Ministru kabinets 12. oktobrī, lēma par dažādiem jautājumiem, tostarp, veica labojumus Covid-19 ierobežojumos. Portāls "Apollo.lv" piedāvā šo lēmumu apkopojumu. 

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz piešķirt ikmēneša atbalstu 20 eiro apmērā no šī gada 1. novembra līdz nākamā gada 31. martam senioriem, kas vakcinēti pret Covid-19 vai saņēmuši konsīlija atzinumu par nepieciešamību atlikt vakcināciju.

Atbalstu senioriem paredzēts piešķirt, ņemot vērā vispārējo cenu pieaugumu, tostarp energoresursu cenu sadārdzinājumu 2021. gadā, kā arī lai veicinātu vakcinācijas pret Covid-19 aptveri senioru vidū. Lai pabalstus sāktu izmaksāt, grozījumi vēl jāapstiprina Saeimai.

Likumprojektā noteikts, - lai persona kvalificētos atbalsta saņemšanai, tai jādzīvo Latvijā un pilns vakcinācijas kurss jāveic līdz 2021. gada 31. decembrim.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pabalstu 20 eiro mēnesī izmaksās bez personas iesnieguma, ja persona ir Latvijā piešķirtās vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēja, tajā skaitā priekšlaicīgi un avansā piešķirtās pensijas saņēmēja, speciālās valsts pensijas saņēmēja, VSAA administrētās izdienas pensijas saņēmēja, atlīdzības par darbspēju zaudējumu vai atlīdzības par apgādnieka zaudējumu saņēmēja, valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta vai valsts sociālā pabalsta saņēmēja. Šie cilvēki jauno pabalstu saņems līdzīgi kā līdz šim saņem piešķirto pensiju, atlīdzību vai pabalstu.

Sabiedriskajā transportā varēs nepiešķirt atlaides pasažieriem bez Covid-19 sertifikāta

Sabiedriskā transporta uzņēmumi, kas saņem dotāciju no pašvaldības par pilngadīgu personu pārvadāšanu ar atlaidi, varēs nepiešķirt atlaidi cilvēkiem bez Covid-19 sertifikāta, otrdien nolēma valdība.

Veselības ministrijā (VM) norāda, ka pašreiz sabiedriskā transporta izmantošana ir saistīta ar augstu Covid-19 izplatības risku. Tomēr, saglabājoties cilvēku mobilitātei, nav iespējams mazināt sabiedriskā transporta noslogojumu.

Ministrijā skaidro, ka sabiedriskajā transportā pulcējoties lielam skaita cilvēku, kas nav pilnībā vakcinēti vai pārslimojuši Covid-19, pret šo slimību neaizsargāti pasažieri ir pakļauti augstam riskam saslimt ar smagu slimības formu vai pat nomirt Covid-19 komplikāciju dēļ. Tādēļ ir nepieciešams mazināt cilvēku, kas nav pilnībā vakcinēti vai pārslimojuši Covid-19, pārvietošanos ar sabiedrisko transportu.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" paredz, ka sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzēji varēs no Nacionālā veselības dienesta saņemt personificētu informāciju par katru personu, kas saņem sabiedriskā transporta izmantošanas atlaides, lai varētu identificē, vai personai ir derīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.

Pamatojoties uz šo informāciju uzņēmums varēs lemt par atlaižu piemērošanu.

Plānots, ka pārraižu laikā televīzijas un radio raidījumu vadītāji varēs nelietot sejas masku

Plānots, ka ārkārtējās situācijas laikā pārraižu laikā sejas maskas varēs nelietot televīzijas un radio raidījumu vadītāji.

Tāpat plānots noteikt, ka apmeklēt pārraides varētu līdz 30 dalībniekiem, kuriem ir jābūt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātam. Atbilstoši iesniegtajiem grozījumiem dalībniekiem varētu būt jālieto sejas maskas un vienai personai jānodrošina ne mazāk kā 10 kvdrātmetri no raidījuma telpas platības. Ja iespējams, starp raidījuma dalībniekiem, iespējams, varētu būt jānodrošina iespēja ievērot divu metru distanci.

Par šiem grozījumiem rīkojumā "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" vēl būtu jālemj valdībai.

Pret Covid-19 nepotētajiem studentiem no pirmdienas bija jāpamet kopmītnes

Pret Covid-19 nepotētajiem studentiem no pirmdienas, 11. oktobra, ir jāpamet kopmītnes. Dzīvošanai kopmītnēs neder vairs arī negatīvi testi. Tādu studentu, kuriem jāmeklē jauna dzīvesvieta, augstskolās nav daudz. Daudzos gadījumos nākas arī pamest mācības, jo arī klātienes studijās drīkst piedalīties tikai pret Covid-19 vakcinētie, vēsta TV3 Ziņas.

