Nozagtu personas datu dēļ uzņēmējs divus gadus netiek ārā no parādnieku reģistriem

Valsts policija jau divus gadus izmeklē krimināllietu par ātro kredītu izkrāpšanu ar viltotām ID kartēm. Uzņēmējs, kura dati krāpšanā izmantoti, šo laiku cīnās, lai nepatiesās ziņas par viņu dzēš no parādnieku reģistra.

Valsts iestādes viņam raksta garas vēstules, sūta cita pie citas un atrod arvien jaunus iemeslus, lai nerisinātu problēmu.

2019. gada rudenī Latvijā uzdarbojās pārdroša krāpnieku grupa, kas ar viltotām identitātes kartēm ņēma kredītus un pirka datorus. Lai ātro kredītu firmas aizņēmumus izsniegtu, svarīgākais bija bankas konts.

Derēja arī konts Latvijas pasta norēķinu sistēmā. Tas krāpniekiem bija parocīgi, jo pasta darbinieki nevarēja atklāt, ka ID-karte ir viltota. Tur dokumentus pārbaudīja nederīgo dokumentu reģistrā, kas neuzrāda viltojumus. Viltotās kartes foto bija krāpnieks, kas kontu atvēra, taču vārds un personas kods bija no citas personas.

Cilvēkus, kuru datus krāpšanā izmantot, blēži piemeklēja rūpīgi. Tiem bija jābūt turīgiem, ar labu reputāciju, lai nebūtu aizķeršanās pieprasot ātros kredītus. Lai gan noziegums sen jau atklāts, no datu zādzības cietušais joprojām cīnās par izkļūšanu no parādnieku reģistriem.

Policijā izmeklēšana joprojām turpinās. Atklātas vairāk nekā 50 krāpšanas epizodes, izkrāpti vairāk nekā 50 tūkstoši eiro. Kad lieta nonāks tiesā, neviens neņemas prognozēt.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Salaspils iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks Deniss Jackivs teica: "Uz doto brīdi mums ir 15 procesi, kas saistīti ar šo noziegum un personām, kas izdarīja šos noziegumus. Ir arī vairākas personas, kurām ir tiesības uz aizstāvību, uz doto brīdi tādas ir četras.

Daļu personu vēl neesam līdz galam noskaidrojuši, bet darbs notiek tajā virzienā. Līdz ar to, par cik ir daudz procesu un daudz krāpšanas epizožu, tas arī apgrūtina izmeklēšanu kopumā."

Uzņēmējs Aivars Buliņš ir viens no trīspadsmit cilvēkiem, kuru personas datus krāpnieki izmantojuši. Par to viņš uzzināja 2020.gada janvārī, kad savā pastkastītē atrada brīdinājumu.

2020. gada 3. maijā uzņēmējs Aivars Buliņš sacīja: "Man bija "Monezas" atgādinājums, par kavētiem maksājumiem. Varētu teikt, ka tas bija šoks, jo nekad savā apzinātajā dzīvē, ja tā to var izteikties, neesmu griezies pie šāda veida kreditētājiem,

Tad atklājās, ka kāds ar viņa datiem Latvijas pasta norēķinu sistēmā atvēris kontu, paņēmis kredītus piecās ātro kredītu kompānijās un divās dienās izņēmis 12 tūkstošus eiro. Apkrāptās firmas Aivaru Buliņu iekļāvušas parādnieku melnajā sarakstā.

Tā kā šobrīd krāpnieki ir aizturēti un shēma atklāta, uzņēmēja vārdam no parādnieku reģistra būtu jāpazūd. Aivars Buliņš aicinājumu dzēst nepatiesās ziņas ir prasījis ātro kredītu firmām, kredītu reģistra uzturētājiem, policijai, prokuratūrai, patērētāju tiesību Aizsardzības centram un Datu valsts inspekcijai. Tomēr reģistros joprojām atzīmēts, ka viņš ir parādu nemaksātājs.

"Ir pusotrs gads pagājis, esmu ļoti daudz, arī līdzekļus, piebildīšu iztērējis. Mēs būtībā atgriežamies tā kā riteņa sākumā, ritenis ir nogriezies, un pēdējā vēstule mūs sūta atkal pie sākotnējā. Ko man darīt? Turpināt? Par manu naudu? Nē," sacīja Buliņš.

No piecām kredītfirmām līdz šai nedēļai ierakstus par Buliņu nebija dzēsušas divas. Tās uzstāja, ka rīkosies tikai pēc tiesas sprieduma. Tomēr "Holm Bank Latvia" pēc Nekā personīga jautājumu saņemšanas uzņēmēja vārdu no Kredītinfomācijas biroja datu bāzes dzēsa piektdien. Firma neesot laikus saņēmusi informāciju, ka atzīta par cietušo krimināllietā. "Ferratum Bank" joprojām uzstāj, ka nav pamata atsaukt pretenzijas.

