FOTO un VIDEO ⟩ "Apturēt dzīvi, lai varam izvairīties no ļaunākā." Kas būs jāņem vērā stingrā "lokdauna" laikā (65)

Skolēnu rudens brīvlaiku pagarinās par vienu nedēļu

Visiem skolēniem, kuriem patlaban ir sācies rudens brīvlaiks, tas tiks pagarinās par vienu nedēļu, savukārt no 1. novembra mācības klātienē atsāks 1.-3.klašu skolēni, visi pārējie skolēni līdz 15. novembrim mācīsies attālināti.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) atzina, ka diskusijas par izglītības iestāžu darbu bijušas ļoti smagas. Sākotnēji bijis plānots attālinātu mācību procesu noteikt piecas nedēļas, taču izdevies vienoties, ka par vienu nedēļu tiek pagarināts rudens brīvlaiks un jau no 1. novembra 1.-3.klašu skolēni varēs mācīties klātienē, jo šajā vecumposmā bērniem trūkst prasmju patstāvīgi mācīties attālināti, par ko izglītības darbinieki pārliecinājušies pagājušajā mācību gadā.

Pirmsskolas izglītības iestādēs līdz 15. novembrim strādās dežūrgrupas un valdība aicinās visus vecākus, kuri vien to var, bērnus uz bērnudārzu nevest, sacīja ministre.

Pēc 15. novembra klātienes mācības atsāks visi pārējie skolēni.

Muižniece nepieļauj, ka pēc 15. novembra varētu tikt pagarināts attālināts mācību process.

"Es saprotu medicīnas darbinieku noslodzi, taču pēc 15. novembra vairāk nepieļaušu situāciju, ka bērni tiek sodīti par pieaugušo cilvēku neizdarībām, kuru dēļ viņiem jau otro mācību gadu ir ierobežotas iespējas mācīties klātienē," uzsvēra ministre.

Viņa piebilda, ka pagājušajā mācību gadā Latvijas skolēni visilgāk mācījās attālināti, salīdzinot ar skolēniem citās Eiropas Savienības valstīs. Arī Lietuvā tiks lemts vai pagarināt par vienu nedēļu mācību gadu, kamēr Igaunijā mācības turpināsies klātienē neskatoties uz to, ka epidemioloģiskā situācija abās kaimiņvalstīs ir līdzīga.

Ministre neizslēdz iespēju, ka šo mācību gadu nāksies pagarināt līdz Jāņiem.

Viņa informēja, ka Izglītības un zinātnes ministrija gatavos pieprasījumu, lai kompensētu to skolotāju papildus ieguldīto darbu, kuri līdz 15.novembrim strādās attālināti. Viņa atzinīgi vērtēja skolu administrācijas paveikto darbu, organizējot skolēnu testēšanu.

Vai stingrā "lokdauna" kontrolē plānots iesaistīt arī bruņotos spēkus?

Stingrā "lokdauna" kontrolē patlaban plānots iztikt ar iekšlietu resora institūcijām sacīja Ministru prezidents.

Vaicāts vai kontrolē plānots iesaistīt arī bruņotos spēkus, Kariņš atbildēja, ka pirmdien Krīzes vadības padomes sēdē diskutēts par kontroles pasākumiem un minētais jautājums uzdodams Iekšlietu ministrijai, taču patlaban "izskatās, ka vajadzētu pietikt ar iekšlietu nozares spēkiem."

Kariņš gan uzsvēra, ka Latvijā dažādi drošības dienesti jau tagad sadarbojas viens ar otru ciešāk.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) norādīja, ka valsts var paļauties tikai uz tādiem stingriem pasākumiem, kurus ir salīdzinoši viegli kontrolēt. Piemēram, slēgtas tirdzniecības vietas un nakts mājsēde ir pasākumi, kurus ir daudz vienkāršāk kontrolēt.

