Migrantu krīze ⟩ Muceniekus patvaļīgi atstājuši 276 patvēruma meklētāji

Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs "Mucenieki".

FOTO: Paula Čurkste/LETA

Kopš 11. augusta patvēruma meklētāju izmitināšanas centru (PMIC) Muceniekos patvaļīgi atstājuši 276 ārzemnieki, tomēr daļa no viņiem vēlāk aizturēti ārzemēs, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) sniegtā informācija Valsts robežsardzei.

Robežsardzē aģentūra LETA noskaidroja, ka ārzemēs aizturētas un atpakaļ Latvijā nogādātas 77 no minētajām personām. Galvenokāt pārtvertie ārzemnieki Latvijā nogādāti no Lietuvas.

PMLP aģentūra LETA noskaidroja, ka gadījumos, kad ārzemnieki patvaļīgi atstājuši PMIC patvēruma lūgums tiek pārtraukts, taču gadījumos, ja patvēruma meklētājs tiek atgriezts vai pats atgriežas PMIC, viņam ir tiesības prasīt sava patvēruma iesnieguma izskatīšanas atsākšanu.

Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts septembra vidū Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā pastāstīja, ka patvaļīga PMIC atstāšana liecina, ka nelikumīgi Latvijas-Baltkrievijas robežu šķērsojošās personas Latvijas aizsardzība neinteresē. Viņš arī atzina, ka lielākā daļa Latvijā iekļuvušo ārzemnieku ļaunprātīgi izmanto patvēruma procedūru un ir uzskatāmi par ekonomiskā labuma meklētājiem.

PMIC nav slēgta tipa iestāde. PMIC iekšējās kārtības noteikumi paredz, ka, ja patvēruma meklētājs vēlas atstāt izmitināšanas centru uz laiku, kas ilgāks par 24 stundām, viņš par to informē izmitināšanas centra darbinieku. Par patvēruma meklētāja tiesībām uzturēties ārpus izmitināšanas centra tā darbinieks izdara atzīmi žurnālā.

Jau ziņots, ka Latvija šovasar sastapusies ar pastiprinātu nelegālās imigrācijas spiedienu uz robežas ar Baltkrieviju. Daļa no nelikumīgi robežu šķērsojošajiem ārzemniekiem pieprasījuši patvērumu, tāpēc varas iestādēm viņu lūgums ir jāizskata.

Valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, izsludinājusi ārkārtējo situāciju no 11. augusta līdz 10. novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī.

Amatpersonas norādījušas, ka Baltkrievijā pie varas esošā Aleksandra Lukašenko režīma centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā iespiest trešo valstu iedzīvotājus vērtējami kā hibrīdkara jeb hibrīdapdraudējuma izpausmes.