Apzina infrastruktūru Covid-19 pagaidu hospitālim, bet galējas slimnīcu pārslodzes gadījumā piesaistītu NBS​

Reaģējot uz Covid-19 pacientu skaita pieaugumu slimnīcās, Veselības ministrija apzinājusi dažādus infrastruktūras nodrošinātājus, kur varētu izvietot pagaidu hospitāli, bet slimnīcu galējas pārslodzes gadījumā varētu tikt lemts par Nacionālo bruņoto spēku iesaisti, žurnālistiem skaidroja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

"Valdībā mēs šodien informējām, kā mēs strādājam gan attiecībā uz privāto sektoru, gan uz veselības nozares bijušo un šobrīd nelietoto infrastruktūru, gan uz pašvaldību slimnīcām. Ieskicējām, kā galējā situācijā varētu virzīties uz citas infrastruktūras pielāgošanu sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem vai lielu infrastruktūras vienību īpašniekiem," stāstīja ministrs.

Pēc viņa paustā, ārkārtas situācijas rīkojumā bija iekļauts uzdevums sagatavot un iepazīstināt valdību ar nepieciešamajiem soļiem un scenārijiem, ja slimnīcu pārslodze būtu ilgstoša un liela, tostarp ja tā pārsniegtu veselības nozares iezīmēto robežu - 1500 stacionēti Covid-19 pacienti. Veselības ministrija uz otrdienas sēdi bija sagatavojusi attiecīgu informatīvo ziņojumu, kuru valdība atbalstījusi.

Kā ziņots, Pavļuts iepriekš norādījis, ka lauka hospitāli varētu veidot kā kādas klīniskās universitātes struktūrvienību. Politiķis skaidroja, ka, runājot par lauku hospitāli kā principu, netiek runāts par hospitāli laukā, teltīm vai tādiem risinājumiem, kas varētu būt bruņoto spēku rīcībā. Turklāt arī mediķu skaits bruņotajos spēkos ir neliels uz kopējās sistēmas fona, un šie mediķi ir noslogoti ar saviem pienākumiem.

"Mēs šeit runājam par ārstniecības sistēmas galvenajiem spēlētājiem, par to, ka šāds papildu hospitālis būtu primāri veidojams kā īpaša, liela mēroga struktūrvienība, visticamāk, pie kādas no klīniskajām universitātes slimnīcām," informēja ministrs.

Valdība atbalsta likumprojektu par valsts budžetu 2022. gadam

Valdība otrdien atbalstīja likumprojektu par valsts budžetu 2022. gadam, kurā nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 10,6 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 12,4 miljardu eiro apmērā.

2022. gada valsts budžetā nozīmīgs finansējums paredzēts ārstniecības personu, pedagogu un iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam. Tāpat paredzēti nozīmīgi papildu līdzekļi ar valsts drošību saistītiem pasākumiem, pieņemto lēmumu un saistību izpildei, kā arī citiem nozīmīgiem prioritārajiem pasākumiem.

Viena no valdības galvenajām prioritātēm nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu sloga mazināšana. Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, ir nepieciešams turpināt paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem.

Attiecīgajām izmaiņām 2022. gadā plānoti 93,8 miljoni eiro, paredzot, ka maksimālais diferencētais neapliekamais minimums, kā arī pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra būs 350 eiro, bet no 1.jūlija - 500 eiro mēnesī.

Par atbalsta pasākumiem ārkārtējās situācijas ierobežojumu dēļ skartajām nozarēm darba grupa sāks lemt ceturtdien

Par atbalsta pasākumiem Covid-19 dēļ izsludinātajā ārkārtējā situācijā skartajām nozarēm finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa sāks lemt ceturtdien, 14. oktobrī, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja Reirs.

Finanšu ministrs uzsvēra, ka patlaban Latvijai nav no kā ņemt piemēru, jo neviena valsts nesniedz atbalstu nozarēm, kuras var sniegt pakalpojumus tikai vakcinētajiem iedzīvotājiem.

"Mēs šādu ceļu neiesim un atbalsts būs. Apzināsim, kuras nozares šajā ārkārtējā situācijā ir praktiski slēgtas, un domāsim par atbalsta pasākumiem," teica Reirs.

Viņš piebilda, ka līdzekļi šiem pasākumiem tiks atrasti budžeta programmās, kurās izveidojušies līdzekļu pārpalikumi. Šie neiztērētie līdzekļi tiks novirzīti atbalsta pasākumiem.

Valdība veic labojumus Covid-19 ierobežojumos

Konstatējot "tehniskas neprecizitātes", valdība veica vairākus labojumus rīkojumā "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", kas valdībā tika pieņemts 9.oktobrī.

Lai novērstu rīkojuma interpretācijas iespējas, tika labotas neprecizitātes epidemioloģiskās drošības pasākumu prasībās darbinieku vakcinācijai pret Covid-19, pakalpojumu pieejamībā nevakcinētajiem, tirdzniecības un kultūras pasākumu organizēšanā.

Personas bez Covid-19 sadarbspējīga sertifikāta klātienē varēs saņemt, piemēram, pasi, banku, kurpnieka un remonta pakalpojumus, ja to nav iespējams sniegt attālināti vai pakalpojuma sniegšana attālināti rada risku cilvēka pamattiesību nodrošināšanai.

Tajās pakalpojuma sniegšanas vietās, kur vienam apmeklētājam pieejamā telpu platība ir mazāka par 15 kvadrātmetriem, pakalpojumus varēs saņemt un vienlaikus atrasties tikai viens apmeklētājs.