Pie Veczemju klintīm manīts brūnais lācis

Kāds portāla "Apollo.lv" aculiecinieks Limbažu novadā pie Veczemju klintīm 19. oktobrī plkst. 19.47 novēroja brūno lāci.

Latvijā brūnie lāči (Ursus arctos) ir aizsargājami dzīvnieki un, lai gan to skaits pēdējos gados ir palielinājies, lāču medības Latvijā nav atļautas un tuvākajā laikā par šādu iespēju nav plānots lemt. 

Tomēr atsevišķos, ļoti retos gadījumos, kad dzīvnieks uzvedas savai sugai netipiski, ir kļuvis bīstams un apdraud cilvēku dzīvību, DAP, izvērtējot situāciju un potenciālos risinājumus, izņēmuma kārtā var lemt par atsevišķa dzīvnieka pārvietošanu.

DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode skaidroja, ka lai gan DAP pamatdarbs ir dabas aizsardzība, DAP nedrīkst to risināt uz sabiedrības drošības rēķina, pat ja, iespējams, kāda nepārdomāta cilvēka rīcība šo situāciju ir provocējusi. Tāpēc katrā atsevišķā gadījumā, kad konstatēta vairākkārtīga cilvēka un savvaļas dzīvnieka tikšanās, kurā dzīvnieks izrāda agresīvu vai citādu sugai netipisku uzvedību, un pastāv ļoti augsti riski cilvēku dzīvībai vai veselībai, ir rūpīgi jāizsver ieguvumi, zaudējumi un riski.

Pēdējo mēnešu laikā Latvijā vairākās vietās novēroti brūnie Lāči.

Piemēram, 20. augustā kāda aculieciniece sociālajā tīklā "Facebook" publicējusi video, kurā redzams, kā divi lāči ceļmalas mežā atpūšas. Šis gadījums neilgā laika periodā atkal tika fiksēts netālu no Cirgaļu skatu torņa, Valkas novadā.

Aculieciniece sociālajos tīklos stāstīja, ka šie ir viņas pirmie lāči, kurus sastapusi savvaļā.

Savukārt 18. oktobrī pēc vairāku diennakšu rūpīgas lāču gaitu izsekošanas, abi dzīvnieki, kas sākotnēji tika manīti sirojam pa Valkas novada viensētām, beidzot tika uzieti Smiltenes novada Grundzāles pagastā, veiksmīgi iemidzināti un izšķirti.

Pēc Valkas novadā īstenotās aizbiedēšanas metodes, abi lāči bija pārvietojušies uz Smiltenes novada Bilskas pagasta Loberģu ciemu, kur turpināja savu ierasto barības meklēšanu, apciemojot viensētas. Tāpēc 13.oktobra naktī, Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistiem koordinējot procesu, tika uzsākta nākamās alternatīvas īstenošana – lāču izšķiršana, lai pārvietotu katru no tiem uz citu nomaļu teritoriju pietiekamā attālumā no apdzīvotām vietām.

Lai lāčus varētu pārvietot, tika veikta to iemidzināšana, kas bija riskantākā procesa daļa, jo pastāvēja apdraudējums gan cilvēku drošībai lāču iespējamās agresīvās reakcijas dēļ, gan dzīvnieku dzīvībai.