijas žurnālā, Koruša un viņas kolēģi atklāja, ka 71% aptaujāto cilvēku bija noraizējušies par atgriešanos klātienes pasākumos, un trīs no 10 plānoja ieguldīt savā izskatā. Lai gan šie skaitļi var nebūt attiecināmi tikai uz ikdienā veicamo darbu vietas maiņas, ir skaidrs, ka pēkšņie videokonferenču zvani pavēra ar nedrošību un nepašpārliecinātību pildītu Pandoras lādi.

"Jautrā spoguļa" efekts

Lai gan psiholoģiskie pētījumi jau ilgi korelē laiku, kas tiek pavadīts pie spoguļa, jūtoties nepārliecināti, Koruša skaidro, ka skatīšanās uz sevi ekrānā ir vairāk kā skatīšanās "jautrajā spogulī". Uz priekšu vērstās kameras kopā ar tuvu fokusu var izkropļot cilvēku izskatu, liekot acīm izskatīties mazākām un deguniem lielākām. Turklāt cilvēki nav pieraduši skatīties uz sevi, paralēli skatoties uz citiem.

Koruša un citi pamanīja bažu pieaugumu, kas varētu būt skaidrojams ar tehnoloģiju izraisītiem izkropļojumiem. "Cilvēki kļuva vai apmāti ar savām grumbām un, iespējams, tas notika tieši tāpēc, ka varēja pētīt savu seju ekrānā katras videokonferences laikā," viņa saka.

Ārsti, kuri veic kosmētiskās procedūras, ir pieraduši pie ķermeņa dismorfijas, ko pastiprina apstrādātas slavenību fotogrāfijas vai pēdējos gados īpaši izplatītie sociālo mediju filtri.

Bet lielākā daļa cilvēku ir pietiekami pašapzinīgi, lai zinātu, ka "Snapchat" filtrs nav reālā dzīve. Koruša saka, ka ""Zoom" dismorfija" ir viltīgāka, jo cilvēki pat nenojauta, ka videozvani varētu izraisīt kādus traucējumus. Tāpat šāda veida nedrošība ietekmē daudz plašāku sabiedrības daļu - ne visiem ir "Snapchat" konts, bet gandrīz ikviens, kurš pandēmijas laikā strādāja no mājām, izmantoja videokonferences.

Ietekme var būt dziļa un ilgstoša. Tāpat kā Džeina, arī 30 gadus vecā Losandželosas mārketinga konsultante Dimpleza Ījoma pirms pandēmijā pārāk daudz laika nepavadīja spoguļa priekšā, bet, kad viņa bija spiesta līdz 40 stundām nedēļā skatīties uz sevi ar darbu saistītajās "Zoom" sanāksmēs, viņa sāka uztraukties par savas ādas stāvokli.

Lai sapulču laikā uzlabotu ādas izskatu, viņa izmēģināja daudz ko - īpašu gaismu, "Zoom" filtrus, pat jaunu ādas kopšanas rutīnu. Sapulces laikā tas nostrādāja, bet pēc zvaniem viņa tāpat pārdzīvoja par savu izskatu.

"Kad paskaties uz sevi spogulī pēc astoņām stundām, kas pavadītas ekrānā ar skaistumkopšanas filtru uz sejas, nākas atjēgties, ka, ak, pareizi, man taču ir poras," viņa saka.

Tomēr ne visiem cilvēkiem bija iespēja mainīt savu izskatu ekrānā. 27 gadus vecajai Bekijai Švarcai no Vašingtonas, kura strādā par karjeras konsultantu un personīgo zīmolu firmas operāciju vadītāju, pandēmijas sākumā tika diagnosticēta sarkanā vilkēde -autoimūna slimība.

Šis stāvoklis izraisīja ievērojamu matu izkrišanu, un Švarca saka, ka medikamentu dēļ nopietni pietūkusi viņas seja. Diagnoze izraisīja depresiju, kas apgrūtināja elementāras ikdienas rūpes par sevi, piemēram, ieiešanu dušā.

"Mans izskats mainījās arvien vairāk, un jo sliktāk es par sevi jutos, jo vairāk es skatījos uz redzamo datora ekrānā," saka Švarca.

