Lāču epopeja Smiltenes novadā: trešdien līdz vēlai naktij notikusi ķeršanas operācija

FOTO: Ekrānuzņēmums no video

Trešdienas vakarā, līdz pat vēlai nakts stundai Bilskas pagasta Lobērģos norisinājās divu pusauga lāču ķeršanas operācija, ziņo medijs "Ziemeļlatvija".

Medijs ziņo, ka operācijā piedalījās virkne ekspertu -  no Igaunijas pieaicināti speciālisti lāču iemidzināšanā, Lobērģu un Vijciema apkaimes mednieki, Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti un veterinārārsts no Rīgas Zooloģiskā dārza.

Trešdienas operācija gan izvērtās nesekmīga un lāčus neizdevās noķert. No slavenā "ķepaiņu dueta" līdz šim ierastajās apgaitas vietās parādījās tikai viens piesardzīgs lācis un tas pats ātri aizmuka, ziņo "Ziemeļlatvija".

Portāls "Apollo.lv" jau ziņoja, ka pēc mēģinājuma divus lāčus ar netipisku uzvedību aizbiedēt no Valkas novada Vijciema pagasta, tie devušies uz Smiltenes novadu, kur turpina sirojumus, ēkās un pagalmos meklējot pārtiku, vēstī Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Komunikācijas un dabas izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa.

Lai ierobežotu lāču gaitas cilvēku mājvietās, DAP uzrunājusi dažādus speciālistus un izstrādājusi rīcības plānu nākamajam situācijas risinājumam - dzīvnieku izšķiršanai un pārvietošanai.

Ezeriņa stāstīja, ka pašlaik vairs netiek saņemti ziņojumi par trīs lāču grupas radītiem postījumiem, kurā, visticamāk, bija lācene ar diviem mazuļiem, kam viņa mācīja barības meklēšanas un iegūšanas prasmes. Tas ļauj secināt, ka šī grupa ir devusies tālāk no viensētām un uzvedas savai sugai tipiski.

Savukārt otra grupa, kurā ir divi jaunie lāči, kas pēc ekspertu novērojumiem, visticamāk, ir cilvēku uzaudzināti un pēcāk palaisti savvaļā, ir pārvietojušies uz Smiltenes novada Bilskas pagasta Loberģu ciemu. Abi lāči jau vairākkārtīgi apmeklējuši vienu viensētu, kur izpostījuši bišu dravu, bet citā sētā atlauzuši klētiņu un saplēsuši labības maisus.

Tā kā aizbiedēšanas metode nav motivējusi lāčus doties dziļāk mežā un meklēt barību patstāvīgi bez cilvēku aplaupīšanas, DAP eksperti, apzinot gan citu valstu pieredzi līdzīgās situācijās, gan arī iesaistot Dzīvnieku tiesību aizsardzības biedrības ieteiktos ekspertus, kā arī sazinoties ar Valkas un Smiltenes novada medniekiem un Igaunijas speciālistiem, ir izstrādājusi rīcības plānu, lai īstenotu nākamo alternatīvu - lāču izšķiršanu, lai pārvietotu katru no tiem uz citu nomaļu teritoriju pietiekamā attālumā no apdzīvotām vietām, stāstīja Ezeriņa.

Lai lāčus varētu izšķirt un pārvietot, vispirms tiks veikta to iemidzināšana, kas ir riskantākā procesa daļa, jo pastāv apdraudējums gan cilvēku drošībai lāču iespējamās agresīvas reakcijas dēļ, gan apdraudējums arī dzīvnieku dzīvībai, jo ir jāspēj noteikt korekta nepieciešamā miega zāļu deva, nezinot dzīvnieku precīzu svaru.

Lai process noritētu bez problēmām, tā īstenošanā bez DAP darbiniekiem vēl plānots iesaistīt pieredzējušu veterinārārstu no Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza un praktizējošu speciālistu lāču iemidzināšanā no Igaunijas, Valkas un Smiltenes novadu medību kolektīvus, kas rūpēsies par lāču izsekošanu pēc miegazāļu devas saņemšanas un palīdzēs tos pārvietot, Valsts policiju, kas rūpēsies par iesaistīto cilvēku drošību, un Rīgas Nacionālo Zooloģisko dārzu, kas nodrošinās būrus dzīvnieku pārvešanai.

"Arī šī metode mums diemžēl nedod pilnīgu pārliecību, ka divi konkrētie lāči mainīs uzvedību un pārstās sirot pa viensētām,

5

VIDEO: Radījuma "Panorāma" sižets par Ziemeļvidzemes lāčiem

taču, uzklausot gan dzīvnieku tiesību aizstāvju viedokli, gan mednieku pārstāvju teikto, nolemts riskēt un šo risinājumu izmēģināt," pauda DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.

Lai sekotu līdzi lāču turpmākajām gaitām, plānots tos aprīkot ar raidītajiem. "Mēs turpinām apzināt dažādas iespējas saņemt raidītājus, ar ko varētu dzīvniekus aprīkot. Līdz šim apzinātie uzreiz pieejamie raidītāji diemžēl nav piemēroti lāčiem, savukārt citviet iegādājami atbilstoši raidītāji nav pieejami uzreiz - piegāde var ilgt pat mēnesi. Taču šajā situācijā mums vairs nav laika tik ilgi gaidīt", norādīja Strode.

Ja dzīvnieki pēc izšķiršanas turpinās tuvoties apdzīvotām vietām, DAP lems par nākamajiem risinājumiem.

Papildus DAP izskata iespējas otram alternatīvajam risinājumam - lāču turēšanai nebrīvē. Pašlaik Latvijā visos lāčiem piemērotajos voljeros jau ir iemītnieki. DAP arī ir izvērtējusi katru privāti izteikto vēlmi izmitināt lāčus, taču līdz šim neviens piedāvājums nav atbildis drošības un labturības prasībām. Kā arī pagaidām starptautiskajā zooloģisko dārzu tīklā nav atsaucies neviens interesents, kas varētu uzņemt lāčus ārpus Latvijas.

Kā vēstīts, Latvijā brūnie lāči (Ursus arctos) ir aizsargājami dzīvnieki un, lai gan to skaits pēdējos gados ir palielinājies, lāču medības Latvijā nav atļautas un tuvākajā laikā par šādu iespēju nav plānots lemt, iepriekš norādīja DAP.