Ik gadu Latvijā tiek reģistrēti vairāki simti ceļu satiksmes negadījumu, kas saistīti ar kreisā pagrieziena veikšanu. Tā ir aptuveni trešā daļa no visiem tiem negadījumiem, kuros cietuši cilvēki. Lai aktualizētu problēmu, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs īsteno informatīvu kampaņu "Ceļš nav spēle! Kļūdas nepiedod", vēsta raidījums "Kā labāk dzīvot".
Plašāk skaidro Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes loceklis Juris Stengrevics, auto eksperts Oskars Irbītis, Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis.
Juris Stengrevics norāda, ka kreisais pagrieziens ir pamatā daudzām smagām avārijām. Cilvēku uzvedība nav tāda, kādu varētu vēlēties, tāpēc nepieciešams dot informāciju, kā manevru pareizāk veikt. Vairāk kampaņā pievēršas kreisam pagriezienam un apdzīšanai, jo pietrūkst skaidrojošā darba
Oskars Irbītis piekrīt, ka viena no būtiskākajām sūdzībām saistītas ar to, ka viens autovadītājs veic kreiso pagriezienu, bet otrs apdzen un trieciens parasti trāpa mašīnai vadītāja durvīs vai priekšējā daļā. Šis manevrs ir bīstams, jo tas, kurš veic apdzīšanas manevru, bieži tiek notriekts no ceļa, ja manevrs tiek veikts ārpus pilsētas.
"Satiksmes noteikumi paredz, ka atrodoties uz galvenā ceļa, auto vadītajam apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, vai nogriežoties pa kreisi, jādod ceļš tiem, kas uzsākuši apdzīšanas manevru," atgādina Oskars Irbītis.
"Šāds satiksmes noteikumu punkts ir tikai trīs Eiropas valstīs, bez Latvijas vēl Čehijā un Ungārijā. Latvijā ir paredzēts, ka apdzenošajam ir priekšroka, ar to arī jārēķinās."
"No drošībās viedokļa pilsētā labāk veikt trīs labos pagriezienus, ne vienu kreiso. Apbraukt kvartālu, lai nav jāveic kreisais pagrieziens," mudina Oskars Irbītis.
Sods ir ietekmēšanas līdzeklis, kas dažiem palīdzēs, bet vadītājiem ir jāmainās pašiem. Palīdzēs gan sodi, gan šādas kampaņas, uzskata, Juris Jančevskis.
Irbītis vērtē, ka daudzos gadījumos, ja būtu laikus cilvēks ieslēdzis kreiso pagriezienu, kāds varbūt nebūtu uzsācis apdzīšanu.
"Labais tonis, lai arī apdzīšana krustojumā ir atļauta, varbūt to nedarīt, tas saistīts ar riska situāciju. Es sevi varētu pasargāt, it sevišķi, ja priekšā kāds brauc lēni, kāds brauc aizdomīgi, varbūt neapdzīt krustojumā," mudina Oskars Irbītis.
