Epidemiologs vērtē jaunā "Delta plus" varianta mutāciju

Ilustratīvs attēls.

FOTO: Paula Čurkste/LETA

Lielbritānijā atklāta jauna Covid-19 slimību izraisošā vīrusa "delta" paveida apakšmutācija, taču izskanējusī informācija, ka tā var izplatīties ātrāk vai plašāk, patlaban ir tikai pieņēmums, žurnālistiem sacīja Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Viņš uzsvēra, ka šī jaunatklātā mutācija ir nevis jauns SARS-CoV-2 paveids, bet gan tieši "delta" variantā radusies mutācija. Tāpat eksperts norādīja, ka tas ir tikai pieņēmums, ka šī mutācija izplatās ātrāk un plašāk nekā "delta" paveids.

Epidemiologs arī skaidroja, ka Latvijai šobrīd ir kapacitāte un spēja identificēt apakšmutācijas "delta" variantā. "Ir speciālistu grupa, kura katru nedēļu analizē iegūtos rezultātus. Pie mums ir konstatētas vairākas apakšmutācijas, bet pagaidām mēs neredzam, ka kāda no šīm apakšmutācijām būtu izplatīta vairāk," atzīmēja Perevoščikovs, piebilstot, ka šī ekspertu grupa gaidāmajā sēdē šonedēļ noteikti pievērsīs papildu uzmanību attiecīgajam ziņojumam par šo jauno apakšmutāciju.

Jau ziņots, ka Lielbritānijas ierēdņi rūpīgi seko līdzi jaunam Covid-19 Delta varianta mutācijai, kas izraisa arvien lielāku infekciju skaitu, vēsta raidsabiedrība BBC.

Delta ir Apvienotās Karalistes dominējošais variants, taču jaunākie oficiālie dati liecina, ka 6% ģenētiski sekvencēto Covid-19 gadījumu ir jauna tipa.

AY.4.2., ko daži sauc par "Delta plus", satur mutācijas, kas varētu dot vīrusa izdzīvošanas priekšrocības.

Tiek veikti testi, lai saprastu, cik lielu apdraudējumu tas var radīt.

Mutācija vēl netiek uzskatīta par satraucošu.

Cik bīstams ir Delta variants?

Koronavīrusa paveids B.1.617 par Indijas celmu tiek saukts tādēļ, ka pagājušā gada oktobrī pirmoreiz tika konstatēts Indijā.

Indijas zinātnieki variantam B.1.617 identificējuši astoņas mutācijas "pīķa" olbaltumvielā, ar kuras palīdzību vīruss iekļūst šūnās. Pēc viņu domām, divas no šīm mutācijām padara vīrusu lipīgāku, bet vēl viena ļauj tam daļēji apiet imūnaizsardzību.

Kāda Vācijas pētnieku grupa noskaidroja, ka laboratorijas apstākļos B.1.617 iekļūst cilvēka plaušu un zarnu šūnās nedaudz veiksmīgāk salīdzinājumā ar patogēna agrīno variantu.

Vienlaikus pētījumi ar dzīvniekiem liecina, ka B.1.617 var izraisīt smagāku slimības gaitu. Indijas zinātnieku grupa konstatēja, ka laboratorijas kāmīšiem, kas inficēti ar paveidu B.1.617, plaušu karsonis bija plašāks nekā dzīvniekiem, kas inficēti ar citiem variantiem.

Vīrusu mutācijas notiek visu laiku. Lielākā daļa no tām nav būtiski atšķirīgas. Dažos gadījumos var pat padarīt vīrusu mazāk bīstamu, taču citos gadījumos tas var kļūt lipīgāks vai arī noturīgāks pret vakcīnām.

Šim variantam ir paaugstināta izplatīšanās iespējamība, turklāt iepriekš iegūtas imunitātes ietekme pret to ir zemāka. Šis arī ir salīdzinoši jauns variants, par kuru ir maz pētījumu, kā arī nav pilnvērtīgi novērtēta tā ietekme uz sabiedrības veselību.

Profesors Tims Spektors raidsabiedrībai BBC norādīja, ka inficējoties ar Indijas variantu, gados jaunāki cilvēki vairāk jutīsies saaukstējušies, taču tas ir bīstami, jo viņi var nejusties slikti, taču var būt "lipīgāki" un apdraudēt citus cilvēkus.

Spektors sacīja, ka kopš maija sākuma viņš pēta datus par to, kādi ir tipiskākie simptomi un viņš nonācis pie secinājuma, ka tie mainās.

"Indijas variants darbojas citādāk. Cilvēkiem var likties, ka ir vienkārši saaukstējušies, taču tā nav. Tajā pašā laikā viņi dodas izklaidēties un inficē citus," skaidroja profesors. Viņš norādīja, ka tā var būt liela problēma nākotnē.

Pasaules Veselības organizācijas galvenā zinātniece Somaja Svaminatana ir paziņojusi, ka Delta variants šobrīd ir ceļā, lai kļūtu par pasaulē dominējošo vīrusa paveidu, jo tas ir daudz lipīgāks par parasto variantu.