SOK nevēlas iesaistīties Ķīnas cilvēktiesību jautājumā

FOTO: AFP/SCANPIX

Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) viceprezidents Džons Koutss atklājis, ka SOK uzdevums nav pievērst uzmanību Ķīnas cilvēktiesību pārkāpumiem gaidāmo olimpisko spēļu laikā

Koutss uz žurnālistu lūgumu komentēt uiguru minoritātes situāciju Ķīnā atbildēja, ka SOK nav pilnvaru šajā jomā.

"Mēs neesam pasaules valdība. Mums ir jāciena spēļu rīkotājvalstu suverenitāte," viņš sacīja kādā pasākumā savā dzimtajā Austrālijā.

Cilvēktiesību aizstāvju grupas aplēsušas, ka Ķīnas ziemeļrietumos esošajā Siņdzjanas reģionā vismaz viens miljons uiguru un citu - galvenokārt musulmaņu - minoritāšu pārstāvju ir ieslodzīti. Tāpat Ķīna tiek apsūdzēta par cilvēktiesību pārkāpumiem Honkongā.

"Mēs nevaram doties uz valsti un pateikt, kas viņiem jādara," paziņoja SOK viceprezidents, uzsverot, ka "tas nav mūsu uzdevums".

SOK un tās dalīborganizācijas izraugās olimpisko spēļu rīkotāju un palīdz pasākuma organizēšanā.

Organizācija sevi pozicionē kā olimpisko spēļu aizgādni un sola "ar sporta palīdzību uzlabot pasauli".

Ziemas olimpiskās spēles Pekinā gaidāmas februārī, tomēr spēļu atbalstītāji un citi iesaistītie aicina tās boikotēt vai atrast veidus, kā protestēt pret cilvēktiesību situāciju Ķīnā.

ASV Kongress ir nosodījis piecus lielākos spēļu sponsorus, tostarp "Visa" un "Airbnb", apsūdzot tos par atbalstu iespējamam genocīdam pret musulmaņu minoritātēm Siņdzjanas reģionā.

Reaģējot uz to, Ķīna apsūdzējusi ASV politiķus par "sporta politizēšanu" un Ķīnas nomelnošanu.

Kopš 1949.gada Ķīnā valda Komunistiskā partija. Pēdējā laikā notikuši vairāki protestu pret esošo varu apspiešanas mēģinājumi, tostarp Honkongā, ar mērķi nostiprināt Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina autoritāti.

Pekinā 2008.gadā notika vasaras olimpiskās spēles. Tolaik pasākums tika uztverts kā Ķīnas augošās turības un ietekmes pasaulē izrādīšana.

Šoreiz Covid-19 pandēmijas dēļ Pekinā olimpiskās spēlēs klātienē nevarēs vērot ārvalstu līdzjutēji.