Pēc 7 gadu tiesāšanās Augstākā tiesa noraida Liepiņa kasācijas sūdzību lietā pret "TVNET"

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: New Africa/Shutterstock

Otrdien, 12. oktobrī, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts (AT) noraidīja Zigmara Liepiņa kasācijas sūdzību lietā par morālās kompensācijas piedziņu no SIA "TVNET GRUPA", tādējādi atstājot spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu par labu TVNET. 

2014.gadā Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) cēla prasību tiesā pret TVNET par portālā publicētu viedokļrakstu par LNO telpu izīrēšanu Krievijas "Jaunā viļņa" Jūrmalā organizētāja Igora Krutoja dzimšanas dienas ballītei laikā, kad Krievija iebruka Ukrainā, okupējot arī Ukrainai piederošo Krimas pussalu.

AT savā nolēmumā norāda: lai gan Liepiņa iesniegtā kasācijas prasība atbilst visām likuma normām, senatoru kolēģija neredz pamatu kasācijas tiesvedības ierosināšanai. Proti, AT izskata lietas, kas skar jautājumus par materiālo tiesību piemērošanas un interpretācijas pareizību, kā arī procesuālo tiesību normu pārkāpumiem (kas veikti iztiesāšanas procesā).

Izskatot kasācijas sūdzību, senatoru kolēģija secinājusi, ka nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs. Tāpat kolēģija uzsvērusi, ka izskatāmajai lietai nav būtiskas nozīmes vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā.

"Septiņi tiesāšanās gadi ar LNO un tās bijušo direktoru ir ļoti ilgs laiks, tas būtu finanšu rīcībspēju apgrūtinošs jebkuram medijam Latvijā, īpaši par sākotnēji pieprasīto kompensācijas summu – gandrīz 130 tūkstošiem eiro.

Man lielākais gandarījums par to, ka šis ir pozitīvs precedents Latvijas tiesu praksē, jo stiprina uzticamu mediju tiesības informēt un izglītot sabiedrību par amatpersonu un institūciju rīcību, neatkarīgi vai tā ir kritiska publikācija, pētnieciskās žurnālistikas atklājums vai ass žurnālista viedoklis. Septiņi gadi bija tā vērti, lai vēlreiz pierādītu, ka medija pienākums informēt ir samērīgs ar šķietamu goda un cieņas aizskārumu augsti stāvošai amatpersonai vai publiski nezināmam politbiznesa "leļļu meistaram", ja kritika ir pamatota."

Kasācijas sūdzībā Liepiņš norādījis, ka lietas izskatīšana apgabaltiesā rakstveida procesā, iespējams, ir novedusi pie nepareiza lietas iznākuma. Savukārt AT savā lēmumā uzsver, ka nav acīmredzama pamata šādam uzskatam. Respektīvi, kasācijas sūdzībā nebija norādīts, kā tieši lietas izskatīšana rakstveida procesā varēja ietekmēt lietas iznākumu. Vienlaikus senatoru kolēģija uzsver, ka apgabaltiesa, nosakot lietas izskatīšanu rakstveidā, ir rīkojusies atbilstoši likuma normām.

Tāpat AT norādīja, ka vairāki kasācijas sūdzībā iekļautie argumenti vērsti uz pierādījumu izskatīšanu no jauna, kas nav AT kompetencē.

"Kasācijas sūdzības iesniedzēja subjektīvs redzējums par lietā nodibinātajiem faktiem un to nozīmību strīda pareizā izšķiršanā, kas atšķiras no spriedumā dotā šo pašu apstākļu novērtējuma, nerada pamatu tiesas secinājumu apšaubīšanai." /LR Augstākā tiesa/

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu