Valsts līmenī netiek pietiekami strādāts, lai informācija par Covid-19 un vakcināciju pret infekciju sasniegtu krievvalodīgo Latvijas sabiedrības daļu, secināms no lielāko slimnīcu pārstāvju paustā.
Vai informācija par Covid-19 un vakcināciju pietiekami sasniedz krievvalodīgos Latvijā? (3)
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) pārstāve Janita Veinberga sacīja, ka medijos slimnīcas pulmonoloģes Zaigas Kravales paustais, ka četri no pieciem Covid-19 pacientiem ir krieviski runājošie, ir balstīts ārstes personīgajos novērojumos. Taču slimnīca neapkopo datus par pacientu tautību un lietoto valodu.
"Mēs nešķirojam pacientus ne pēc tautības, ne pēc kā cita," uzsvēra Veinberga.
Vienlaikus slimnīcas speciālisti bažījas, ka ir sabiedrības daļa, kas ir mazāk informēta par Covid-19 un vakcinācijas nepieciešamību. Pēc Veinbergas teiktā, jau sākoties pandēmijai, ārsti novērojuši, ka krieviski runājošie varētu nesaņemt pietiekamu informāciju par Covid-19.
"Viena lieta ir, vai šāda informācija ir sagatavota, otra, vai ir, kur to meklēt," atzina PSKUS pārstāve.
Viņa atklāja, ka ar slimnīcu aktīvi sadarbojas viens krieviski rakstošais laikraksts, bet interese no latviski raidošiem un rakstošiem medijiem ir ievērojami lielāka.
Arī Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) neapkopo datus par pacientu tautību un ģimenē lietoto valodu. Slimnīcas pārstāve Ilga Namniece atklāja, ka RAKUS ir pieci stacionāri un lielākā uzņemšana, tāpēc ārstiem objektīvi nav laika apkopot arī šādu informāciju.
Taču arī Namniece atzina, ka jau ilgstoši valstī netiek pievērsta uzmanība krievvalodīgo informēšanai, kas ir saistīts ar kopīgu valsts politiku. Tāpēc daļa cilvēku sāk meklēt informāciju, piemēram, sociālajā tīklā "Facebook", sacīja RAKUS pārstāve.
LETA jau ziņoja, ka saslimstības ar Covid-19 rādītāji Latvijā pagājušajā nedēļā dienu no dienas sasniedza jaunus rekordus - tika fiksēts lielākais vienā dienā atklāto Covid-19 gadījumu skaits, bet nedēļas nogalē slimnīcās ievietoto Covid-19 pacientu skaits pirmo reizi kopš februāra pārsniedza 1000.
Strauji turpina kāpt arī saslimstības ar Covid-19 divu nedēļu kumulatīvais rādītājs - iepriekšējās diennakts laikā tas palielinājās no 1195,4 līdz 1266,4 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir līdz šim augstākais Latvijā reģistrētais rādītājs, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati.
Reaģējot uz saslimstības pieaugumu, valdība jau oktobra sākumā lēma par ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī no 11.oktobra līdz 2022.gada 11.janvārim, vienlaikus nosakot vairākus ierobežojumus ar mērķi mazināt Covid-19 izplatību.