"Uz šo brīdi minētā gadījuma ietvaros no tiesībsargājošajām iestādēm vēl neesam saņēmuši nevienu dokumentālu apliecinājumu, kas varētu kalpot kā pamats veikt jebkādas izmaiņas," norādīja "Ferratum Bank".

Zvērinātais advokāts Gatis Dirēns, kurš pārstāv Buliņu, teica: "Viņa dati tika izmantoti, izmeklētājam, prokuroram, un šiem cietušajiem kriminālprocesā nav šaubu par to, kuras personas to izdarīja un manuprāt šie dati no kredītu reģistra būtu dzēšami nekavējoties. Šāds manuprāt ir kriminālprocesa likuma princips, atjaunot šo sākotnējo stāvokli."

Advokāts ir pārliecināts, ka izmeklētājam ir tiesības ne vien lūgt, bet pieprasīt kredītfirmām dzēst nepatiesās ziņas par neesošo parādu. To var darīt arī prokuratūra. Tomēr no abām saņemts atteikums.

"Problēma ir apzināta un ne tikai šim jūsu nosauktajam cilvēkam ir šī problēma, bet arī citām personām, kas iesaistītas kā cietušās kriminālprocesā.

Bet neskatoties uz to, ka mēs no savas puses rakstījām ātro kredītu firmām, kas ir iesaistītas šajā procesā, mēs nevaram fiziski piespiest viņus tos darīt," teica Jackivs.

Aivars Buliņš vērsies arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, kam jāuzrauga ātro kredītu firmas. Tas iesniegumu pārsūtījis Datu valsts inspekcijai.

Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka norādīja: "Attiecībā uz šo gadījumu bijām rakstījuši kā Datu valsts inspekcija gan pašam kredīta devējam, norādot viņam ka, šajā konkrētajā individuālajā gadījumā pastāv tie pierādījumi ka cilvēks nav ņēmis to kredītu un lūdzām arī viņus dzēst datus. Ņemot vērā to, ka tas tiesiskais darījums reāli nav noticis un tad attiecīgi viņam nav tiesību nodot šos datus kredītinformācijas birojam."

Firmas Datu valsts inspekcijas lūgumu ignorējušas. Inspekcija ieteikusi Aivaram Buliņam celt prasību tiesā par kredītu līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem. To par pareizu uzskata Ekonomikas ministrijā.

Macuka norādīja: "Šobrīd mēs esam saņēmuši atbildi no Ekonomikas ministrijas, ka viņi pieturās pie tā, ka likumdošanā viss ir kārtībā un ir jābūt tiesas spriedumam, bet ja tiesas sprieduma nav, tad katram cilvēkam individuāli tas jārisina ar kredītdevēju."

Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta pārstāvis Didzis Brūklītis teica: "Nu, protams, šis te ieraksts vienmēr rada kaut kādu pamatotu šaubu varbūt kaut kas īsti ar to klientu nav kārtībā. Jā piekrītam."

Datu valsts inspekcija ieteica labot likumu tā, lai ātro kredītu firmām jau pēc policijas izziņas būtu jādzēš nepatiesi dati. Ministrijā neuzskata, ka atsevišķu gadījumu dēļ likums būtu jāmaina. Esot jāatrod cits risinājums.

"Atbilstoši esošajam regulējumam no datu bāzes izņem ārā, gadījumā ja ir stājies spēkā šis te tiesas spriedums par to, ka šis darījums nav bijis spēkā, vai arī krimināllietā par to, ka ir bijis šis te zādzības fakts un šī te persona ir atzīstama par cietušo krimināllietā. Tas ir tas stāsts kā tas ir no likumdošanas viedokļa," norādīja Brūklītis.

"Nekā personīga" vaicāja: "Tad jūsu tas ieteikums tai konkrētai personai ir vienkārši drusku paciesties? Pāris gadus?"

"Nē, ieteikums nav paciesties. Es saprotu to problemātiku, mēs tāpēc arī nāksim kopā ar Datu valsts inspekciju un mēģināsim rast risinājumus, kādi ir labāki," atbildēja Brūklītis.

Jau vasarā izlemts sūtīt kreditētājiem informatīvu vēstuli, ka izmeklēšanā ir apstiprināts datu zādzības fakts, tāpēc informācija no kredītu reģistriem jāizņem. Vēstule vēl nav sagatavota.

"Viņi nāk uz darbu, raksta sausu vēstuli, lai tiktu vaļā no šīs problēmas un pārfutbolētu viņu pie nākamās iestādes. Vai nebūtu foršāk, ja mēs vienā vietā apstātos, un sāktu visu atrisināt. Tas taču būtu ideāli," sacīja Buliņš.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc krāpšanas atklāšanas veica pārbaudi Latvijas pastā. Uzņēmuma rīcībā pārkāpumus neatrada. Komisija uzskata, ka krāpšana nebūtu iespējama, ja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ļautu pasta darbiniekiem salīdzināt dokumentu fotogrāfijas savā datu bāzē. Šis pakalpojums joprojām neesot pieejams.

Video: "Nekā personīga"