Ceļošanas ierobežojumi 

Pagaidām nav gaidāmi kādi būtiski ceļošanas ierobežojumi, ņemot vērā, ka Latvijas iedzīvotājs, pēc valsts saslimstības rādītāja, ir bīstamāks jebkurai valstij nekā jebkurš cits pilsonis mūsu sabiedrībā, preses sacīja premjers. 

Vaicāts, vai mājsēdes laikā būs atļauti nenozīmīgi braucieni un ceļojumi, Kariņš stāstīja, ka KVP šodien nedaudz pieskārās ceļošanas jautājumam tomēr nekādi lēmumi netika pieņemti. Tāpat viņš negaida, ka uz valdības sēdi, kurā šodien izrunāto plānots apstiprināt, tādi tiks piedāvāti.

Viņš arī uzsvēra, ka nākamajās četrās nedēļās visi pakalpojumi pamatā būs slēgti, un, ja Latvijā ieradīsies kāds, kurš šeit nedzīvo, tad viņam arī praktiski nebūs nekādu izklaides iespēju.

Arī veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) skaidroja, ka šodien sēdē diskutēts par maznozīmīgas ceļošanas ierobežošanu, taču, pēc politiķa sacītā, tas bijis viens no nedaudzajiem punktiem, kas ir svītrots no sākotnējā piedāvājuma. Kā pamatojumu šim ministrs minēja, ka ceļošana šobrīd nav īpaši aktuāls jautājums.

Latvijai būs jāaizņemas papildus finanšu līdzekļi

"Lokdauna" ieviešanai Latvijai būs jāaizņemas papildus finanšu līdzekļi, lai stimulētu dīkstāvē nonākušās nozares sacīja Ministru prezidents.

Viņš pauda, ka konkrēts finansējums, kas būs nepieciešams stingrāko ierobežojumu ieviešanai vēl KVP sēdē neesot apspriests, un jautājums par aprēķiniem ir jāuzdod Finanšu un Ekonomikas ministriju pārstāvjiem.

"Šī ir viena no mūsu valsts lielām traģēdijām, jo mums tagad sabiedrībai ne tikai būs četras nedēļas jāpaciešas, lai izglābtu mūsu veselības aprūpes sistēmu, pateicoties tam, ka ir tik daudz nevakcinētu cilvēku, bet mums papildus būs jāaizņemas nauda, lai stutētu to ekonomikas daļu, kas spiestā kārtā būs spiesta iet dīkstāvē," sacīja Kariņš.

Premjers atzīmēja, ka Latvijai jau ir pieredze atbalsta jautājumu risināšanā, kas nozīmē, ka visi iepriekšējie atbalsta mehānismi tiks iedarbināti no jauna.

Vai "lokdaunu" varētu atcelt pirms 15. novembra?

Krīzes vadības padomes (KVP) sēdē pirmdien netika apspriesta iespēja, ka pie konkrētiem epidemioloģiskajiem rādītājiem "lokdaunu" jeb "mājsēdi" varētu izbeigt pirms 15. novembra, žurnālistiem sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Viņš skaidroja, ka, pieņemot konceptuālo lēmumu par papildu drošības pasākumu ieviešanu, valdība vadījusies pēc ekspertu izstrādātajiem modeļiem par dažādu drošības pasākumu ietekmi uz epidemioloģisko situāciju.

Vadoties pēc šiem modeļiem, valdība nonāca pie lēmuma, ka ir jāievieš pasākumu kopums ar zināmu drošības garantiju.

Latvija ir pirmajā vietā pasaulē pēc saslimstības ar Covid-19 tempa

No 11.oktobra līdz 17. oktobrim  atklāto Covid-19 gadījumu skaits pieaudzis par 48,8%.

Pēc SPKC paustā, Latvija ir pirmajā vietā pasaulē pēc saslimstības ar Covid-19 tempa. Vienlaikus aizvadītās nedēļas laikā uz pusi (56%) pieaudzis arī stacionāros ievietoto pacientu skaits, kamēr straujš pieaugums 62,8% apmērā arī noticis stacionēto pacientu ar smagu slimības gaitu gadījumā.

