Ceturtdien finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) iesniedza Saeimā 2022. gada valsts budžetu, lai jau tradicionāli nodotu valdības sagatavoto nākamā gada valsts budžeta likumprojektu izskatīšanai parlamentā. Šogad tradicionālais budžeta portfelis tika nomainīts pret jauna dizaina portfeli, par ko "Twitter" lietotāji izteica savu viedokli.

Budžeta portfeļa nešana no Finanšu ministrijas uz Saeimu ir tradīcija, kas tika aizsākta 1997.gadā. Šogad portfelis tika nests jau 24.reizi. Tradīciju ieviesa bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle (NA). Viņš atvēlēja personīgo darba portfeli, lai Saeimā nogādātu 1998.gada budžetu.

Šogad Reirs uz Saeimu devās ar jaunu budžeta portfeli, kas turpina tradīciju un pārmanto iepriekšējā budžeta portfeļa garu. Jaunā portfeļa idejas pamatā ir novēlējums, ceļa vārdi, kas, gadiem ejot, nezaudēs savu aktualitāti.

Uz portfeļa redzamo Reiņa Kaudzītes teicienu "Esi apdomīgs nelaimē, vēl apdomīgāks laimē" 2013.gada Saeimas sēdē, kur tika izskatīts nākamā gada budžets, atgādināja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, norādot, "ja no vēstures nemācās, tai ir tendence atkārtoties". Saskaņā ar šo dzīves gudrību Finanšu ministrija budžetu veido pārdomāti, sabalansēti un atbildīgi, ievērojot fiskālo disciplīnu.

FM pārstāvji informēja, ka Reirs ir vienīgais finanšu ministrs, kurš budžeta portfeli uz Saeimu nesīs jau sesto reizi. Savukārt ministri, kuri šo tradīciju pildījuši katrs četras reizes, ir Oskars Spurdziņš un Andris Vilks.

FOTO: Finanšu ministrs iesniedz 2022. gada Valsts budžeta portfeli

FOTO: Vecais un jaunais budžeta portfelis 

Kas notiks ar veco portfeli un vai ir zināma jaunā portfeļa vērtība?

"Apollo.lv" sazinājās ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem, kuri ieskicēja, kādu likteni sagaida vecais portfelis.

"Pašlaik abi portfeļi atrodas finanšu ministra kabinetā goda vietā. Drīzumā Zīles portfelis tiks novietots speciālā relikviju stendā Finanšu ministrijā vai arī Saeimā, - par to vēl tiek spriests," skaidro ministrija.

5

Uz "Apollo.lv" jautājumu, cik izmaksājis jaunais budžeta portfelis, FM konkrētu summu neminēja, taču norādīja: "Portfelis ir ministra dāvinājums. Tas ir mākslas darbs vienā eksemplārā. Ministrs uzskata, ka mākslinieku darbs ir pienācīgi jānovērtē. Cenu Reira kungs izvēlas paturēt pie sevis."

"Twitter" lietotāji komentē portfeļa nomaiņu

Jaunā portfeļa dizainu novērtēja arī mikroblogošanas vietnes "Twitter" lietotāji. Daļa lietotāju bija neizpratnē par moderno dizainu, uzsverot, ka vecajam portfelim bija "savs šarms". 

Kas ir "iekšā" Valsts budžeta portfelī?

Iesniedzot valsts budžeta 2022.gadam projektu, Reirs Saeimā uzsvēra, ka nākamā gada budžets vērsts uz attīstību un ir līdzsvarots. Ministrs norādīja, ka, neraugoties uz to, kas tas ir vēlēšanu gada budžets, tā apjoms ir veidots tā, lai nākamajai Saeimai nevajadzētu veikt nodokļu palielināšanu.

Budžetā paredzēti līdzekļi iedzīvotāju veselības aprūpei un sociālajam atbalstam, tāpat ir izmantotas arī Eiropas Komisijas (EK) piedāvātās iespējas veikt investīcijas veselībā un infrastruktūrā 1% apmērā no iekšzemes kopprodukta, neiekļaujot tās budžeta deficītā, norādīja Reirs.

Finanšu ministrs arī atzīmēja, ka 2022.gadā ļoti daudz līdzekļi ir paredzēti ekonomikas, uzņēmējdarbības, tajā skaitā, ražošanas attīstībai. Reirs tāpat uzsvēra algu pieaugumu arī iekšlietu sistēmā, kultūras un citās jomās. Tāpat nozīmīga ir neapliekamā minimuma celšana, norādīja politiķis.

Vaicāts par publiskas diskusijas iespēju, cik izdevīga ilgtermiņā būtu izglītības un zinātnes papildu finansēšana uz budžeta deficīta rēķina, Reirs akcentēja, ka budžeta veidošanas procesu nosaka Eiropas Savienības normatīvie akti. Latvija ievēro EK ieteikumus un izmanto Eiropas Komisijas dotās iespējas, reizē strikti pieturoties pie noteikta pamatizdevumu rāmja, norādīja finanšu ministrs.

Reirs uzsvēra, ka 2022.gadā zinātnei paredzētajā finansējumā ir ļoti nozīmīgs, vairāk nekā 30% pieaugums.

Attiecībā uz budžeta deficītu nav iespējas manevriem, jo, kad EK atkal ieslēgs budžeta deficīta rāmi jeb ierobežojumus, tad tur nebūs iespēju ko mainīt, skaidroja ministrs. Politiķis uzsvēra, ka Latvija ir eirozonas valsts un ka ja kāda no eirozonas valstīm uzskatītu, ka nav jāievēro fiskālā disciplīna, tas apdraudētu eiro stabilitāti.

Taujāts, vai ar EK varētu runāt, ka šos papildu līdzekļus zinātnei un izglītībai neiekļauj budžeta deficītā, Reirs uzsvēra, ka tas nav iespējams, jo katrai eirozonas valstij ir saraksts ar vēlamajiem izdevumiem, ko tā gribētu neiekļaut deficītā. Šāda pieeja grautu eirozonas stabilitāti, norādīja finanšu ministrs.

2022.gada valsts budžeta izdevumi ir 12,406 miljardi eiro, bet ieņēmumi 10,663 miljardi eiro. Savukārt pirmajā gadā, kad portfelis tika nogādāts Saeimā, izdevumu apmērs bija 1,3 miljardi latu jeb aptuveni 1,8 miljardi eiro.