Mediķi trauksmi cēla laikus, ka būs par maz ar to ierobežojumu paketi, kas tika ieviesta pirms divām nedēļām. Patlaban situācija slimnīcās ir kritiska. Tas nozīmē Covid-19 izraisītus nāves gadījumus, kurus varēja novērst, un sliktāku aprūpi arī citiem pacientiem, kuri netiks iekšā pārslogotajās slimnīcās, vēstī "TV3 Ziņas". Vai politiķi varēja šo veselības aprūpes krīzi novērst?
Vēl pirms līdzšinējo ierobežojumu ieviešanas mediķi valdību brīdināja – pašreizējo ierobežojumu apstākļos Covid-19 līdz pavasarim prasīs vēl vismaz 4000 dzīvību. Ja uzreiz ieviestu "lokdaunu", šis skaitlis būtu nedaudz virs diviem tūkstošiem, kas nozīmē, – valdība apzinājās, ka maigāki ierobežojumi prasīs upurus.
Politologi valdības lēmumus vērtē divējādi. Ir tādi, kuri uzskata, – krīzes pārvaldībai jābūt izlēmīgākai.
"Šādās situācijās jābūt principiāli citam līderības stilam – premjeram, kas, konsultējoties ar ekspertiem, izstrādā plānu ar dažiem punktiem un pasaka, ko tieši sabiedrībai tālāk būs darīt,
un tad tas premjers cenšas aizkulisēs pārliecināt pārējos ministrus un nozares, nepieciešamības gadījumā piedraudot ar demisijām – ministru demisijām vai savu aiziešanu no amata," pauž politoloģe, domnīcas "Providus" direktore Iveta Kažoka.
Citi atkal vērš uzmanību – politiķu darbs nav viegls, jo jāsabalansē valsts intereses kopumā, tostarp arī ekonomiskās. Taujāti par to, kuram būtu jāuzņemas politiskā atbildība par neizglābtajām dzīvībām, kuras zaudēsim vilcināšanās laikus ieviest ierobežojumus dēļ, politologu domas dalījās. Viens no viedokļiem – augstā mirstība pie mums ir tādēļ, ka krīzes laikā veselības nozarei atvēlētā nauda nav izmantota lietderīgi.
"Es pats redzēju ziņu, ka pat PVO sāk skatīties, kādēļ pie mums tik daudz mirst cilvēku, un problēma ir, ka veselības sistēma nespēj risināt šo pandēmijas problēmu,
neskatoties uz ieguldītajiem līdzekļiem, tātad vai nu ir nepareizi ieguldīts, vai tas vispār nav aizgājis līdz sistēmai. Tur tā politiskā atbildība gulstas ļoti precīzi – uz pēdējiem diviem veselības ministriem, kuri ir pandēmijas laikā vadījuši nozari," saka SIA "Mediju tilts" līdzīpašnieks Filips Rajevskis.
Cits viedoklis – atbildīgi būs konkrēti politiķi, kuri laikus nenovērsa tuvojošos krīzi.
"Ja mēs nonāksim situācijās, kur cilvēki redz ātro palīdzību rindas, netiek slimnīcās un viņus nav kur likt – tajā brīdī noteikti būs jautājums, vai amatu var saglabāt veselības ministrs, bet arī jautājums ir par premjeru, jo viņam bija laikus jāpamana tendences,"
norāda Kažoka.
Politisko procesu zinātāji gan arī spriež – lai kādus lēmumus valdība pieņemtu, bez sabiedrības dalības tie ir bezjēdzīgi un gan par mirstību, gan par saslimstības rādītājiem atbildība gulstas arī uz iedzīvotājiem.
"Šeit es neredzu tā 100%, ka par nāvi jāatbild kādam politiķim, jo tā, kā mēs redzam no mediķu teiktā, lielā mērā ir šo cilvēku izvēle nevakcinēties.
Mūs aicināja – neejiet, nepulcējieties! Šobrīd atliek vienīgais pateikt nevis – lūdzu, neejiet, bet jūs nedrīkstiet iet! Ja jūs nesaprotiet ar labu, nu tad ir vienīgi soda sankcijas," teic politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja Lelde Metla-Rozentāle.
To, vai un kā pašreizējie lēmumi varētu ietekmēt partiju popularitāti, eksperti gan prognozēt pagaidām atteicās.