No visiem veiktajiem testiem 32% (40 781 testi) bija saistīti ar izglītības iestāžu skrīningu, bet 68% (85 768 testi) - ar pārējiem iedzīvotājiem. No pozitīvajiem Covid-19 gadījumiem 15% (2121 inficētie) bija saistīti ar izglītības iestāžu skrīningu, bet 85% (12 219 inficētie) pārējā sabiedrības daļā. No visiem skrīningā atklātajiem inficētajiem 65% epidemiologu aptaujas laikā atklāja, ka ir novēroti saslimšanas simptomi.

Pagājušajā nedēļā vidēji dienā tika veikti 18 078 testi, kamēr nedēļu iepriekš - 16 176, un atklāti vidēji 2049 jauni gadījumi, kas ir par 673 vairāk nekā nedēļu iepriekš.

Pēc SPKC paustā, saslimstības pieaugums novērojams visās vecuma grupās, kamēr pacēlums saglabājas vecuma grupā no 10 līdz 14 gadiem. Izteikts pieaugums šobrīd vērojams arī vecuma grupā no septiņiem līdz deviņiem gadiem. Covid-19 infekcijas reproduktivitātes koeficients aizvadītājā nedēļā atkal pieaudzis no 1,28 līdz 1,33, kas liecina par infekcijas slimības izplatīšanos sabiedrībā.

Pagājušajā nedēļā atklātos Covid-19 gadījumos 11 321 cilvēki nebija vakcinēti pret Covid-19 vai vakcinācijas kursu vēl nebija pabeiguši, kas kopumā ir 79% no visiem aizvadītajā nedēļā saslimušajiem. Savukārt 3020 cilvēki bija vakcinēti, kas ir 21% no visiem aizvadītajā nedēļā saslimušajiem. Salīdzinot infekcijas izplatības intensitāti uz 100 000 iedzīvotāju vakcinēto un nevakcinēto/daļēji vakcinēto cilvēku vidū, nevakcinētiem un daļēji vakcinētiem cilvēkiem Latvijā Covid-19 infekcija konstatēta trīs reizes biežāk, nekā pilnībā vakcinētiem.

SPKC atzīmē - pieaugot vakcinēto skaitam un Covid-19 infekcijas izplatībai turpinoties pārsvarā nevakcinēto cilvēku vidū, kopējā saslimstībā pieaugs vakcinēto cilvēku infekcijas gadījumu īpatsvars. Taču vakcinēto cilvēku vidū saslimšana visbiežāk norit vieglākā formā un ar retāku stacionēšanas nepieciešamību, tāpēc vakcinēto un saslimušo cilvēku īpatsvara rādītājs vienmēr jāvērtē kontekstā ar vakcinācijas novērsto Covid-19 gadījumu skaitu sabiedrībā kopumā.

Eiropas valstu vidējais 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju nedaudz pieaudzis no 160,6 līdz 166,1. Tikmēr Latvijas šis rādītājs nedēļas laikā pieaudzis no 580,9 līdz 864,4. Laikā no septembra vidus līdz aizvadītajai nedēļai saslimušie visbiežāk Latvijā ieradušies no Turcijas (73 gadījumi), Krievijas (42), Vācijas (23), Gruzijas (22), Lietuvas (22), Ukrainas (21), Itālijas (20), Zviedrijas(19).

"Šī ir viena no mūsu valsts traģēdijām!"

Preses konferences laikā pēc Krīzes vadības padomes sēdes premjerministrs Krišjānis Kariņš un veselības ministrs Daniels Pavļuts atvainojās visiem vakcinētajiem iedzīvotājiem.

"Es jums ikkatram gribu izteikt paldies – jūs esat darījuši to, kas nepieciešams, lai pasargātu sevi, savus tuviniekus, bērni varētu mācīties klātienē un ekonomika būtu atvērta," preses konferenci iesāka Kariņš.

