Salīdzinājums ⟩ Kur veikala "Lidl" pārtikas grozs ir dārgāks - Latvijas, Lietuvas vai Polijas veikalos? (11)

Lai salīdzinātu cenas, portāls "Apollo.lv" analizēja Latvijas, Lietuvas un Polijas "Lidl" veikalu piedāvāto akcijas bukletu no 11. oktobra līdz 17. oktobrim pārtikas produktu cenas.

Salīdzinot vīnogu cenu Latvijā un Lietuvā, secināms, ka Latvijā viens kilograms gaišo vīnogu maksā 99 centus, taču Lietuvā 500 grami vīnogu maksā 95 centus. Attiecīgi kilograms vīnogu Lietuvā maksā 1.90 eiro.

Mango ievērojami lētāks ir Latvijā - tas maksā 79 centus. Savukārt Lietuvā un Polijā mango ir dārgāks. Lietuvā tas maksā 1.29 eiro, taču Polijā maksā 1.52 eiro (6.99 zlotus).

Granātāboli Latvijā maksā 99 centus kilogramā, savukārt Lietuvā viens granātābols maksā 69 centus. Ņemot vērā, ka vidējā granātābola masa ir 282 grami, viens kilograms granātābolu Lietuvā maksā 2.07 eiro. 

Pētot konditorejas izstrādājumu cenas, secināms, ka Lietuvā un Latvijā kanēļmaizītes maksā vienādi - 25 centi par vienu maizīti.

Makaronu "Spaghetti" cena ievērojami atšķiras Latvijas, Lietuvas un Polijas "Lidl" veikalos. Latvijā makaroni "Spaghetti" maksā 1.19 eiro, Lietuvā 99 centi, savukārt Polijā 65 centi (2.99 zloti).

Neliela cenu atšķirība Lietuvas un Latvijas "Lidl" veikalos novērojama tomātu mērcei, savukārt būtiska atšķirība, salīdzinot ar Polijas "Lidl" veikalu. Latvijā tomātu mērce maksā 1.19 eiro un Lietuvā 1.15 eiro, savukārt Polijā tā maksā 70 centus (3.19 zlotus).

Pētot gargraudu rīsu "Arborio" cenu, secināms, ka Latvijā un Lietuvā cena ir vienāda - 2.29 centi. Savukārt Polijā gargraudu rīsi maksā 1.74 eiro (7.99 zlotus).

Dažādas cenas noteiktas arī vītinātai cūkgaļas desai "Strolghino". Latvijas "Lidl" veikalos vītinātā cūkgaļas desa pieejama par 3.49 eiro, Lietuvā tā maksā 3.79 eiro, turpretī Polijā desas cena ir 3.05 eiro (13.99 zloti).

Ievērojama cenu atšķirība novērojama arī rīvētā, kaltētā cietā siera cenai Latvijas un Lietuvas "Lidl" veikalos. Latvijā cietā siera cena ir 3.49 eiro, savukārt Lietuvā 2.99 eiro.

Vairāk nekā viena eiro atšķirība novērojama vidusjūras uzkodu platei Latvijas un Polijas "Lidl veikalos. Latvijā vidusjūras uzkodu plate maksā 4.99 eiro, savukārt Polijā tā maksā 3.48 eiro (15.99 zlotus).

Cena kruasāniem ar šokolādes vai vārītā krējuma pildījumu Latvijas un Lietuvas "Lidl" veikalos ir identiska - tie maksā 2.99 eiro. Polijā kruasānu cena ir lētāka - tie maksā 2.18 eiro (9.99 zloti).

Tā kā ne visu pārtikas produktu cenas Polijā bija iespējams uzzināt no pieejamā bukleta, noslēgumā salīdzinājām pārtikas groza cenu atšķirību Latvijas un Lietuvas "Lidl" veikalos. Lai nopirktu teju visus analizētos pārtikas produktus, izņemot vidusjūras uzkodu asorti, Latvijā pārtikas grozs maksā 17.66 eiro, taču Lietuvā identisks pārtikas grozs maksā 19.71 eiro.

Mūsu salīdzinājuma kopsavilkums rāda, ka pastāv cenu atšķirība starp Latvijas, Lietuvas un Polijas "Lidl" veikaliem, taču vislētāk pārtikas produktus var iegādāties Polijas "Lidl" veikalos. 

Tomēr ir jāņem vērā, ka cenas ietekmē atlaides, kas ik pa laikam dažādu valstu "Lidl" veikalos tiek piemērotas tam vai citam produktam. Līdz ar to ļoti iespējams, ka šis pats pirkumu komplekts jau rīt vai parīt var izmaksāt dārgāk citā valstī, kur pieejams "Lidl" veikals. 

