/nginx/o/2021/10/08/14123155t1h4fac.jpg)
Jau vairākus mēnešus bez vadības palikusi Krievijas vēstniecība Latvijā. Ir kļuvis zināms, ka šim amatam nozīmēts agrākais vēstnieks Dānijā. Tas pats, kurš šai valstij nesen piedraudēja ar Krievijas atomraķetēm. Tikmēr Krievija pārskata veidu kā finansēs ietekmes aģentus ārvalstīs. Veidos jaunu departamentu, kas stiprinās "maigās varas" operācijas tuvējās kaimiņvalstīs. Tas koordinēs sporta, izglītības, zinātnes un kultūras jomu, vēsta raidījums "Nekā personīga".
Krievijas vēstniecība un tai draudzīgās organizācijas katru gadu 13.oktobrī atzīmē Latvijas vēsturnieku ļoti skeptiski vērtēto Rīgas atbrīvošanu no fašistiem. Vēsturiskās liecības rāda, ka 1944. gadā vācieši bijuši jau sen gabalā, kad ieradusies Sarkanā armija. Tomēr Krievijai notikušajam ir sava versija.
Pirms gada oktobrī ziedus pie pieminekļa Pārdaugavā lika Krievijas vēstnieks Latvijā Jevgēņijs Lukjanovs. Un augsta ranga vēstniecības darbinieks - Krievijas militārais atašejs Ruslans Ušakovs.
Šogad svinīgajā ziedu nolikšanā šāda līmeņa vēstniecības darbinieku nebija. Latvijā šobrīd palikuši tikai daži, kuri arī nosacīti "sēž uz čemodāniem". Šonedēļ vēstniecības publicētajos video par svinībām 13. oktobrī redzams 3. sekretārs Dmitrijs Lovčikovs un arī vecākais padomnieks Aleksandrs Šeremets. Un saujiņa pensionāru.
Militārais atašejs Ušakovs pavasarī tika pasludināts par Latvijā nevēlamu personu. Latvijas ārlietu ministrija šādi solidarizējās ar Čehijas valdību saistībā ar Krievijas izlūkdienestu nelegālajām aktivitātēm šajā valstī.
Bet vēstnieks Lukjanovs pēc četru gadu dienesta Rīgā jau agrā pavasarī aizsūtīts uz Baltkrieviju. Presē minēts, ka viņa ciešā saistība ar drošības dienestiem - Lukjanovs bijis Krievijas Drošības padomes sekretāra palīgs - palīdzēs sakārtot Baltkrievijas - Krievijas attiecības Maskavai vēlamā virzienā.
Kremlī septembra beigās tika izraudzīts jauns vēstnieks Latvijā Mihails Vaņins. Vaņins padomju gados strādājis muitā. Laikā, kad prezidenta krēslā nonāk Vladimirs Putins, Vaņins ir Krievijas Valsts muitas komitejas priekšsēdētājs. 2002. gadā Vaņins un tā brīža Tautas partijas Finanšu ministrs Gundars Bērziņš slēdz Latvijas un Krievijas starpvalstu līgumu par sadarbību muitas jomā.
Putina laikā Vaņins maina karjeru un kļūst par diplomātu. Piecus gadus rezidē Slovēnijā. Bet pasaules mediju virsrakstos Vaņins nonāk, kad ir dažus gadus pastrādājis par vēstnieku Dānijā. Pēc Krimas aneksijas NATO pastiprina Baltijas valstu bruņotos spēkus. Dānija nosūta savus karavīrus uz Igauniju. Kopenhāgena arī lemj par iestāšanos ASV pretraķešu aizsardzības sistēmā. Vēstnieks uz to izsaka tiešus draudus.
"Es nedomāju, ka dāņi pilnībā saprot sekas, ko rada pievienošanās ASV vadītajai pretraķešu aizsardzības sistēmai. Ja tas notiks, Dānijas karakuģi kļūs par Krievijas kodolraķešu mērķiem," sacīja Vaņins.
Vaņins veltījis arī asus izteikumus Baltijai, kuras kopā ar Poliju radot "histērisku rusofobisku troksni Eiropā". Par jauno vēstnieku politiskajās aprindās zināms maz. Viens ir skaidrs - vēstnieks darīs to, ko viņam liks vadība Krievijā. Brīvdomība šādā amatā netiek pieļauta.
Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētājs (NA) Rihards Kols norādīja: "Tik, cik publiskajā telpā ir izskanējis - diezgan odioza persona, ja skatāmies no tās diplomātiskās darbības pieredzes, izteikumiem.
Bet mums nevienu reizi vien ir bijis kāds diplomāts, kuram varbūt tā pagātne ir diezgan tāda interesanta. Jautājums ir, protams, kādi ir tie politiskie uzstādījumi, konkrēti vēstniekam esot akreditētam Latvijā.
Ja mēs atskatāmies uz iepriekšējo vēstnieku Lukjanovu un kurš tagad ir Baltkrievijā, te es varu teikt, ka, pieņemsim, parlamenta līmenī es tā arī ne reizi nesatiku Lukjanova kungu esot kā Ārlietu komisijas vadītājs, un es domāju, ka tas ir likumsakarīgi, ja diezgan liela daļa no Latvijas parlamenta deputātiem ir nevēlamas personas Krievijā, tas arī būtu tā jocīgi, ka tiekamies, runājam un sadarbojamies. Līdz ar to tā politika tiek īstenota līdzšinējā līmenī - praktiski nekāds tiešs, atklāts politiskais dialogs ar Krieviju netiek īstenots, jā ir tehniskā sadarbība, kas ir ikdienas jautājumi."
Raidījums deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Krievijas parlamentu loceklim, Saeimas deputātam Valērijam Agešinam vaicāja: "Jūsuprāt, ko varētu nozīmēt fakts, ka tagad nozīmēts vēstnieks, kurš savā iepriekšējā rezidējošā valstī Dānijā ir draudējis, ka Krievijai tomēr ir atomieroči un var tikt piemēroti, ja nu kas."
"Nav pietiekami laika un informācijas, lai par šo tēmu spriestu," atbildēja deputāts.
Politologs un bloga "Latvijas drošība" autors Andis Kudors teica: "Es neredzu Vaņina izpildījumā kaut ko sevišķu tādu, ar ko viņš izkristu no mūsdienu Krievijas diplomāta tēla. Vai ārlietu ministrs Lavrovs nav lamājies ar necenzētu leksiku? ANO kāda rāšanās ir bijusi. Šķiet, Lielbritānijas diplomātu virzienā. Tā rupjību kā tāda diemžēl ir kļuvusi par Krievijas diplomātijas sastāvdaļu, un šis vārds rupjība un diplomātija principā nevarētu būt kopā. Bet Krievijas izpildījumā ir."
Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis norādīja: "Ja skatāmies uz līdzšinējo darbību, es domāju, nebūtu pārsteidzoši, ka viņa ierašanās Rīgā, teiksim, nāktu komplektā arī ar aktīvu komunikāciju un varbūt pat skandaloziem paziņojumiem, ņemot vērā, ko viņš iepriekš ir teicis par Baltijas valstīm un par Latviju."
"Jāņem arī vērā, ka šobrīd Krievijas Ārlietu ministrija paziņojusi par plāniem līdz ar nākamā gada sākumā veidot jaunu departamentu, kas nodarbotos ar tā dēvēto humanitāro jautājumu strukturizēšanu un ieviešanu visas Krievijas ārpolitikā. Ja šāda iniciatīva nāk no Ārlietu ministrijas, tas noteikti atsauksies arī uz vēstnieka darbu. Un tāpēc nebūtu pārsteidzoši, ja līdz ar jauno vēstnieku nāktu arī aktivitātes humanitārajos jautājumos. Tā ir vēsture, izglītība, kultūra, arī sporta jautājumi, pat tādi jautājumi, kas ikdienā netiek uzskatīti par politiskajiem," viņš norādīja.
Šo jauno departamentu plānots veidot Krievijas ārlietu ministrijas paspārnē. Tā būšot kā jumta organizācija un koordinēs Krievijas ietekmes un maigās varas operācijas kultūras, zinātnes, mākslas, jauniešu apmaiņas, izglītības un sporta jomās.