Viņš pauda pateicību visiem vakcinētajiem iedzīvotājiem. Valdība jau kopš pavasara veidoja stratēģiju, lai izietu no situācijas ar vakcinācijas palīdzību, jo citās valstīs tas strādājis.

Premjers norādīja, ka citās valstīs ierobežojumi tiek atcelti, jo vakcinācija bijusi veiksmīga.

"Man ir jāatvainojas visiem vakcinētajiem, jo neesam ieguvuši pārāk apjomīgu aptveri," minēja Kariņš.

"Mēs stāvam kraujas malā. Kraujas malā stāv mūsu slimnīcu sistēma. Ja mēs neko nedarītu vai darītu par maz, slimnīcās esošo skaits strauji pieaugtu, kā devītais vilnis noslaukot visu savā ceļā un sagraujot slimnīcu iespējas palīdzēt," sacīja veselības ministrs Pavļuts.

Tāpat valdība meklēs veidus, kā vēlāk vairāk stimulēt vakcināciju.

"Šo vīrusu var apturēt tikai mūsu kopīga rīcība. Es zinu, ka mēs kā sabiedrība varam izdarīt neticamas lietas," sacīja Pavļuts.

"Paldies par jūsu izturību, aicinu jūs uz solidaritāti un apzinīgumu šajā grūtajā brīdī," sacīja Pavļuts.

Kariņš minēja: "Mājsēde ir atbilde īslaicīgai, bet ļoti akūtai un nopietnai problēmai, un virsmērķis nemainīsies – kāpināt vakcināciju. Kopš iepriekšējās nedēļas lēmuma mums ir pieaudzis cilvēku skaits, kas vakcinējas. Ja mēs varam šo uzturēt un kāpināt, mēs iziesim no krīzes."

"Šī ir viena no mūsu valsts traģēdijām, ka mums būs ne tikai četras nedēļas jāciešas, lai izglābtu veselības aprūpes sistēmu, pateicoties tam, ka ir tik daudz nevakcinētu cilvēku, bet būs arī jāaizņemas nauda, lai stutētu ekonomikas daļu, kas ir spiesta iet dīkstāvē," norādīja premjers.

Kariņš teica, ka "ir atsevišķi padomdevēji, un to es spilgti atceros, tas ir dokumentēts, kuri vasarā ieteica valdībai nepieņemt nevienu stingrāku ierobežojumu, jo plašāka sabiedrība to nesapratīs. Ir bijusi kritika no atsevišķiem cilvēkiem, kas sēdē nav bijuši pat klāt".

"Ir viegli atrast vainīgo un teikt, ka tikai valdība ir pie vainas. Es kā pirmais atzīšu, ka ir daudzi lēmumi, kurus vajadzēja pieņemt citādāk, to kritiku es pieņemu, bet to, kāpēc līdzcilvēki nav vakcinējušies, tas jautājums ir arī jāuzdod katram pašam sev," teica premjers.

Pavļuts: Mums kā valdībai un sabiedrībai kopumā nav izdevies panākt pietiekami augstu vakcinācijas aptveri

Valdībai un sabiedrībai kopumā nav izdevies panākt pietiekami augstu vakcinācijas aptveri, skaidrojot "mājsēdes" ieviešanas iemeslus, pēc Krīzes vadības padomes žurnālistiem sacīja veselības ministrs.

Viņš arī pauda atvainošanas tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir "godprātīgi rīkojušies savas, savu tuvinieku un valsts interesēs un vakcinējušies".

"Mums kā valdībai un sabiedrībai kopumā nav izdevies panākt pietiekami augstu vakcinācijas aptveri, līdz ar ko arī jūs mums ir jālūdz apturēt savu dzīvi uz vairākām nedēļām, lai izvairītos no visļaunākā," izteicās Pavļuts.

Video: preses konferences ieraksts