"Lidl" komentē, kāpēc cenas un produktu klāsts dažādās valstīs atšķiras

"Klientu apmierinātība ir mūsu augstākā prioritāte, tāpēc "Lidl" vienmēr piedāvā augstākās kvalitātes produktus par iespējami zemāko cenu. To ir iespējams sasniegt, pateicoties mūsu iepirkuma politikai, kā arī optimizētajiem darba procesiem.

Mūsu īpašais koncepts paredz, ka visā pasaulē "Lidl" darbojas ar atlasītu produktu klāstu, kas sastāv no pārtikas un nepārtikas precēm. "Lidl" pievienotā vērtība ir tāda, ka globāli spējam iepirkt produktus par ievērojami zemākām cenām," cenu un produktu klāsta dažādību portālam "Apollo.lv" skaidroja mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA "Lidl Latvija" pārstāvis Ingars Rudzītis.

"Lidl" pārstāvji norāda, ka preču sortimenta pamatā ir daudzi unikāli, augstas kvalitātes "Lidl" privātie zīmoli, kas tiek ražoti speciāli mazumtirdzniecības uzņēmumam.

"Tas nozīmē, ka mūsu klienti Latvijā iegādāsies tādas pašas kvalitātes makaronus, vīnu vai gaļu, kā "Lidl" pircēji Francijā, Vācijā vai Polijā. Šo sortimentu mēs tālāk pielāgojam vietējo klientu vēlmēm un patēriņa īpatnībām.

Tā kā mēs regulāri analizējam savus pārdošanas datus un meklējam labākos veidus, kā apkalpot klientus, "Lidl" pieredze rāda, ka produktu izvēles paradumi un pircēju garšas vēlmes dažādās valstīs ir atšķirīgas.

Katrā "Lidl" valstī vienmēr tiek izvēlēti vietējā sortimenta produkti, lai tie pilnīgāk atbilstu vietējām garšas vēlmēm. Jau pašlaik "Lidl" Latvijā sadarbojas ar vairāk nekā 20 vietējiem ražotājiem.

""Lidl" mērķis Latvijā ir piedāvāt saviem klientiem vislabāko cenas un vērtības attiecību konkrētā tirgū. Tāpēc nav iespējams (un pat nav korekti) salīdzināt produktu cenas dažādās valstīs, jo nodokļu vide, ekonomiskie apstākļi, produktu sezonalitāte un daudzi citi faktori katrā valstī ir tik ļoti atšķirīgi, ka cenu salīdzināšana kļūst neiespējama," vēsta "Lidl" pārstāvji.

Jau ziņots, ka 7. oktobrī durvis vēra 15 mazumtirdzniecības uzņēmuma "Lidl" veikali. Nākamās tirdzniecības vietas varētu atvērt šā gada beigās vai nākamā gada sākumā.

Papildus šiem 15 jauni "Lidl" veikali gaidāmi Liepājā un Daugavpilī, kā arī Rīgā - uz Brīvības ielas, Purvciemā un Ziepniekkalnā. Plānots, ka laika gaitā viens no veikaliem atradīsies arī Rīgas centrā. Tiek meklēta atbilstoša vieta.

Video: Reportāža no "Lidl" veikala Rīgā, Mežciemā

Latvijas Tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs prognozē, ka "Lidl" ienākšana sekmēs tirgus pārdali, jo "šobrīd notiek cīņa par to, cik procentus pircēju no katra tirgotāja "Lidl" pārņems".

Lai sākotnēji organizētu pircēju plūsmu jaunatvērtajos veikalos ārpusē pie visiem veikaliem rindu regulēšanai novietotas barjeras, kā arī uzkrāsotas divu metru atzīmes distances ievērošanai. Tāpat piesaistīta apsardzes firma, kas lai regulētu pircēju plūsmu veikalos.

"Lidl" ir zināms visā Eiropā

""Lidl" veikalu atvēršana iezīmēs svarīgu posmu mūsu misijā nodrošināt augstākās kvalitātes produktus par zemāko iespējamo cenu mūsu klientiem Latvijā, tādējādi radot tiem prieku atļauties vairāk. Ar nepacietību gaidīsim ikvienu "Lidl" veikalos," saka Jākobs Jozefsons, "Lidl Latvija" valdes priekšsēdētājs.

Kopumā, gatavojoties iedzīvotāju ilgi gaidītajai veikalu atvēršanai, "Lidl" Latvijā jau investējis vairāk nekā 200 miljonus eiro savu veikalu un loģistikas centra būvniecībā, kā arī veidojot jaunas ielas, satiksmes apļus, krustojumus, apstādījumus un dažādus apkārtējās infrastruktūras uzlabojumos.

Jozefsons arī atzina - lai arī situācija ar Covid-19 izplatību Latvijā pašreiz nav tā labākā, apstākļi tik un tā ir citi nekā gada sākumā, kad sākotnēji bija iecerēta veikalu atklāšana. Viņš norādīja, ka tobrīd nebija tika plaši pieejamas vakcinācijas pret Covid-19 iespējas, un pašreiz, kad valstī vakcinēti teju 50% iedzīvotāju, uzņēmuma ieskatā veikalus varētu atklāt.