Šobrīd atbildības jomas esot izkaisītas pa dažādām institūcijām. Tāpēc plāns tās turpmāk apvienot. Plānos ir arī pastiprināt studentu apmaiņas programmas, kurās tiek aicināti ārvalstu jaunieši uz Krievijas augstskolām.
Balodis teica: "Šī departamenta funkcija pirmkārt būtu nākt klajā ar risinājumiem kā izplatīt Krievijas maigo varu. Kā veicināt Krievijas pievilcību un kādus pasākumus veidot. Un tad tos arī caur vēstniecībām īstenot. Šobrīd nav īsti detalizētas informācijas par to, kā tas varētu izskatīties taču pēc šobrīd redzamā tas diezgan dublē jau esošas institūcijas "Russatrudnechestvo" darbību, kas, iespējams, arī liecina par to, ka Krievijā notiek cīņa starp institūcijām arī par resursu sadali un arī par to, kura rokās galu galā atrodas, teiksim, šīs te ietekmes sviras, īpaši darbā ar krieviski runājošajiem, kas dzīvo ārpus Krievijas."
Jaunās struktūras veidošana saistīta ar to, ka Kremlī valdot neapmierinātība kā līdz šim tērēta maigās varas operācijām paredzētā nauda. Šobrīd darbojas dažādi fondi, kas naudu dala. Tautiešu organizācijas finansējumu dažādos veidos saņem, bet sasniegto rezultātu esot maz. Tāpēc tuvākajā laikā var tikt gaidāmas mērķtiecīgākas un konkrētākas darbības pret Baltijas valstīm.
Kudors norādīja: "Publiskā diplomātija, ko mēs esam redzējuši, fonds "Ruskij mir", Gorčakova fonds, Tautiešu tiesību aizsardzības fonds – viņi katrs bija pārņēmuši kādu noteiktu sfēru - Tautiešu tiesību aizsardzības fonds par juridiskiem jautājumiem, Gorčakova fonds – darbs ar viedokļa līderiem un jauniešiem. "Ruskij mir" it kā par krievu kultūru un valodu, bet bieži par vēsturi, kas ir šķelšanas faktors."
Kols teica: "Un tie ir ļoti milzīgi koncepti, kuriem aizmugurē stāv milzīgi finanšu līdzekļi un cilvēkresursi. Un tie kā tagad lietus - pilienu veidā ļoti mērķtiecīgi īstenot tos politiskos uzstādījumus, kas no Kremļa nāk, un es domāju, ka Latvija un Baltijas valstis, ir viens no politisko mērķu fokusa punkta."
Oficiālajā Krievijas valsts iepirkumu sistēmā redzams, ka tieši šajās dienās noslēdzas kāds Krievijas Kultūras ministrijas sludināts iepirkums. Kopš 21.septembra tiek meklēts pretendents, kurš par 9,5 miljoniem rubļu (114 tūkstoš eiro) spētu nodrošināt šādu pakalpojumu - pasākumu organizēšana un vadīšana veterāniem, jaunatnes patriotiskajām organizācijām Igaunijā un Latvijā. Informācija par iepirkumu ir ļoti skopa. Konkurss pagaidām vēl nav noslēdzies.
"Krievijas pieeja ir tieši izmanto šos instrumentus, kas mūsu vai Rietumu pasaulē un arī Latvijā, tai skaitā, nav pieņemts uzskatīt par politisku – tā ir kultūra, vēsture un arī izglītība, kas it kā tiek uzskatīti par parastiem, ikdienišķiem jautājumiem. Krievija ļoti labi apzinās, ka tādā veidā iespējams iemidzināt modrību. Un tos ir iespējams izmantot kā politiskās ietekmes instrumentus, lai tādās slēptā, neuzkrītošā veidā virzītu sev izdevīgus vēstījumus," norādīja Balodis.
Kā raidījumam apliecināja Valsts Prezidenta Kancelejā, tad visticamāk akreditācijas vēstuli Egilam Levitam jaunais Krievijas vēstnieks Latvijā varētu iesniegt novembrī. Bet vai tas patiešām notiks - nav vēl zināms.
Video: "Nekā personīga" sižets