Lai izvairītos no gozēšanaš kameras priekšā, Švarca sāka stāstīt cilvēkiem, ka viņas kamera ir salauzta, tāpēc labāk piezvanīt uz mobilo tālruni. Kad viņai nebija izvēles, viņa piekāra uzkrītošu dekoru pie sienas aiz sevis, lai novērstu uzmanību no sejas, bet istabu saglabāja pēc iespējas tumšāku. Viņa joprojām saskaras ar virtuālām sapulcēm vairāk nekā vēlētos. "Man ir radusies vēlme būt neredzamai bet tas ir neticami vientuļi," saka Švarca. "Es tiešām neesmu pārliecināta, kā iziet no šīs situācijas."

Kad viņa atgriežas pasākumos klātienē, Švarca saka, ka viņas trauksme sasniedzot visu laiku augstāko līmeni. "Es ļoti neciešu ideju par iešanu ārpus telpām un laušanu cilvēkiem sevi redzēt vairāk, un neesmu iemācījusies to kontrolēt."

""Zoom" lika man riskēt ar savu dzīvību ideāla ķermeņa dēļ."

Dažiem videokonferences saasinājušas jau esošo ķermeņa dismorfiju. Sems, 28 gadus vecs datu analītiķis no Toronto, saka, ka viņš ir piedzīvojis uzmācīgas domas par savu ķermeni kopš 20 gadu vecuma, kad viņš sāka pamanīt trūkumus savā sejā. "Es sāku pastāvīgi apstāties pie spoguļiem vai atstarojošām virsmām, lai pārliecinātos, vai sejas vaibsts patiešām atbilst manam tēlam," viņš saka. Arī "Microsoft Teams" viņš attapās visu dienu pārbaudot savu izskatu.

Kameras leņķa pielāgošana, lai paslēptu neesošas nepilnības, nepalīdzēja.

Sems izmēģināja terapiju, bet galu galā viņš nolēma veikt plastisko ķirurģiju.

"Es biju apmierināts ar rezultātiem dažus mēnešus, bet vēlāk dismorfija atgriezās ar jaunu sparu, un es atklāju jaunus trūkumus tajā pašā sejas vaibstā," viņš saka. "Tagad esmu iestājies gaidītāju rindā pie terapeita, kam ir ilga pieredze darbā ar pacientiem ar ķermeņa dismorfiju."

Bēdīgs par savu izskatu "Zoom" sanāksmēs, Čads Teikseira no Londonas martā pieteica vizīti pie plastiskā ķirurga Turcijā. 25 gadus vecais uzņēmējs ļāvās 10 stundu ilgai operācijai, kas ietvēra tauku atsūkšanu un vēdera ievilkšanu, un noveda vīrieti pie gandrīz 90 mārciņu svara zuduma. Bet Teikseira operācijas laikā zaudēja arī bīstamu asiņu daudzumu, un kopš tā laika viņam bija jāveic jau divas asins pārliešanas.

Kamēr vīrietis apgalvo, ka jūtas pārliecinātāks sarunās ar kolēģiem un klientiem, un uzlabojusies arī viņa garīgā veselība, viņš saka, ka, ja būtu iespēja, viņš rīkotos citādi. "Es nedomāju, ka es būtu darījis kaut ko tik krasu, ja es nebūtu visu laiku skatījies uz sevi," viņš saka. ""Zoom" lika man riskēt ar savu dzīvību ideāla ķermeņa dēļ."

Atgriešanās pasākumos klātienē vīrietim liekas kā malks svaiga gaisa. Tomēr tas nav mazinājis viņa vēlmi pēc uzlabojumiem. Viņam ir plāns turpināt tauku atsūkšanu, bet kā nākamo veikt "viltoto sešpaku".

Savukārt Džeinai ir dalītas jūtas. Viņas darbs pārskatāmā nākotnē turpināsies tiešsaistē, un, tā kā viņa ekrānā jūtas mazāk pievilcīga nekā reālajā dzīvē, viņa apsver iespēju veikt rinoplastiku, lai uzlabotu savu pārliecību. Bet, atrisinot savu trauksmi par fizisko izskatu, rodas sava veida nedrošība, viņa saka.

"Jūtos absurdi 40 gadu vecumā domāt par savu izskatu kā pusaudze, jo pasaulē ir lielākas problēmas."

Seko mums arī Instagram un TikTok – uzzini visu pirmais!