Tirgotāja pārstāvji arī informēja, ka pašreiz "Lidl Latvija" ir vienošanās ar 20 Latvijas pārtikas ražotājiem par produktu tirdzniecību, bet nākotnē to klāstu plānots paplašināt, tā piedāvājot aktuālos sezonas dārzeņus.

Kā preces nokļūst "Lidl" veikalu plauktos?

Mazumtirgotāja "Lidl" preces pārsvarā tiek piegādātas no visas Eiropas un galvenokārt iepirktas no ražotājiem, kas spēj piegādāt preci lielos apjomos, tāpēc to cenas ir zemākas. Taču, kā nokļūt vācu giganta "Lidl" plauktos ar savu ražojumu, skaidroja portāla TVNET krievu valodas redakcija.

Problēma ir tā, ka "Lidl" īpašnieki pieprasa no uzņēmumiem virkni sertifikātu, bet to vietējām kompānijām vienkārši nav.

Piemēram, pēc "Lidl" standartiem piegādātājiem ir jābūt "Global G.A.P." sertifikātam. Lai to iegūtu, lauksaimniekiem, kas audzē augļus, dārzeņus un ogas, putnus vai lopus, nepieciešams izmantot tādas tehnoloģijas, kas ir draudzīgas apkārtējai videi, minimāli lietojot ķimikālijas, kā arī efektīvi jāizmanto dabas resursi.

Turklāt pastiprināta uzmanība tiek pievērsta rūpēm par darbiniekiem un higiēnai. Piemēram, lai uz augļu vai ogu virsmas nebūtu dažādas baktērijas, piemēram, salmonellas, to liešanai un mēslošanai jāizmanto noteiktas kvalitātes ūdens. Respektīvi - piesārņots ūdens ar augstu mikrobu koncentrāciju ir aizliegts.

Savukārt laukā, kur strādā lauksaimnieki, ir jābūt uzstādītai tualetei, kā arī ir jābūt nodrošinātai iespējai mazgāt un noslaucīt rokas pirms ķeršanās pie darba.

Lauksaimniecībā strādājošajiem, kas novāc ražu, ir jābūt veseliem. Viens cilvēks, kurš cieš no infekcijas slimības, var radīt ļoti milzīgas problēmas.

Piemēram, pagājušajā gadā saldēto ogu tirgū izcēlās Eiropas mēroga skandāls - itāļu ražotāja ogu maisījumos, ko pārdod veikalu tīklā "Coop", tika atklāts A hepatīta vīruss. Noskaidrojās, ka izejvielas iepirktas Lietuvā, Rumānijā un Ukrainā.

Latvijā gan ir vairāki uzņēmumi, kam ir "Global G.A.P." sertifikāts. Šo uzņēmumu vidū ir SIA "Dimdiņi" (skābēti kāposti, kā arī citi dārzeņi), SIA "Ulbroka" (cūku audzētava), SIA "Very Berry" (sulas, sīrupi un ogas), SIA "Arosa R" (ogas), bet konsultāciju uzņēmumi vada seminārus, stāstot tirgus dalībniekiem, kas jāizdara, lai kļūtu par kvalitātes zīmes ieguvējiem, tādējādi iegūstot atļauju nokļūt Eiropas tirgū.

Lietuvā pēc "Lidl" ienākšanas tirgū dažu gadu laikā pēc "Global G.A.P." standartiem ir sākušas strādāt 23 kompānijas. Līdz tam šīs skaits bijis uz vienas rokas pirkstiem parādāms.

"Mēs vienmēr esam atvērti sadarbībai ar vietējiem ražotājiem, un tas ir viens no galvenajiem principiem, pie kā "Lidl" pieturēsies, strādājot Latvijā. Šāda pieeja ļauj mums samazināt ceļu, ko produktam jāveic no ražotāja līdz patērētājam, garantējot tā svaigumu un mazinot ietekmi uz apkārtējo vidi," portālam komentēja "Lidl" pārstāve Dana Hasana.

Viņa piebilda, ka patērētāju izvēlē ir viens kritērijs - atbilstība "Lidl" ražošanas procesa un produkcijas kvalitātes prasībām.

"Ir vairāki piemēri, kad produkts, kas ražots vienā no vietējiem tirgiem, nokļūst mūsu starptautiskajā sortimentā, un tādējādi nonāk jaunos eksporta tirgos. Jā, mēs uzstādām ļoti augstas prasības attiecībā uz kvalitāti un pieprasām no mūsu piegādātājiem starptautiski atzītus sertifikātus. Jaunu prasību ieviešanas un sertifikācijas process, protams, aizņems kādu laiku, taču rezultātā no tā ieguvēji būs visi," sacīja Hasana.